Laimīgi adoptēts jeb Alūksnes Rekša jaunā dzīve Bauskas pusē

Dzīvnieku mājā «Astes un ūsas» Alūksnē viesojās tās bijušais iemītnieks Reksis ar saimnieku Normundu Jankauski. Reksis tagad dzīvo Bauskas pusē un uz Alūksni mēroja 260 kilometrus tālu ceļu, bet tas bija tā vērts. Dzīvnieku mājas darbiniekiem bija patiess prieks satikt labsirdīgo suņuku, kurš patversmē dzīvoja divus gadus un bija kļuvis par darbinieku mīluli. Taču vēl lielāks par satikšanās prieku «Astu un ūsu» darbiniekiem ir gandarījums par to, ka suņuks nokļuvis pie labiem saimniekiem un jūtas lieliski. Kaut tādu stāstu būtu vairāk! Tas ir «Astu un Ūsu» mērķis.

Baušķenieki Lūcija un Normunds Jankauski Rekša foto pirms četriem gadiem ieraudzīja «Astes un Ūsas» sociālo tīklu profilā. Abi bija vienisprātis – Reksis būs viņu mīlulis – un ne mirkli nenobijās no lielā attāluma starp abām pilsētām.

Daudzus gadus Reksis bija dzīvojis lauku mājās, taču, zaudējot saimnieku, nonācis patversmē. Jaunus saimniekus uzreiz atrast gan neizdevās, kopā ar citiem astaiņiem un ūsaiņiem patversmē suns dzīvoja divus gadus, līdz pēc viņa ieradās Lūcija un Normunds. Ir gan kāda nianse, ko abi jaunie saimnieki bija palaiduši garām, – izrādījās, ka Reksis ir suns labākajos gados un tobrīd jau bija divpadsmit gadus vecs. Šogad suņu senioram ir 16. dzimšanas diena. Jaunajās mājās Reksis jūtas labi, ir saimnieku mīlēts un lutināts, turklāt interesanti, ka suņuks tagad dzīvo mājā, kas ir celta no Alūksnes pusē iegūtiem būvmateriāliem. Saimnieku mīlestību Reksis dala ar diviem kaķiem – Rūdi un Rūtu.

Par spīti Rekša cienījamam vecumam, viņš kopā ar saimnieku Normundu sporto – piedalās «Stirnu buka» sacensībās. «Reksis mani ir «izvilcis». Pieradināt piedalīties sacensībās nebija grūti. Paldies dzīvnieku mājas staidzinātājiem, kuri regulāri veda viņu pastaigās. Reksis bija labi audzināts,» liela saimnieki. Patversmes darbinieki gan teic, ka sākumā suņuks bija nepaklausīgs, tajā pašā laikā gudrs.

Divu gadu laikā, kamēr dzīvoja patversmē, kļuvis par paklausīgu suni, kas ir katra saimnieka sapnis. «Dodoties uz sacensībām, redzam, kā uzvedas citi suņi, tāpēc varu teikt, ka Reksis ir solīds un draudzīgs ar bērniem. Tas ir ļoti svarīgi, jo sacensībās var pienākt klāt kāds bērns. Reksis uz to reaģē pozitīvi,» stāsta Normunds un rāda sacensībās iegūtās piemiņas medaļas. Tādu Reksis ieguva arī dienu pēc viesošanās Alūksnē. 12. oktobrī Reksis ar Normundu piedalījās «Stirnu bukā» Smeceres silā Madonas novadā.

Piedaloties sacensībās, Reksis saņem visvairāk uzmanības. «Nāk klāt bērni, kuriem pašiem suņa nav, un grib Reksi pabužināt, samīļot. Kad vaicāju, kādēļ nav, atbild, ka vecāki neļauj. Tas nozīmē, ka vecāki ir atbildīgi un izvērtē iespējas. Manā redzeslokā ir vienīgi atbildīgi suņu saimnieki, bet šodien, sēžot patversmē, redzu, ka ir daudz pamestu dzīvnieku, tādēļ diez ko atbildīgi cilvēki nerīkojas. Ja paņem dzīvnieku, par viņu ir jārūpējas. Jā, reizēm tas nav viegli un prasa vairāk finanšu, nekā domāts. Reksim ir veselības problēmas un jāpērk zāles, speciālā barība, jānodrošina arī mutes higiēna. Tas viss kopā nav lēti,» saka Normunds un pauž pārliecību, ka atbildību pieaugušam cilvēkam iemācīt nevar – vai nu tā ir, vai nav. «Nelīdzēs ne reklāmas, ne sarunas. Par to runā daudz, bet rezultāta nav,» saka viņš.

Reksis ir ne vien pašu saimnieku lolots un mīlēts suns, bet jau ieguvis daudz draugu – viņu iemīļojuši Lūcijas un Normunda draugi un paziņas. Tā Reksis ticis pat pie sava portreta, ko uzzīmējusi Rundāles pusē dzīvojošā māksliniece Laura Matilde Ikerte. Portrets rotā saimnieka krekliņu un uzdrukāts uz krūzītēm. «Astēs un ūsās» ir glezna ar Rekša portretu. Normunds ir pārliecināts, ka katrs saimnieks četrkājaino draugu izvēlas pēc savas līdzības. «Tā ir arī ar mani un Reksi – zināma līdzība ir. Tieši tādēļ savstarpējā saikne mums ir tik spēcīga,» saka Normunds un teic, ka tagad nespētu savu dzīvi iedomāties bez Rekša un nemainītu ģimenes mīluli ne pret vienu citu suni, un arī nepārdotu viņu nevienam ne par kādu naudu.

Gandarījums patversmes darbiniekiem

Dzīvnieku mājas darbinieki teic, ka vienmēr ir prieks redzēt patversmes iemītniekus veselus un laimīgus. Viņi diezgan bieži saņem fotogrāfijas un video, kā dzīvnieks jūtas un uzvedas jaunajās mājās, bet klātienē tikties ierodas vien retais, tālākie ciemiņi – Čita no Rīgas un Reksis no Bauskas. «Priecājamies par visiem iemītniekiem, kuriem ir labi saimnieki,» saka dzīvnieku mājas darbiniece Natālija Šapovala. Viņa kopā ar Alekseju Šapovalu atminas, ka Reksis bija draudzīgs un inteliģents suns. Tomēr Reksim bija kāds niķis – ja bija iespēja aizbēgt – aizbēga. Vienmēr gan veiksmīgi atgriezies patversmē. To apstiprina arī Normunds – Reksis ir devies brīvsolī, bet, kamēr saimnieki meklējuši, tikmēr jau atgriezies mājās un sagaidījis saimniekus.

«Reksim dzīve ir mainījusies. Tā varēja nebūt, ja jaunie saimnieki nobītos no suņa vecuma. Tad Reksis atlikušo dzīvi būtu dzīvojis patversmē. Nav noslēpums, ka dzīvniekus seniorus izvēlas adoptēt reti. Tobrīd patversmē bija arī citi, gados jaunāki suņi, tādēļ varēja pārdomāt un mājās doties ar citu. Vai arī Reksi varēja paņemt uz laukiem, kur viņu turētu pie ķēdes. Varianti, kāda būtu varējusi būt viņa dzīve, ir vairāki. Dzīve pie Lūcijas un Normunda ir labākā iespēja,» vērtē A. Šapovals.

Teksts: Agita Bērziņa

Foto: Agita Bērziņa