Uldis Varnevičs
Ļoti ātri pieaug cenas visam, kas aizvieto trūkstošos resursus. Tā noticis arī tagad – pēc gāzes cenas pieauguma cēlās arī koksnes kurināmā cena.
Katru reizi, kad Bauskas novada domes deputāti skata kādu topošo siltumenerģijas tarifa projektu, ir tāda izjūta, ka iestājies process: «Kurš sola vairāk?!» Šķeldas berkuba cenas katrā apskatītajā lēmumprojektā pieaug un pieaug, un traģiskākais, ka pašvaldības pārstāvji jau vienkārši priecājas par to, ka atraduši kaut vai tādu cenu.
Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē 18. augustā skatīja vairākus tarifus. Teju neviens šogad nav fiksēts – atkarībā no šķeldas cenas biržā iespējamas dažādas pārmaiņas.
Vecumnieku SIA «Mūsu saimnieks» valdes loceklis Andris Larionovs informēja, ka pašlaik optimālākais tarifu projekts ir 122,99 eiro par vienu megavatstundu, kas nozīmē pieaugumu par 36,3 procentiem, bet pieļaujams, ka siltumenerģijas tarifs mainīsies, mainoties šķeldas cenai. «Iepriekšējā tarifā maksa bija 13 eiro par šķeldas berkubu,» skaidroja uzņēmuma darbiniece Ieva Dobelniece.
«Gada sākumā bija 18 eiro, tagad 26,75 eiro par berkubu šķeldas. Redzot, kā citi iepērk šķeldu, pašlaik šāda cena ir ļoti optimāla,» uzsver A. Larionovs, paužot, ka nav zināms, kā noslēgsies nākamie šķeldas iepirkumi. Uzņēmums arī papildus iepērk siltumu – pagaidām par 80,65 eiro par vienu megavatstundu, bet arī tur tarifs var mainīties atkarībā no šķeldas cenas.
Divi tarifi plānoti Codes pagastā. Codes ciema ēkā «Virsaiši» un «Gammas» – 1,92 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru vai 99,91 eiro par megavatstundu un Codes ciema ēkā «Virsaiši 1» 2,5 eiro kvadrātmetrā vai 139,46 eiro par megavatstundu.
Valles pašvaldības aģentūrā ir divpakāpju tarifs, kur ir nemainīgās izmaksas un mainīgā daļa – kurināmā resursa cena. Aģentūras vadītājs Ziedonis Jankužs informēja, ka malka jau esot iepirkta. «Pirmā daļa bija par 40 eiro kubikmetrā, otrā jau 60 eiro. Par malku maksājam katru mēnesi pēc grafika. Šķeldu vēl pilnībā nevaram iepirkt. Ir līgums par 900 kubikmetru iepirkšanu ar cenu 35 eiro berkubā. Tas būs līdz jaunajam gadam,» informēja Z. Jankužs. Viņš sacīja, ka arī vasaras sezonā Vallē ir siltais ūdens uz sešām stundām dienā.
Esošais apkures tarifs 64,08 eiro par megavatstundu bija no 2018. gada oktobra. Tagad lūdz apstiprināt divdaļīgu apkures tarifu Valles ciemā – 122,1 eiro par megavatstundu, kur pastāvīgā daļa 60,52 eiro un mainīgā daļa – 61,58 eiro. Pastāvīgās daļas pieauguma pamatojums – elektrības cenu kāpums un atalgojuma pieaugums.
Bauskas novada domes sēdē 25. augustā pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs informēja, ka vietvaras uzņēmumi, aģentūras un komunālie dienesti aktīvi risina tarifu jautājumus. Viņš norādīja, ka SIA «Bauskas siltums» ir panākusi vienošanos par šķeldas iepirkumu – tas pašlaik varētu būt 44 eiro par berkubu, bet arī šeit maksa varētu mainīties atkarībā no šķeldas cenas biržā.
Deputāti balsojumos atbalstīja jaunos tarifus.
Galatarifs iedzīvotājiem būs mazāks, jo valdība sola kompensēt no summas virs 70 eiro par vienu kilovatstundu.
Kā rakstīts iepriekš, Misas ciema SIA «Kūdrinieks» Bauskas novada pašvaldībā ir iesniegusi siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifa pieteikuma projektu, kas paredz tarifa palielinājumu par 192 procentiem.
