Pārdošanai izsolē izlikta valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautā Kaucmindes pils, kas atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā.
Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 45 900 kvadrātmetri un ēku ar kopējo platību 2905,9 kvadrātmetri. Noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums. Saskaņā ar “Latvijas Vēstnesī” publicēto informāciju izsoles sākumcena noteikta 25 000 eiro, izsoles solis – 500 eiro. Cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies 23.augustā pulksten 13 un noslēgsies 22.septembrī tajā pašā laikā. Piedzinēji ir Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Atjaunotās Latvijas laikā Kaucmindes muižas saimnieki mainījušies vairākkārt, pērn ziņoja LTV raidījums “Kultūršoks”. Sākumā tā bija pašvaldības uzņēmuma SIA “Kaucmindes pils” īpašums, tad tā tika pārdota. Gandrīz 15 gadus muiža atradās SIA “Intelco” rokās. Firmas vadības groži piederēja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvam, kurš 2011. gadā 45 procentus īpašuma pārdeva uzņēmējam Ervīnam Isajevam. Nepieredzot prasmīgu saimniekošanu, muiža turpināja brukt par spīti kultūras mantojuma sargu sūtītajām vēstulēm ar ieteikumiem pils glābšanai, un vēlāk – uzliktajiem sodiem. 2016. gadā Māris Gulbis no tēva mantoto pili pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējai SIA “CVIR”, kas neilgi pirms tam bija pārpirkusi arī Isajeva daļas.
SIA “CVIR” īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers bija apņēmības pilns sakārtot Kaucmindes muižu un 2017. gada pavasarī žurnālistiem solīja, ka drīz tiks atjaunota nama fasāde un jumts, bet pēc dažiem gadiem pilī tiks izveidots rehabilitācijas centrs.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (Pārvalde) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova atzina, ka pēdējos gados bijuši tikai solījumi no īpašnieka puses, un reāli darbi nav sākušies.
Viņa atklāja, ka pavisam nesen Kaucminde apsekota un uz vietas konstatēts, ka nekas te nav darīts. “Šausmīgi latvāņos ieaugusi pils. Sākumā tie auga tikai ēkas aizmugurē, bet tagad latvāņi ir izplatījušies, un katrā ziņā ar steigu būtu jārīkojas, lai ierobežotu to augšanu šajā apkārtnē. Lai arī cik traģiski īpašums izskatās no ārpuses, tas vēl ir glābjams un ir salīdzinoši apmierinošā stāvoklī,” vērtē E. Mantrova.
Viņa norādīja, ka sākotnēji Pārvalde bija pretimnākoša, bet pēdējos divos gados sākusi pielietot represīvas metodes.
“Vairākkārt uzrunājām īpašnieku, teicām, ka gadās investors vai naudas līnija nobrūk, tas ir tikai saprotami, bet tas nenozīmē, ka neko nevajag darīt. Daudzi ir pierādījuši, ka arī ar saviem spēkiem spēj paveikt pietiekami, taču viss atkarīgs no saimnieka. Kaucmindes gadījumā iniciatīvas un jel kādas darbības no īpašnieka nebija, tālab Pārvalde šogad mērķtiecīgi piemēroja naudas sodus par likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” nepildīšanu. Tos savlaicīgi nesamaksājot, parāds attiecīgi nonāca tiesu izpildītāja pārziņā,” stāsta E. Mantrova.
Viņa pavēstīja, ka šodien, 17. augustā, atkal ir jauna lieta uzsākta, jo pagaidām īpašnieks ir līdzšinējais – SIA “Cvir”. Kaucmindes muižai primāri bija jānostiprina portiks un jāsāk plānot turpmākie atjaunošanas darbi.
“Portiks šobrīd turas tikai tāpēc, ka finansiāli Pārvalde atbalstīja uzjumteņa uzlikšanu. Īpašnieks ziņoja, ka portika nostiprināšanas projekts ir saskaņots, materiāli iepirkti, daļa nozagta, bet piepirkti klāt, atrasts darbu izpildītājs, taču process ievilkās un realitātē nekas nenotika. Pasakas stāstīt, solījumus bārstīt ir laba lieta, bet reāli darbi ir tas, kas pamato, vai tu esi lietaskoks, vai esi vienkārši pasaku teicējs vai mākoņu stumdītājs,” paziņoja E. Mantrova.
Viņa atklāja, ka īpašnieks draudējis pārvaldi sūdzēt tiesā. “Skatīsimies, nezinu gan, ko tiesā argumentēs, iespējams, tas tikai dusmu uzplūdos izteikts,” pieļāva E. Mantrova.
Tiesu izpildītāja pieaicināts sertificēts vērtētājs noteicis īpašuma sākumcenu – 25 000 eiro. E. Mantrova nedomā, ka tā ir pārāk zema, jo labāk, lai jaunais saimnieks naudu ieliek īpašuma atjaunošanā, ne samaksājot nesamērīgi augstu cenu par iegādi vien.
“Tagad ienāk cilvēki, it sevišķi izsolēs, kas izvērtē iespējas, aprēķina savus spēkus, apzinās, ka miljoni viņiem nav, ka investoru nauda var būt un var arī nebūt, iegādājas īpašumu un viņiem viss iet uz priekšu. Sabiedrība jau var kritizēt, runāt, šausmināties par nolaistiem kultūras pieminekļiem, taču, lai kāds pamēģina kaut ko reāli izdarīt. Tagad arī var iesaistīties un nopirkt Kaucmindi, lai tā atdzimtu. Ir tādi bezcerīgi objekti, kur īpašnieks parādās bez miljoniem eiro kabatā un soli pa solim viņš virzās uz priekšu, kopj īpašumu, izstrādā plānu, izmanto projektu naudu, kā arī Pārvaldes finansiālo atbalstu.
