Pēdējos desmit gados Latvijā latviešu skaits samazinājies, bet īpatsvars palielinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gada informatīvais apskats «Demogrāfija».
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 182 000 latviešu. Latviešu skaits Latvijā kopš 2011.gada samazinājies par 74 300 cilvēku.
Savukārt latviešu īpatsvars Latvijā palielinājies. Ja 2011.gadā Latvijā no iedzīvotāju kopskaita latviešu bija 60,5%, tad šajā gadā latviešu īpatsvars sasniedzis 63%.
Kā norāda CSP, būtiski atšķiras iedzīvotāju etniskais sastāvs reģionos un valstspilsētās. 2022.gada sākumā Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē latviešu bija mazāk par pusi no šo pilsētu iedzīvotāju kopskaita.
Daugavpilī latviešu bija 20,9%. Savukārt lielākais latviešu īpatsvars bija Valmierā – 85,4%.
No reģioniem lielākais latviešu īpatsvars bija Vidzemē – 87,9%, bet mazākais – Latgalē – 46,5%.
Krievu īpatsvars Latvijā šī gada sākumā bija 24,2%, baltkrievu – 3,1%, ukraiņu 2,2%, poļu – 1,9%, lietuviešu – 1,1%. Pārējo tautību īpatsvars kopumā ir 4,5%.
Bauskas novadā lielākais latviešu īpatsvars šī gada sākumā ir Vecumniekos – 85%; mazākais – Rundālē – 68%. Iecavā dzīvo 77% latviešu, savukārt Bauskā 79% latviešu, šos faktus «Bauskas Dzīve» sameklēja CSP datu bāzē.
Latviešu vidējais vecums ir 40,5 gadi, krievu – 48,4 gadi, baltkrievu – 56,4 gadi, ukraiņu – 53,4 gadi, poļu – 52,1 gads, lietuviešu – 52,1 gads. 2022.gada sākumā vislielākais vidējais vecums Latvijā bija ebrejiem – 57,3 gadi, bet vismazākais vidējais vecums – indiešiem 27 gadi.
Izmantots ilustratīvs attēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.