Pašlaik vienas megavatstundas (MWh) siltumenerģijas galatarifs Misā fiziskām personām ar 12% PVN ir 49,58 eiro, bet plānotais – 144,85 eiro. Savukārt juridiskām personām spēkā esošais vienas MWh siltumenerģijas galatarifs ar 21% PVN ir 53,57 eiro, bet plānotais – 156,49 eiro. Sadārdzinājums par 192 procentiem. SIA «Kūdrinieks» vadība tarifu izmaiņas pamato ar to, ka pēdējais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs Misā ir apstiprināts 2009. gadā; tarifa palielinājums ir saistīts ar pieaugošām energoresursu izmaksām.
Visas cenas uzkrien debesīs!
Tikai alga kādus 2 gadus jau stāv uz vietas, nelido augšā!
Es pat apraudājos, saņemot elektrības rēķinu par augustu! Atļāvos dārza labumus samarinēt ziemai, loģiski, ka tika darbināta elektriskā plīts nedaudz vairāk kā parasti, bet rēķins – dubultīgs!!
Kādi rēķini būs oktobrī, par jaunajiem tarifiem, domājot jau slikti paliek….
un šo problēmu, problēmu tiem, kuri neizmanto gāzi apkurei un nav pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tiem, kuri savu māju vai dzīvokli apsilda paši. Par tiem valdība joprojām saka- par to mēs domāsim rītdien, bet tā “rītdiena” gan valdībai, gan dažām partijām var pienākt jau 1. oktobrī, jo patlaban izskatās, ka valstī notiek iedzīvotāju segregācija, domāts tiek tikai par tiem, kuri ir pieslēgti centralizētajai apkures sistēmai, vai arī kurina ar gāzi, par pārējiem vien šad tad kāds no valdības vai Saeimas deputātiem izsaka pretrunīgas domas. Diez, ko darīt tiem, kam apkure ar sašķidrināto gāzi, oglēm, kūdras briketēm, to pašu malku? Ko viņiem gaidīt, ja pagaidām nekas nav izlemts, kā atbalstīt kurināmā iegādi, jo sals tepat jau “aiz durvīm”, bet šiem cilvēkiem nekas nepienākas kurināmā sadārdzināšanas dēļ, vien dažas atbildīgās personas murmina- ierīkojiet siltumsūkņus, uzstādiet saules paneļus, bet, par kādiem līdzekļiem?
7.1 pants. Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes un malku
(1) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 300 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 100 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa.
(2) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 15 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa.
(3) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, kas iegādāta līdz 2022. gada 31. augustam, ir tiesības saņemt valsts atbalstu 60 euro.
(4) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas, 50 procentu apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 euro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 0,100 euro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.
(5) Lai saņemtu šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto atbalstu (turpmāk — atbalsts mājsaimniecībai), mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks vai īrnieks ne biežāk kā reizi mēnesī elektroniski, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu http://www.epakalpojumi.lv, vai klātienē, izmantojot pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk — administrēšanas lietojumprogramma), iesniedz pašvaldībai iesniegumu, kurā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgās apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli, kā arī pašapliecinājumu par malkas iegādi šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
1) mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;
2) maksājumu apliecinošus dokumentus par koksnes granulu, koksnes brikešu vai malkas iegādi vienam mājoklim šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā gadījumā;
3) rēķinu par elektroenerģiju šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.
(6) Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai iesniedz laikposmā:
1) no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto atbalstu;
2) no 2022. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. novembrim par šā panta trešajā daļā noteikto atbalstu;
3) no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam par šā panta ceturtajā daļā noteikto atbalstu.
(7) Ja persona iesniedz iesniegumu gan par šā panta otrajā, gan trešajā daļā noteiktā atbalsta saņemšanu, tā apmēru aprēķina kā starpību starp personai piešķirto atbalstu šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā un atbilstoši maksājumu apliecinošiem dokumentiem aprēķinātajam atbalstam. Šā panta otrajā daļā noteikto atbalstu nepiešķir, ja aprēķinātais atbalsts ir 60 euro vai mazāk.
(8) Atbalstu mājsaimniecībai var pārskaitīt uz personas ārvalsts bankas vai kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu euro. Šā atbalsta saņēmējs sedz komisijas maksu par pārskaitījumiem ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī tad, ja kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts atbalsta saņēmējam.
(9) Pašvaldība konsultē iedzīvotājus par atbalsta mājsaimniecībai saņemšanas nosacījumiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, sniedz atbalstu to iesniegšanā, kā arī nodrošina iesnieguma un tam pievienoto dokumentu reģistrēšanu, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu http://www.epakalpojumi.lv un administrēšanas lietojumprogrammu. Datu apstrādi administrēšanas lietojumprogrammā nodrošina pašvaldība. Datu pārzinis ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas šā panta trešajā daļā minētais mājoklis.
