ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” ir noslēdzies, un šogad kopīgiem spēkiem tajā saziedoti 451 189 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti riskam pakļautu bērnu un jauniešu atbalstam, arī biedrības «Laiks jauniešiem», ko vada Gints Jankovskis (attēlā), darbam Bauskā.
Latvijas Televīzija sagatavojusi un pārraidījusi sižetu par biedrības darbu. Žurnāliste Vita Anstrate bijusi Bauskā, tikusies ar biedrības valdes priekšsēdētāju Gintu Jankovski un jauniešiem, ko sastapusi.
Sākot no izmitināšanas un siltas tējas līdz saturīgām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm, bezmaksas nodarbībām svešvalodās un citās prasmēs – to visu riskam pakļautiem bērniem nodrošina biedrība “Laiks jauniešiem”, kas strādā Bauskā un par ko «Bauskas Dzīve» rakstījusi jau iepriekš.
Kā akcentēts TV sižetā, patlaban lielākoties darbs notiek brīvprātīgi un ar nelielu pašvaldības sociālā dienesta finansiālu atbalstu, bet biedrība «Laiks jauniešiem» vēlētos palīdzēt pēc iespējas vairāk jauniešiem Zemgalē, iespējams, paplašinot savu darbību arī ārpus Bauskas robežām.
Organizācija “Laiks jauniešiem” sniedz mentora un citus atbalsta pakalpojumus riska grupā esošiem jauniešiem, kā arī ir starp tām organizācijām, kas sniedz krīzes palīdzību un ir sazvanāma 24 stundas diennaktī.
Dienā, kad pie “Laiks jauniešiem” viesojās Latvijas Televīzija (LTV), jaunieši kopā ar savām atbalsta personām bija sanākuši uzspēlēt galda spēles, jo, kā sacīja biedrības vadītājs, socializācija šai vecuma grupai ir īpaši svarīga. Šeit nonāk jaunieši, kuri no citiem uzzina par atbalstu grūtā brīdī un arī tādi pusaudži, kurus šurp atved pašvaldības sociālais dienests, ar ko ir sadarbība.
Aivijai ir 13 gadu, viņa stāsta: “Mani atveda šurp sociālais dienests tāpēc, ka ģimenē ir tādas lietas, kas nav labas. Brāļa dēļ… Tad, kad man nebija [mentora], bija tāda sajūta, ka vienkārši… ir tāda vientulība. Bet tad, kad es dabūju mentoru, viss sāka palikt labāk.”
Šajās telpās notiek arī kopīga skolas mājasdarbu pildīšana, ir arī datori, kopā cep piparkūkas, sarūpē svētku dāvanas, mācās valodas un fotografēt. Vēl biedrībai ir labdarības noliktava krīzes situācijām un ir arī iespēja pārnakšņot. Biedrības valdes priekšsēdētājs Gints Jankovskis LTV sižetā atklāja, ka lielai daļai bērnu ir problēmas ar skolu: “Gan ar neapmeklēšanu, gan tiešām, es gribētu teikt, traģiskām atzīmēm. Ir ļoti daudz problēmu ģimenē. Un trešais, diemžēl jāsaka, ka ļoti daudzi klaiņo. Klaiņošanas ir ļoti daudz. Tur ir traki gadījumi, kad vienkārši nenāk mājās, klaiņo.”
Džūlijai ir 17 gadu. Viņas stāsts: “Bija problēmas skolā. Cietu no tā saucamā mobinga. Mani daudz apsmēja, atstūma, bija grūtības ar mācībām. Bija sliktas atzīmes. Pēc tam man piedāvāja vai nu mentoru, vai psihologu. Viņa mani atbalstīja. Palīdzēja.”
Tagad atzīmes pieklibojot vien atsevišķos priekšmetos. Skolā izdevies atrast draugus. Palīdzēt ne vienmēr ir viegli un ne vienmēr arī izdodas, norādīja mentore Olga Pavlova. Viņa komentē: “Pārsvarā viss sākas ar tādu draudzību, ar līdzjušanu. Ar kādu piemēru no savas dzīves. Ar puišiem ir vieglāk. Viņi ir tādi čomi. Nu tad – man vajag to, to, to. Es gribu šo, šo, šo. Ar meitenēm ir tā sensitīvāk. Ir jāpieiet citādi. Jo ne visu gribas teikt. Gribas pamelot.”O. Pavlovai vislielākais gandarījums esot par jauniešu pārcelšanu nākamajā klasē. Par vasaras darbiem, kuros tiek izlabotas atzīmes. Tagad viņa ļoti gaidot maiju, kad būs izlaidumu laiks.