Izsoles gala rezultāts būs septembra otrajā pusē, tad redzēsim, kas piedalījās vai nepiedalījās un ko mēs darām tālāk. Tie cilvēki, kuri ir ieinteresēti, noteikti var rakstīt, zvanīt man, viņiem tiks izskaidrots, kāds atbalsts ir pieejams. Galvenais nenobaidīt, ka viņi ir vieni nomesti pie šīs muižas un ko ar to tagad iesākt. Jāsaprot, ka nevienam tādas Kaucmindes nebūs, katrs piemineklis ir unikāls, tas nav tipveida projekts. Kaucmindei, Latvijas zīmolam ir jāatdzimst, cita varianta nav,” uzsvēra E. Mantrova.
Vairāki uzrunātie saulainieši uzskata, ka pašvaldība zināmā mērā ir atbildīga par Kaucmindes bēdīgo likteni. “Kad tur darbojās bērnudārzs, īpašums tika pieskatīts un sabrukšana tam nedraudēja. Lūk, ir rezultāts, kad kultūras piemineklis tiek nodots privātās rokās,” teic Saulaines iedzīvotājs Jānis.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis skaidroja, ka tas bija 2000. gadu sākums, kad Eiropas naudas vietvarai vēl sapņos nav rādījušās un toreiz citu variantu nav bijis, kā vien īpašumu pārdot. “Mēs vēlējāmies uzlabot apstākļus gan pirmsskolas izglītības iestādē strādājošajiem, gan audzēkņiem. Muižā iekārtotajam bērnudārzam bēdīgā stāvoklī bija virtuve, telpas caurstaigājamas. Izdevīgāk bija uzbūvēt jaunu un ietilpīgāku ēku, Kaucmindes muižā bija divas grupiņas, bet tagadējā “Mārpuķītē” ir sešas. Ja arī šodien par to būtu jālemj, būtu liela neziņa. Tāpat kā ar Mežotnes pili, ja to pašvaldībai būtu jāpārņem. Finansējums jau nekur nerodas, nav liekas kabatas, no kurienes paņemt naudu un šādu īpašumu uzturēt. Pašvaldībai pārņemt ēku, skaidri zinot, ka tai nav finansējuma, nav prātīgi,” norādīja A. Okmanis.
“Cvir” reģistrēta 2011.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašniece ir Rūta Ligere. “Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmums nav publiskojis 2021. un 2020.gada pārskatus, bet 2019.gadā tas strādājis ar 62 860 eiro apgrozījumu un cietis 8087 eiro zaudējumus.
Precīzu informāciju par SIA «Cvir» nodokļu nomaksas stāvokli VID nevar sniegt, jo nodokļu maksātājs nav iesniedzis visas deklarācijas, kuras šo stāvokli uz 15.08.2022 var ietekmēt. Tomēr pašlaik pieejamā informācija ir, ka 2022.gada augusta 15.datumā nodokļu maksātājam “SIA “Cvir” 40103428197″ ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 23054,16 eiro apmērā.
Gards kumosiņš …latvāņu dēļ vien cena zsolē pieckarsosies. .ja ne desmitkārt
viss novads vienās pilīs, turpat blakus, uz upes pusi vēl pāris mūslaiku piļu nācis klāt- Gabrānpils un kāda vietējā zemnieka pils, bet vispār jau šādus īpašumus agrāk sauca par muižām, bet lai jau tiek, lieluma mānijas dēļ neviens vēl par baronu nav pieteicies, izņemot ierēdni fon Vaškeviču…
Lai jaunajam saimniekam izdodās augšāmcelt savulaik skaisto ēku, galvenais rast rentablu pielietojumu plašajām telpām…..
Savā laikā tur pilī , kā tehnikuma kojās jautri gāja , kinīti mazajā zālē rādija , vietējie piemāvušies nāca kursantiem pa muti dot .
It kā saprotu, ka arhitektūras piemineklis un la la la, bet kaut kā neredzu, ka kāds šo varētu nopirkt un iegrūst tur nenormālu piķi renovācijā, jo būsim atklāti.. Kā to atpelnīt? SPA? Restorāns? Viesnīca? Atrašanās vieta ir pilnīga “čuhņa” un tai pat laikā pārāk tuvu dzīvojamam rajonam, lai būtu, piemēram, pasākumu vieta.
par tādu atieksmi pret pili tos pagaidu īpašniekus shēmotājus vajadzētu tiesāt – nu viss ir novests līdz kliņķim
Prihvatizācijas sekas = bija jāstrādā, bet uznāca miegs. Nav jau Inčukalna gāzes krātuve kur naudiņa pati pa trubām tek. Pieliec tik spaini…
Kas tas ir, vai sižets jaunai šausmenei par Polijas “sadali” astoņdesmito beigu posmā? Ja tā tad labi būtu scenārijā iekļaut arī kādu personāžu no lielās austrumzemes. Bez krievu ” biznesmeņiem” kaut kā mazliet asuma pietrūkst, ziniet. Nu kas tie par darboņiem, ligeri, okmaņi, gaiļi, kaut kādi, bāli, bāli, saprotiet.
Pilnīgi piekrītu vajag tiesāt tos ,kas noveduši ēku tādā stāvoklī šos shēmotājus
ja nu vienīgi kāda Amerikāņu kinokompānija to pili nopirks, ideāla vieta lai šausmu filmas tur filmētu.