(10) Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, vai tās izveidota iestāde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, izmantojot administrēšanas lietojumprogrammu, un pieņem lēmumu par atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājumu kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai. Pašvaldības amatpersonas lēmumu vai faktisko rīcību par šā atbalsta piešķiršanu var apstrīdēt, iesniedzot augstākai amatpersonai attiecīgu iesniegumu, 30 dienu laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai ieskaitīšanas kontā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
nevienam mūsu valdība nepalīdzēs… vairāk ticiet tām pasakām!!!.. pēc vēlēšanām visi solījumi būs izgaisuši…
-ne to vien piedzivosim,.,-
misas kūdru arī likvidēs teicu es.. bet mēs latvieši uz dziedāsim, jo mani tas neskars, kamēr varam maksāt… teica viena miseniece….
tad pasaki tieši, vai centralizētās apkures lietotājiem un cilvēkiem kuri apkurei izmanto gāzi arī būs jāraksta pašvaldībai “lūgumraksts”, jo tavā garajā penterē par to nekas nav minēts? Kā arī, vai iepriekš minētajiem arī kompensēs tikai 50% no sadārdzinājuma kas sasniegs zināmu summu, kā malkai, granulām? Ko darīt tiem, kuri kurina ar kūdras briketēm, sašķidrināto gāzi vai oglēm, tiem jāiet kārties, vai? Tad pasaki skaidri un gaiši, vai te ir iedzīvotāju segregācija pēc pielietojamā apkures veida vai nav, jo vienam došot, otram jālūdzas, bet trešajam nekā nedošot?
Nu es skatos uz šo epopeju no pozitīvās puses. Tagad kad ir šāds sulīgs spēriens pa pakaļu (pašvaldībai, iedzīvotājiem, uzņēmumiem), tad gandrīz ikviens sāk domāt par savas dzīvesvietas energoefektivitāti un energoneatkarību un sāk kaut ko apjēgt un daudzi arī rīkojas. Savādāk visus šos n-tos gadus dzīvoja kā sienāži – ehh gāze, elektrība un benža tak lēta, neies jau iespringt.
skaties jau skaties, bet, vai ieraudzīt esi spējīgs? Jau jautāju, kā būs ar tiem, kuri neizmanto tos apkures veidus, par kuriem it kā pienāksies pabalsti? Tiem šis “spēriens” paredzēts “sulīgāks”, tāds, kas aiziet līdz pašām aknām, bet Gausam ar teju miljonu algā un Okmanim ar 50 tūkstošiem algu gadā, neskaitot vēl citus ievērojamus ienākumus, arī pabalsts pienāksies, tā vismaz pagaidām nolēmuši…
Tagad būs pabalstu ekonomika? Un kā izpaužas demokrātija pabalstu ekonomikā? Un cilvēktiesības? Skaidrs, ka politika kara veidā ir galvenais krīzes iemesls, bet tā ēnā nevajag spēlēt “netīrās uzvārīšanās spēlītes”
Tās biržas ik pa laikam sabrūk. Kā sabruks, tā nebūs mistiskās uzvārīšanās aizbildinājuma- biržas cena. Varbūt atcerēsies tādus terminus, kā pašizmaksa, 3-5 procentu peļņa. Drīzumā arī būs politiskās biržas sesija- vēlēšanas. Atkal ievēlēsim visa veida biržu fanus un pabalstu ekonomikas specus, varbūt vienkārši analfabētus visās jomās. Biržu pielūgsme ļoti atgādina komunisma pielūgšanu. Kāpēc kaut kādiem mākleriem ir lielāka vara par valdībām un tiem ir tiesības ietekmēt cilvēku miljonu dzīvi? Varbūt sankcijas jāuzliek arī biržām? Droši vien turpmāk jebkādu resursu globāli būs mazāk. Un trūcīgo resursu ekonomika būs biržu rokās? Tas ož pēc Veimāras republikas tūkstošu procentu inflācijas un jaunu fīreru rašanās.
cenas debesis apčakarē ar,pm berkubs kas tā nah par mērvienību malkai??/smiltij berkubs ne jau malkai
Pabalstu izsniedzēju bari būs tikpat lieli kā pabalsta lūdzēju bari. Ir tik patīkami just varu pār citiem. Ir tik nepatīkami kaut ko lūgties un kaut ko pierādīt.Ja vadās pēc pasu izsniegšanas pieredzes, tad tos pabalstus sagaidīsiet jau leduskapja produkta stadijā. Risinājumam ir jābūt pilnīgi citam. Tai nav jābūt personalizētai stāvēšanai uz ceļiem. Ja valdība un pašvaldības rīkosies kovidiski ar apkuri, ūdeni, elektrību utt., tad ļoti daudzi “partneri” no priekiem gūs divkāršu enerģiju turpināt auksto karu.