www.bauskasdzive.lv
Pēdējo mēnešu laikā dabasgāzes biržas cena sarukums līdz līmenim, kas bija vērojams vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, atspoguļojas arī vairāku Latvijas siltumenerģijas ražotāju tarifos, taču ne Bauskā.
Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ pagājušajā gadā Eiropā dabasgāzes cenas sasniedza rekordaugstu līmeni. Tas tādēļ, ka Krievija ievērojami samazināja gāzes piegādes, tāpat daudzviet Eiropā valdīja ilgstošs karstums. Tomēr pašlaik dažādu faktoru ietekmē gāzes cena nokritusies pat zem pirmskara līmeņa.
Piemēram, Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena otrdienas, 24. janvāra, pēcpusdienā samazinājās līdz 59 eiro par megavatstundu (MWh) salīdzinājumā ar 66 eiro par megavatstundu pirmdienas pēcpusdienā.
Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās dabasgāzes cena bija aptuveni 88 eiro par megavatstundu. Savukārt augustā, kad Krievija būtiski samazināja gāzes piegādes Eiropai, cena pārsniedza 340 eiro par megavatsundu, bet 1.decembrī tā bija noslīdējusi līdz 140 eiro, ziņo aģentūra LETA.
Bauskā iedzīvotāji nav atrauti no pasaules un lūdza “Bauskas Dzīvei” rast skaidrojumu par siltumenerģijas tarifa celšanu pilsētā. ( SIA «Bauskas siltums» no 1. februāra paaugstinās maksu par apkuri līdzšinējo 90,89 EUR/ MWh vietā uz 110,04 EUR/MWh (bez PVN), bet no 1. maija būs 110,98 EUR/MWh (bez PVN).)
“Sekoju cenām līdzi biržā, tāpat skatos līdzi, kas notiek tirgū. Visur ir cenu samazināšanās. Šķeldas cenas jau kā sen nokritušas, gāzes cenas pasaules tirgū pazeminājušās līdz līmenim, kāds bija, pirms sākās karš Ukrainā. Pamatojoties uz to, SIA “Bauskas siltums” nācās jau decembrī sākt pārskatīt tarifu un samazināt to, bet te notiek otrādi. Ja “Bauskas siltums” iepirka šķeldu pavasarī, tai arī vajadzēja būt lētākai. Kāpēc tarifs iet tikai uz augšu? Kāpēc nodomāts pāriet uz propāna gāzi, ja dabasgāzei cena ir zema? Ja augs propāna gāzei cena, uz kādu sistēmu tad “Bauskas siltums” pāries? Vai tiešām te bija vietā investīcijas cita kurināmā veida maiņai?” neizpratnē ir baušķenieks Juris.
Iedzīvotāju subsidēšana “Bauskas siltumam” radījusi zaudējumus
SIA “Bauskas siltums” valdes loceklis Ilmārs Rūsis atzīst, ka iedzīvotāju jautājumi ir loģiski, taču realitāte esot nedaudz citāda. Lai izprastu situāciju, viņš raksturo norises 2022. gadā. “Siltumenerģijas tarifa izmaiņas pie regulatora ir neelastīgs process, salīdzinot ar straujo energoresursu cenu lēcieniem. Pagājušā gada sākumā, vairākkārtīgi pieaugot dabasgāzes cenai, aprīlī tika sagatavots tarifu projekts, kuru apstiprināja oktobra vidū. Pateicoties regulatora pretimnākšanai, jaunais SIA “Bauskas siltums” tarifs stājās spēkā 15. oktobrī, nevis ar mēneša nobīdi. Tādejādi uzņēmums 10 mēnešus pērn nostrādāja ar pazeminātu tarifu, subsidējot patērētājus Bauskā. Iztrūkstot apgrozāmajiem līdzekļiem, finanšu gadu uzņēmums slēgs ar zaudējumiem 165 000 eiro apmērā,” situāciju raksturo I. Rūsis.
