11. novembrī, Lāčplēša dienā, Iecavā varēja tikties ar zemessargiem, svētkiem bija sava smarža un garša, un visiem bija, ko darīt. Par emocijām un piedzīvojumu bija gādājusi biedrība «Arhīvs» un Iecavas kultūras nams, sadarbojoties ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes (NBS ZS) 54. inženiertehniskā bataljona 1. rotu.«Jāizmanto tas, ka 11. novembris ir svētdienā, citādi zemessargi strādā vai mācās. Mūsu rotā ir puiši un vīri no 18 līdz 55 gadiem, uz Iecavu atbraukuši 25, bet tehnika ir atvesta no Ogres. Esam svētku sagatavošanā strādājuši jau no rīta,» stāsta Dainis Kravals, NBS ZS 54. inženiertehniskā bataljona 1. rotas komandieris. Laukumā starp biedrības «Arhīvs» ēku un Sporta namu «Dartija» zemessargu vīri un puiši izrādīja ieročus un citu kaujas tehniku. Paturēt rokā īstu triecienšauteni, prettanku ieroci vai snaipera šauteni gribēja katrs Iecavas puika. Drīkstēja pat šaut, mēģinot trāpīt mērķī ar peintbola ieročiem. Turpat līdzās bija kara lauka virtuve, lai pacienātu svētku dalībniekus. «Barojam labi, šī virtuve vienmēr noder mācībās, kas lauka apstākļos notiek vairākas dienas,» stāsta pavārs, zemessardzes kaprālis Aivars Gūtmanis, kurš ikdienā strādā par pasniedzēju Ogres valsts tehnikumā. Folkloras kopas «Tarkšķi» dalībnieki bija zīmējuši vāciņus dziesmu lapiņām. Kad tās bija izdalītas atnākušajiem, sākās karavīru dziesmu skandināšana, īpaši izmēģinot «Div’ dūjiņas gaisā skrēja» un «Kalējs kala debesīs», ko vēlāk visi kopā dziedāja pie pieminekļa parkā. Biedrība «Arhīvs» bija sagatavojusi Lāčplēša dienai veltītu vēsturisku ekspozīciju. Tajā bija 1936. gadā A. Gulbja apgādā izdotajā «Iecavas draudzes vēsturē» ietvertais apraksts par kaujām pie Iecavas 1919. gada 14. un 15. novembrī. Planšetēs nosaukti kaujās pie Iecavas kritušie novadnieki, kā arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kuri arī cīnījušies 1919. gada kaujās. Vairāki no viņiem pārstāv dzimtas, kas Iecavā dzīvo gadsimtiem, kā Jānis Tepfers, Viktors Hasmans un citi, stāsta biedrības «Arhīvs» pārstāve Gita Kravala.No vēja patvērušies viesu nama zālē, bērni gatavoja sveču traukus no stikla burciņām, izrotājot tās ar lentītēm valsts karoga krāsās. Skolotāja Iveta Cera smējās – laikam mammām patīrīti pieliekamā plaukti vai arī daudzi pacentušies izēst marinēto gurķu vai ievārījuma burciņu, lai tiktu pie sveču trauka. Kopā ar meitu Patrīciju sveču trauku izveidoja arī Kārlis Albužis, Inese Dravniece ar māsasdēlu Marku un vēl daudzi citi, kuri atzina, ka daudz jaukāk ir svētkus piedzīvot līdzdarbojoties, nevis tikai skatoties, piemēram, koncertu.Lāčplēša dienai sakrēslojot, iecavnieki iededza sveces un lāpas, stājoties gājienam, kas cauri parkam vijās uz Brīvības pieminekli. Tur skanēja dziesmas, un gaismu tumsā zīmēja sveču liesmas. Lāčplēša dienu 11. novembrī svinēja arī citos novados. Vecumnieku pagastā ļaudis lāpu gājienā no tautas nama devās uz Rešnenieku kapiem, kur bija piemiņas brīdis Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem. Valles baznīcas biedrība «Valles klēts» pagasta iedzīvotājus bija aicinājusi uz piemiņas akmens atklāšanu. Stelpē viesojās Dina Bitēna-Sirmā un Atvars Sirmais ar koncertprogrammu «Dūmi un lūgšanas debesīs kāpj». Rundāles novada Svitenē ar lāpām un svecēm cilvēki pulcējās pie skolas un devās uz piemiņas akmeni Saules dārzā. Bauskā piemiņas brīdis notika pie Brīvības cīņās kritušo pieminekļa. Zemessargi un jaunsargi aicināja sanākušos pievienoties lāpu gājienam no Brīvības pieminekļa cauri pilsētai līdz Rātslaukumam.