Biedrība, kas strādā četrus gadus, novērojusi, ka pašvaldībās problēmjaunieši nav prioritāte, drīzāk grupa, ko izvēlas nepamanīt. Vairāk resursus ieguldot jauniešos, kas ir talantīgi un izcili. “Mēs izvēlamies 75% gadījumos strādāt ar tiem labajiem, foršajiem un visiem jauniešiem, kuriem viss ir dzīvē kārtībā. Ar tiem, kuri dodas uz pieciem pulciņiem, tiem, kas dejo, dzied, ģitāru spēlē un tamlīdzīgi. Un tā, es uzskatu, ir lielākā problēma. Jo fantastisks ir “Dod pieci!” signāls, ka mēs atbalstām tos jauniešus, kurus izvēlas neredzēt. Diemžēl tāda ir realitāte,” vērtēja G. Jankovskis.
Par ziedojumu, vismaz pieciem eiro, “Laiks jauniešiem” nodrošina vienas stundas konsultāciju ar mentoru jeb atbalsta personu vai kādu kopīgu aktivitāti.
- Vēl līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu “Dod pieci!”.
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv – nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
LTV sižeta video te: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2023-no-izmitinasanas-lidz-briva-laika-aktivitatem-ka-biedriba-bauska-palidz-riska-pusaudziem.a536378/
Vita Anstrate, LTV, no lsm.lv
Izmantoti foto no „Bauskas Dzīves” arhīva, autors: Ivars Bogdanovs
Tās jauniešu ” glābšanas” sāk kļūt aizdomīgas. Laikam ir atrasta jauna ādere kā apgūt naudu “glābēju” interesēs. Ir sociālais dienests, lai pilnībā pilda savas funkcijas un punkts. Jaunieši ir izdevīgi ar to, ka tā saukto ” aktivitāšu” izmaksas ir viegli staipāmas, jaunieši neprasa nekādas tāmes un atskaites, “glābēji” viegli var kaut ko ” ieraut nāsīs”. Varētu būt arī ideoloģiskais aspekts- jaukt jauniešu prātus ar rietumu. civilizācijas pašnāvnieku idejām.
Glābj, glābj, bet bedre arvien lielāka
taisniba jau ira. mes tik ziedojam, ziedojam,,, dazbrid liekas kaa caura maisa,, kad tie uzlabojumi buus,, kad nevaidzees zieot!!?? ko valdiba pa to mus atvieglo, pa ziedošanu?? pielik vel nodoklus klaaatu, sak, nu ta jau jusu pašu briva izvele., ziedot.
kā tai teicienā – slimnieku problemas – jusu pašu problemas uz pleciem.,kaut gan ,ļoti ļoti negribas tam ticēt—
Vienai daļai labs glābējs varētu būt armija. Iedzīt varēšanu kad negribas varēt. Iedzīt disciplīnu un pašdisciplīnu. Narkomāniem vajag nevis aizvietotājnarkotiku, bet Mediņa tipa darba nometni. Tomēr jāatzīst, ka Latvija bērniem un jauniešiem kļūst arvien naidīgāka zeme, rada apstākļus, kas jauniešus izdzen no Dzimtenes, atņem loģisku un fundamentālu izglītību utt.
NETICU. Organizatoriem bija tik laba iespēja onlainā uzdot gan premjerei gan prezidentam konkrētu jautājumu – Kāpēc mums ir jāvāc nauda no cilvēkiem par problēmām kas būtu jārisina valstij ?
Nepajautāja. Tāpēc neticu šim cirkam.
Būtu pajautājuši to dzīvajā ēterā lai atbildi dzird visi, varbūt noticētu.
Piekrītu reālistam.
Un paskatiet…. biedrība jauniešiem Bauskā telpas nomā no privātpersonas. Un vai tad pašvaldība vairs nevar atrast vietu savos īpašumos jauniešu “glābšanai”. Tas viens. Un otrs – Bauskā jau ir sens un stabils resurss jauniešiem: Bauskas bērnu un jauniešu centrs. Lai tik vecāki vai sociālā dienesta “mentori” sūta tur bērnus un jauniešus nodarboties pašvaldības atmaksātajos pulciņos. A te kaut kādā biedrībā vēl ko paralēli rīko. Ir jā kas te aizdomīgs.