Viņš atzīmē, ka tarifa apstiprināšanas brīdī pieauga visas energoresursu cenas, un energoresursi tirgoti tikai par neadekvāti augstajām biržu cenām. “Tā kā tika paziņots par Krievijas gāzes vada slēgšanu, krīzes situācija izveidojās visā Eiropā. Tirgū netika piedāvāti gāzi aizvietojoši resursi – šķelda, granulas – iepirkumos bija viens piedāvājums, vai arī vispār nebija piedāvājumu. Tirgotāji vienkārši gaidīja spekulatīvā tirgus cenu paaugstināšanos. Skaidri redzams, ka dabasgāzes cenas diktē pārējo resursu cenas, pat šķeldas cenas iepirkumos pārsniedza 70 EUR/MWh, lai gan 2020. gadā cenas bija tikai 15 EUR/MWh. Šādā situācijā nekādus ilgāka termiņa līgumus par fiksētu cenu nebija iespējams noslēgt, tos lauza, tāpēc šķeldas cenas tiek pārskatītas katru mēnesi,” paskaidro I. Rūsis.
Viņš norāda, ka SIA “Bauskas siltums” šķeldu iepērk jau pēc saražotās siltumenerģijas apjoma EUR/MWh katla izejā (cena ietver arī pelnu izvešanas izmaksas), nevis pēc cenas katla ieejā, kuras norādītas Lietuvas šķeldas biržā “Baltpool”. “Iepērkam reāli saražotu enerģiju katlumājā no piegādātās šķeldas apjoma, nevis teorētiski piegādātu enerģiju katla ieejā, kuras iznākums sadedzināšanas procesā nav prognozējams. Prognozējamība ir izdevīgāka siltumenerģijas ražotājam un patērētājiem,” uzsver I. Rūsis.
Lai nepieļautu strauju tarifa kāpumu, nolemj izmantot propāna gāzi
Viņš atzīmē, ka gāzes biržas cenas neatspoguļo faktisko gāzes cenu, piemēram, pašvaldība veica kopējo dabas gāzes iepirkumu 2022. gada nogalē, Holandes birža tajā brīdī uzrādīja cenu 77 EUR/MWh. “Dabasgāzes tirgotāji piedāvāja cenu aptuveni 130 EUR/MWh, jo gāze jau iepirkta agrāk, lai vispār patērētājiem būtu nodrošinājums ar enerģiju. Tirgotāju piedāvātajai cenai vēl jāpieskaita akcīzes nodoklis, fiksētas ikmēneša pārvades, uzglabāšanas un sadales izmaksas. Līdz ar to mēnešos ar nelielu patēriņu gāzes cena SIA “Bauskas siltums” būtiski sadārdzinās un otrādi.
Lai diversificētu kurināmā piegādi, nepieļaujot strauju tarifa pieaugumu un vispār nodrošinātu pilsētu ar siltumenerģiju 2022. gada sākumā tika pieņemts lēmums divus no esošajiem trīs dabasgāzes katliem pielāgot darbībai ar sašķidrināto (propāna) gāzi. Dažu stundu laikā pārkārtojot degli, iespējams katlus darbināt gan propāna, gan dabasgāzes režīmā. Viens katls tiks atstāts pastāvīgam iekšējam pieslēgumam pie dabasgāzes tīkla. Propāna gāzes cenas ir bijušas ļoti stabilas visa gada garumā, un daudzi vidējas jaudas ražošanas uzņēmumi pāriet uz to. Augstā pieprasījuma dēļ kavējās iekārtu piegāde, plānojam propāna ekspluatāciju uzsākt šī gada martā,” paskaidro I. Rūsis.
Viņš akcentēja, ka, samazinoties energoresursu cenām, SIA “Bauskas siltums” izmantos regulatora doto atļauju uzņēmumam pašam noteikt gala tarifu, taču esošā regulējuma dēļ, tas iespējamas ar viena mēneša nobīdi. Vienlaikus I. Rūsis atzīmēja, ka SIA “Bauskas siltums” tarifi ir salīdzinoši zemi attiecībā pret citām Latvijas pilsētām.
tagad visur norakstīs uz karu ukrainā vai krievi vainīgi, lai tik cenas paugstinātu un sev kabatas piebāztu!
