LETA
Latvijā plānots izveidot 39 jaunus un paplašināt četrus esošos dabas liegumus, liecina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumi Noteikumos par dabas liegumiem, kurus plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai no 20.novembra.
Grozījumi ļaus novērst pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam – sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām.
Nodrošinot dabas vērtību aizsardzību, tiks nodrošinātas arī sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros un vēlāk iegūtā informācija liecina, ka biotops sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām Latvijā ir sastopams 24 967 hektāru platībā. Savukārt “Natura 2000” teritorijas statuss noteikts tikai 20% jeb 4928 hektāriem.
Biotops ir prioritārs, tādēļ sasniegtu vai tuvinātos 60% aizsardzības līmeni no kopējās biotopa platības valstī, aizsardzības statuss būtu nosakāms papildus ap 10 000 hektāru sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām.
Noteikumu projekts paredz paplašināt liegumu Jaunanna Alūksnes novadā, liegumus Mugurves pļavas, Sitas un Pededzes paliene Gulbenes novadā, liegumu Gaiļu kalns Rēzeknes novadā.
Aizkraukles novadā plānots izveidot liegumu Bebrupes pļavas, Dambīšu pļavas, Vesetnieku pļavas, Bauskas novadā – Zvirgzdes meži un pļavas Vecumnieku apvienības teritorijā, Cēsu novadā – Kalna Cimbuļu pļavas, Dienvidkurzemes novadā – Strantes pļavas un Vārtājas pļavas, Gulbenes novadā – Pilupes pļavas.
Jēkabpils novadā tiks veidots liegums Dienvidsusējas ieleja, Dūņu pļavas, Elenengofas pļavas, Gardauņa pļavas, Ķikuru pļavas, Platgalvju pļavas, Vīķu ezera pļavas, Krāslavas novadā – Plenčovu pļavas, Veteraucu pļavas, Kuldīgas novadā – Āpezera pļavas, Bišu pļavas, Kroņrendas pļavas, Lētīžas pļavas, Užavas viduspļavas.
Savukārt Limbažu novadā tiks veidots liegums Buivas pļavas, Līvānu novadā – Ošas un Sumankas upes pļavas, Madonas novadā – Akaslejas pļavas, Birztiņas pļavas, Iršupītes un Sumuldas upes pļavas, Kaukuru pļavas, Liedes pļavas, Rēzeknes novadā – Burzovas pļavas, Puisānu pļavas, Smiltenes novadā – Grundzāles pļavas.
Jauns liegums tiks veidots Talsu novadā – Dūmeles pļavas, Tukuma novadā – Brizules pļavas, Jānēnu pļavas, Maitiķu avoti un pļavas, Valkas novadā – Vasu kalna pļavas, Ventspils novadā – Bērzkalnu pļavas, Rindas un Stendes ieleja.
Sabiedriskā apspriešana paredzēta līdz 20.decembrim.
Publicitātes foto no lvm.lv
tās tagad topā, lai vismaz VVD varētu pamatot savu eksistēšanas jēgu. Vien, kā ar tām palieņu pļavām un ar tām vienā biotopā esošajām upēm? Izskatās, ka tās vien tālab, lai kādi darboņi varētu “apgūt” “upju sakārtošanai” un “nārsta vietu radīšanai” paredzēto naudu. Ar grunts pārstumšanu no upes uz krastu un otrādi, ne kāda “sakārtošana un nārsta vietu radīšana nav panākama un to pierāda katastrofālā zivju sugu izzušana Lielupē un tās satekupēs. Vēl nesen ne viens vien mūspuses makšķernieks pilnā pārliecībā apgalvoja, ka viņa mūžam mūsu upēs zivju pietiks. Jājautā, tiešām, cik ilgi viņu pietiks, ja patlaban vienīgā reāli noķeramā suga ir vimba, un tā pati caur Buļļupi no Daugavas ienākusī, zivjaudžetavās pavairotā. Jā, vēl ir līdakass, nedauz, bet tās šeit rudeņos “uzrodas” ceļā uz savām nārsta vietām, no Lielupes lejteces. Bēdīga tā situācija, jo pat kādreiz visur esošās vīkes naf, ir vien no jauna uzartas piekrastes pļavas Lielupes krastos…