Bauskas novada Kurmenē sākušās Pēterdienas svinības, plašākā svētku programma gaidāma sestdien, 29. jūnijā.
Tieši Pēterdiena Kurmenē kopš seniem laikiem bijuši gada lielākie svētki, ko savulaik iedibinājis grāfs Pēteris Komarovskis. Ceturtdien, 27. jūnijā, aizvadīta Dzejas diena. Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīcā noturēts svētku atklāšanas dievkalpojums, bet pēc tam sekojis dzejas un mūzikas vakars, portālu informēja Kurmenes katoļu draudzē.
Pasākumi turpināsies arī piektdienā – Teātra dienā. Pulksten 19 būs dievkalpojums baznīcā, bet pulksten 20 Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš klātesošajiem vēstīs, kā rodas teātris.
Lielākā diena, protams, pati Pēterdiena, kad piepildīta programma no agra rīta līdz vēlam vakaram. Pulksten 10 sāksies Pēterdienas gadatirgus parkā, bet pulksten 11 estrādē notiks pūtēju orķestra “Skaistkalne” un amatierteātra “Kurmene” koncerts, nodrošinot muzikālu baudījumu visiem klātesošajiem. Pulksten 16 baznīcā tiks noturēts svētku dievkalpojums, kuru vadīs Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, pēc tam sekos svētku agape, kopīga maltīte, kas stiprinās kopības sajūtu.
Vakara cēlienā būs koncertprogramma “Te parkā zem liepām visstraujāk pukst sirds”, kurā piedalīsies deju kolektīvi un mūziķi, tai skaitā VPDK “Valle”, SDK “Senvalle”, VPDK “Skaistkalne”, VPDK “Vēveri”, akordeonistu trio “Allepa” un Mārtiņš Kanters ar grupu. Koncerta īpašais viesis būs Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis. Pulksten 22 sāksies zaļumballe ar grupu “Audiovētra” un DJ “Skaņa V”.
Svētdien, 30. jūnijā, būs Pateicības diena. Pulksten 9.30 tā sāksies ar svētku noslēguma dievkalpojumu baznīcā, kam sekos kopābūšana svētku agapē pulksten 11.
No vēstures arhīviem
Par godu Svētajam Pēterim debesīs un droši vien arī Pēteriem Komorovskiem zemes līmenī visnozīmīgākā Kurmenes draudzei ir tieši Pēterdiena – 29. jūnijs. Gan uz Pēterdienas dievkalpojumu, gan uz obligāto zaļumballi pēc tam ieradušies ne tikai vietējie draudzes locekļi, bet arī ļaudis no kaimiņu draudzēm un Lietuvas.
Svētā Pētera svētkos 1928. gadā vākti ziedojumi baznīcas remontam, bet pēc dievkalpojuma vakarpusē notikusi plaši apmeklēta zaļumballe: «Ikviens juta par svētu pienākumu ierasties šodien svētnīcā, upurēt Sv. Pēterim un izlūgties viņa svētību. Sv. Pētera svētki deva šādus rezultātus. Ieņemts: 1) salasīts baznīcā 108.77 ls; 2) izrīkojumā no biļetēm 670 ls. Skaidrs atlikums; 608.47 ls» (Māras Vēstnesis, 1928, Nr. 26).
Pēc dažiem gadiem tas pats laikraksts ziņo, kas paveikts, pateicoties prāvesta Jāzepa Jasa enerģijai un iespaidam, kā arī draudzes ziedojumiem: «Kurmenē atjaunota baznīca, dzīvojamās ēkas, iestādīts augļu dārzs, no kura prāvests jau nogaršo gardos ābolus, izrakta 35 pēdu dziļa aka un iesākta būvēt jauna ēka baznīcas apkalpotājiem» (Māras Vēstnesis, 1931, Nr. 33). Ar Pēterdienas naudas vākumu izdevās novērst arī Otrā pasaules kara beigu postījumus dievnamā. Par to parūpējās 1945. gadā par priesteri Kurmenē norīkotais Henrihs TrūpsTrops. «Sevišķi svinīgi un kupli apmeklēti bija pirmie Pēteri tūlīt pēc kara. Pēc dievkalpojuma bija sarīkots parka koncerts, kurā uzstājās baznīcas koris. (..) Viss šis sarīkojums, arī loterija bija veltīts līdzekļu iegūšanai karā cietušās baznīcas atjaunošanai» (Trūps-Trops, 2017, 160).
Pētera dienā labāk nekā jebkurā citā reizē apvienojās garīgās un laicīgās Kurmenes svētku tradīcijas. Sākumā dievkalpojums un garīgās dziesmas, pēc tam zaļumballe un laicīgā mūzika, arī teātris. 1946. gada Pēterdienā pēc dievkalpojuma uzvesta luga, «baznīcas koris ērģelnieka Augusta Belinska vadībā nodziedāja dažas tautasdziesmas» (Kurmenes baznīcas hronika).
Pēterdienas zaļumbaļļu tradīcija ir atjaunota. Tie, kas šajās ballēs piedalījušies, uzsver, ka dalībniekus nešķiro pēc vecuma: «Cilvēki pat ap 90 nāk. Vieni sēd, citi dejo, kā kuram patīk. Manam tēvam pāri 80, viņš neizlaiž nevienu Pēterballi» (Irēna Ruģele, 2020). Pie tradīcijas atjaunošanas, atgūstot neatkarību, savu roku pielikuši vairāki cilvēki: «Atdzīvināt Pēterdienu Kurmenē rosinājis skolas direktors Juris Zvirbulis un bijušie kurmenieši Regīna Ērgle un Knuts Skujenieks – brālēns un māsīca» (Ziedonis I., Ziedonis R., 2012, 395).” /Mīlot Kurmeni. Janīna Kursīte/
Foto: no arhīva
Reklāma