Tātad Bauskas siltumam iedzīvotāji sagādājuši zaudējumus. Tad jau tarifs tik drīz nekritīs, jo zaudējumi ir jāatgūst. Ja arī gāzi un šķeldu tirgos par kapeikām, varbūt baušķenieki to sajutīs tikai pēc gada vai diviem.
Tāda kurinātāju- sidītāju bezkaunība var būt tikai ČUHŅĀ BAUSKA, kur visi iedzīvotāji un uzņēmēji ir ”slaucamas govis”
Tā vien prasās lai vēsture atkārtojas jābloķē tilti! Jāieņem domi! Pastu, telegrāfu lai nevar izsaukt omoniešus!
Rēķins par apkuri decembrī 42kvm dzīvoklim bija 115 eiro, valsts atbalsts – 11 eiro. izsmiekls!
Aizvedīšu uz katlu māju 8 sterus sacirstu malku un esmu par apkuri samaksājusi 360 eiro.
tās cenas, ko regulē ar “regulatora” palīdzību, ir spilgts piemērs mūsu birokrātiskā, milzonīgā “aparāta” varēšanai. Lai cenas mainītu, tām jāiziet garš ceļš caur “ierēdņu katlu”, līdz tās ierauga “saules gaismu” pieņēmušās svarā, vai zaudējušas savu svaru no kopējā “svara” iedzīvotāju maciņos, ar to “svaru” maciņos, ar ko parasti ne viens ierēdnis nerēķinās- ar iedzīvotāju spēju pirkt šos pakalpojumus, pie tam vitāli svarīgus indivīda eksistencei
no tiem divu Covidgadu uzkrājumiem pusotru miljardu vērtībā noguldījumos bankās, kā vēsta LB ekspert, jāpagūst pagrābt, kamēr vēl iespējams, ne tikai “elektriķiem”. Vien, cik liels ir to noguldītāju skaits, kuri spējuši iekrāt tos pusotra miljona divu gadu laikā? Noteikti, tie nav vairums no BS klientiem.
ne vien Okmaņa “brālībai” par valdības piešķirto teju 92 tūkstošu likteni apkures sadārdzinājuma mazināšanai par decembra mēnesi, bet arī valdībai par simtos miljonu vērto palīdzības paketi, sakarā ar kurināmā sadārdinājumu, bet līdz šim neizmantoto?
Man bija rēķins 118€ pa decembri(tas kopā ar 2 kubiem siltā ūdens),dzīvoklis 47m2!Šis komunālais ir ļoti derdzīgs,jo ja godīgi relatīvi siltās dienās kurina vairāk kā būtu nepieciešams arī,lai tik vairāk kādu eiro dabūtu!
Bet,Bauskas Siltums ir Novada domes uzņēmus,un kāpēc tad dome neko nesaka,kāpēc nepārskata tos izcenojumjus? Kāpēc neko nedara,lai iedzīvotājiem būtu vieglāk samaksāt rēķinus par siltumu?
Viniem nevienu centu nemaksāt vaig.Apcakare cilvēkus uz līdzenas vietas.Dzivojamos namos vaidzetu savus katlus ielikt,un visa Bauska,un viņi savu šķeldu varētu sev p….Grūst.
Bet ja godīgi,tad palielinājums nešķiet godīgs,respektīvi kurina tik cik grib un cilvēki ir šī apstākļa “ķīlnieki”!Es noteikti varētu patērēt uz pusi mazāk,jo uzturos caurmērā tikai vienā no istabām un fragmentāli pārvietojos uz brīdi uz citām telpām!Tieši tas fakts,ka to nevar iespaidot arī derdzas un šo sezonu,jo īpaši!
