Latvijas Arhitektūras gada balvu šogad ieguvis Rundāles pils restaurācijas projekts. Žūrija piektdienas, 15. maija, vakarā piešķīra arī četras mazās gada balvas.
Starp šī gada 13 pretendentiem uz Latvijas Arhitektūras gada balvu
bija Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils, pabeigtā Rundāles
pils restaurācija, Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, Rēzeknes Augstskolas
Inženieru fakultātes studiju korpuss, vides objekts “Arsenāla tunelis”
Ķeipenes dzelzceļa stacijā, brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā,
uzņēmuma “Cabot” birojs Mūkusalas ielā Rīgā, paviljons multimediālam
dabas izglītības pasākumam “Dabas koncertzāle”, dzīvokļu nams Skārņu
ielā Vecrīgā, Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennāles
14.starptautiskajā arhitektūras izstādē “Unwritten”, ielas maketa
projekts “Mierīgi!” Miera ielā Rīgā, neliels mājoklis “Pied a Terre”
vēsturiskā namā Rīgas klusajā centrā, privātmāja Juglas ezera krastā.
Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums
iepriekš informēja, ka 20 gadu laikā balvu ir ieguvuši jau vairāk nekā
100 objekti, bet kopš 2004.gada uzvarētājus nosaka starptautiska žūrija.
Valgums arī piebilda, ka šogad žūrija atteicās no nominācijām
kategorijās, jo reizēm minimāls objekts ir tikpat spēcīgs kā grandiozs
objekts un nav svarīgi, vai tā ir jaunbūve, rekonstrukcija, restaurācija
vai tikai interjers, vai pat kāds vienreizējs projekts.
“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015” nacionālās žūrijas
priekšsēdētāja Zaiga Gaile iepriekš norādīja, ka balvas ieguvējus
nosauks starptautiska žūrija, taču nacionālajai žūrijai šī gada favorīti
bija Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss,
brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā, kas ir Lekorbizjē un Mīsa van der
Roes līmeņa arhitektūra, kā arī dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā un vēl
daži objekti.
Starptautiskās žūrijas sastāvā šogad strādā latviešu izcelsmes
arhitekts no Austrālijas Andrejs Andersons, arhitekts no Spānijas
Oktavio Mestre, mākslas un literatūras kritiķe, rakstniece un akadēmiķe
Annija Kohena-Solala no Francijas, arhitekts Noa Boe-Vaithorns no
Dānijas un Igaunijas Arhitektūras muzeja direktore, mākslas vēsturniece
Trīna Ojari.
Gaile sacīja, ka sākotnēji žūrija divus objektus gribēja vērtēt ārpus
konkurences to izcilās kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ – Rundāles pils 50
gadus ilgušās restaurācijas pabeigšanu un Gaismas pili -, bet tad tomēr
nolemts atstāt šos objektus kopējā konkurencē, vienīgi aicinot
starptautisko žūriju novērtēt Rundāles pili ar īpašu balvu.
Latvijas arhitektūras labāko darbu skate tiek organizēta 20.reizi un
jau tradicionāli ir valsts galvenais notikums arhitektūrā. Gada skates
pirmajā kārtā projektus vērtēja nacionālā žūrija, ko ik gadu veido un
vada iepriekšējā gada Latvijas Arhitektūras lielās balvas ieguvējs.
Šogad tā ir arhitekte Zaiga Gaile, kas nacionālajā žūrijā aicinājusi
piedalīties arhitektus Pēteri Bajāru, Brigitu Bulu, Elēnu Melzobu,
ainavu arhitekti Kristīni Dreiju, mākslas zinātnieku un kultūras
pieminekļu aizsardzības speciālistu Rihardu Pētersonu un arhitektūras
kritiķi Ventu Vīnbergu.
No Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad pieteiktajiem 38
projektiem nacionālā žūrija atlasīja 13 gada balvas pretendentus, kurus
tālāk vērtēja un par balvu sadalījumu lēma konkursa starptautiskā
žūrija.