Kauna vispār nav. Pilnīgi dusmas pārņem. Kāda tumsonība valda Bauskas siltumā. Pilnīga sociālisma domāšana, pāriet uz propāna gāzi.Tad, kur paliek ilgtltspēja un pārreja uz enerģiju bez izmešiem. Kāpēc Salaspils siltums jau no 2020 gada, vai pat agrāk uzsāka pāreju uz saules kolektoriem un pilnībā ir atteikušies no visām krievu gāzēm, un ar lētu apkures veidu nodrošina visu Salaspili. Ja neziniet, kā to darīt, tad piezvaniet ministram Čudaram (bij. Salaspils domes priekš) , vai pa tiešo Salaspils siltumam. Domāju, tā kā Bauskas siltums ir pašvaldības uzņēmums, tad mums iedzīvotājiem ar redakcijas starpniecību jāvēršas Bauskas nov. domē.
Komentāri parādu iedzīvotāju nespēju domāt ilgtermiņā – apkures cena 3 EUR/m2 nesiltinātās mājās ir atbilstoša, jo mājas siltumpatēriņš ir augsts. Ja neveiksiet energoefektivitātes pasākumus, par siltumu būs jāmaksā daudz. Cena par gāzi zem 20 eur/MWh, kā tas bija 2019.gadā, visticamāk nebūs nekad.
Jā,bet nav tā ka par to nav ticis domāts,bet ja dz māju sastāda vismaz puse “vecā gvarde”,tad man nav jāpaskaidro kāds ir bijis un būtu iznākums pie tml lemšanas kā mājas renovācija!Būtu jāpiedāvā citas alternatīvas,jo vnk tml summa ir par daudz un galvenais nav nekādi samazināma!
“Salaspils siltums” saules parks atrodas uz pļavas blakus katlumājai. Bauskā blakus katlumājai arī ir pašvaldības pļava, kurā gadu desmitiem notiek skābekļa ražošana ar zāli un CO2 ražošana zāli sapūdējot. Uz pļavas varētu uzlikt saules enerģijas parku. Jeb to pļavu taupa Bauskas nekustamo īpašumu spekulantiem? Salaspilī ir komplekss parks- saules baterijas un saules kolektori. Vācijā komplektā ar saules parkiem lieto arī izolētas cisternas-siltuma akumulatorus, kas samazina nepieciešamību lietot fosilo kurināmo. Salaspils katlumājai noteikti ir vairāku gadu kW un finansiālā saules parka bilance, parka projekts, zināmi jēdzīgi būvnieki, tātad velosipēds nav jāizgudro. Ko mums vairāk vajag- “radošos kvartālus” vai ne pašnāvniecisku enerģiju?
Pirms visas daudzstāvenes tālā nākotnē izolēs, VS varētu vispirms kārtīgi izolēt plikās un nekvalitatīvi izolētās siltuma caurules pagrabos un stāvvados, izolēt bēniņus ar pūšamo vati, ierīkot tehnoloģiskās laipas vatē, novērst siltuma zudumus caur pagrabu logiem, iemācīties noregulēt kāpņu telpu ārdurvju aizvērējus.Ja aizvērēji nav noregulējami, tad tie ir vislētākie mēsli, kas arī ir stipri atkarīgi no tempetatūras Dažādā temperatūrā ir nepieciešama regulāra pārregulēšana.Tie ir samērā nelieli darbi, bet par to neveikšanu iedzīvotāji maksā ” naudu skurstenī” . VS slinko un aizbildinās ar iedzīvotājiem- mūžīgajiem parādniekiem. Ne jau smukā fasāde uz putuplasta sniegs tūlītēju un mūžīgu laimi. Turklāt ugunsgrēka gadījumā putuplasta dūmus ieelposiet tikai pāris elpas vilcienus, un viss. Šķidrs putuplasts ir napalma sastāvdaļa.
Par sīkumiem, ko var uzlabot ar maziem ieguldījumiem, piekritīšu, vien piebildīšu, ka reāli uz siltumpatēriņu tas atstāj ārkārtīgi niecīgu ietekmi. Par putuplastu – runājat pilnīgas muļķības, neviens fasādes siltināšanā putuplastu nelieto. Kā es to zinu? Braucot uz Lietuvu, garām Mūsas ciemam, pievērsiet uzmanību 2 siltinātām mājām ceļa malā. Ja interesē sīkāk, gan mācēsiet atrast šo māju apsaimniekotāja kontaktus, labprāt izstāstīšu gan par cenām, gan materiāliem, bet, ja būs vēlme, var arī dzīvē visu aptaustīt.
Viss “ārkārtīgi neniecīgais” ir ārkārtīgi dārgs, īpaši naftas produktu un kurināmā krīzes apstākļos. Jebkuru apgalvojumu attiecībā uz maziem vai lieliem fizikāliem lielumiem būtu jāpamato ar konkrētiem cipariem konkrētās mērvienībās . Labāk ir slinkot tālāk un iekasēt kamēr vēl maksā. Pašlaik arī ” ārkārtīgi niecīgais” izmaksu ziņā kļūst pietiekami nozīmīgs lai būtu vērts “aizlīmēt šķirbas”.
Ok, varu arī ar skaitļiem. Nerenovēta māja 2021.gada decembrī 1m2 apkurei patērēja 1,01 kWh siltumenerģijas. 2022.gada vasarā mājai tikai nomainīti pagraba logi, atjaunota siltumizolācija apkures caurulēm, nomainītas kāpņu telpas durvis pret metāla durvīm ar aizvērēju. 2022.gada decembrī laikapstākļi bija apmēram tādi paši kā pirms gada. Mājas siltumpatēriņš 2022.gada decembrī 1m2 apkurei – 0,91 kWh siltumenerģijas. Ietaupījums pēc veiktajiem darbiem – 0.10 kWh/m2 jeb pie pašreizējā tarifa 0.01 EUR/m2. Ieguldītie līdzekļi darbu veikšanai – 4700 EUR. Atmaksāšanās periods pie pašreizējām cenām – 43 gadi. Ekonomiski nepamatoti šādus darbus veikt, ja mājai nav pietiekama uzkrājuma. Mūsu gadījumā 1) mājai ir pietiekams uzkrājums (naudas vērtība arī zūd, pēc 5 gadiem par šo summu varēs izdarīt vēl mazāk), 2) pagraba logi bija sliktā stāvoklī, durvis arī bija no mājas celšanas brīža.
Kāpēc gan mēs esam apdalīti? Lasu, ka SIA “Gren Jelgava” iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai siltumenerģijas tarifa samazinājumu Jelgavā no 2023.gada 1.marta. Siltumenerģijas tarifa izmaiņas ir saistītas ar šķeldas, kas ir galvenais kurināmais Jelgavā, cenas samazinājumu. Kā stāsta SIA “Gren Jelgava” valdes priekšsēdētājs un klientu apkalpošanas vadītājs Gundars Pētersons: “Samazinoties kurināmā resursu cenām, mēs varam pārskatīt un attiecīgi samazināt siltumenerģijas tarifu jelgavniekiem. Šķeldas cenas tirgū ir nostabilizējušās un prognozējam, ka līdz apkures sezonas beigām siltuma tarifs vairs nepieaugs.” Re kā, bet Bauskā samazinājumu nesagaidīt, jo jāatgūst zaudējumi.
Lielāko daļu Bauskas daudzstāveņu nerenovēs tupmākajos 10 gados pie pašreizējās ekonomiskās un politiskās situācijas. Tātad atliek divi ceļi-tehniski, ekonomiski, politiski, tiesiski pasākumi siltuma ražojotāja pusē un finansiāli mazietilpīgi pasākumi ēkās, bet ar iespējami lielāku fizikālo efektu.
BŪ laikam ir jauns vadītājs? Tarifi krītas? Vai tikai tur nav kaut kāda kopsakarība?