Zaļajā ielā nomales mājā ir takš atjaunota māja sociālajam dienestam, kur var iet un nakšņot. Vai tad ne? Kam vēl ko ierīkot? Tā nu ziedotāju nauda izkūpēs kaut kur nez kur….
Galvenais jautājums “glābējiem”, kapēc mēs maksājam baisus nodokļus un baisus tarifus-nodokļus, ka tautas nākotnei- jauniešiem it kā nav valsts-pašvaldības naudiņas lai pareizi ievirzītu jauniešu izglītību, dzīves uztveri un palīdzētu patiesi smagās, bet ne izlaidības un slinkuma radītās situācijās? Kur ir skolas, sociālais dienests, bāriņtiesas, pašvaldības policija un citi no nodokļiem apmaksātie glābēji?
Pārsvarā ar nodokļiem algotās amatpersonas “lasa morāli” un nicīgi izturas pret savu mērķauditoriju.
Latvijai jārada ekonomika, jāizbeidz izšķērdība un izlaupīšana, jābeidz aizņemties, tad nevajadzēs lasīt grašus grūtdieņiem.
Latvijas likumi aizliedz veikt profesionālo pedagoģisko darbu bez atbilstošas izglītības. Tie ” mentori” ir ar kādu izglītību? Pedofīlu starp ” mentoriem” nav? Kur ir ” mentoru” un viņu vadoņu nodokļu deklarācijas? Vai nevajadzētu revīziju tai ” glābēju” kantorī?
Šitādi kā dod 5 ir prasti reklāmas pasākumi, uzņēmēju spalvu grozīšanai un tautas acu aizmālēšanai.
Kurš grib tiešām ziedot, tas negaida Ziemassvētkus.
Nost ar debilo Latvijas reklāmu!!!
tas ieželinašanas reklamas jau drausmigas. ta raudaja Pasternaka, kamer apnika laikam, tagad Garklava vel turoina žēlināt,., tad Grēviņš ar savu harizmu, utt, tik ziedojiet, ziedojiet,.,.dod 5 ari, naca jau akcija uz beigām- 2 stundu laikā 100 tk klāt, tik uz emocijām un pūļa efektu spiež. tapat eņģeļiem- nu tie makslinieki pagrozaas pa vidu, atkal ziedojam kaa traki. x faktora, taa saucamaas jaunaas zvaigznes pagrozaas starmešu gaismāa -atkal ziedojam kaa traki. un ko paši? sežam pecak pecsvetku depresijā, un meklejam psihologus?? atkal jamaksā!))-apburtais loks. Lai jaungadaa visiem laba veselība!!!.
Lai jauniešiem nebūtu ukraiņu variants, visu naudu vajadzēja ieguldīt dronos, elektroniskajās plintēs un to lietotājos.
Par formas un satura atbilstību tam, kā vajadzētu ziedot, grūti spriest, bet tie, kas šeit runā par Bērnu un jauniešu centriem un sociālo dienestu gan ļoti kļūdās. Ne viens, ne otrs nav variants šo pusaudžu un jauniešu atbalstam. Te ir vajadzīga pavisam cita pieeja un rīcība. Nu neies neviens šāds jaunietis meklēt palīdzību uz institūciju, jo tur viņam arī sekos institucionālais murgs. Un šis info starp jauniešiem no mutes mutē ceļo ātri un iesakņojas. Jauniešiem vajag drošu vietu, bez nosodījuma, bet ar stingrību. Tas, ka valsts nav spējusi šādu aparātu izveidot un iedarbināt, ir akmens valsts lauciņā, lai gan, pieļauju, šo funkciju ir deleģējusi ( kas ir normāla prakse) NVO, tikai- ne ar pietiekamu finansējumu. Varbūt kļūdos – zinātāji var labot.
Ir milzums valsts iestāžu ar funkciju glābt. Šīs iestādes tērē nodokļu miljonus un tur ir tūkstošiem glābēju. Ja viņi neveic savu darbu un jaunieši no viņiem mūk, tad ir jāpieņem mēri atbildīgajās ministrijās, valdībā un saeimā. Maksāt dubultīgi un kaut kādiem pašpasludinātajiem glābējiem, kuri nevienam un ne par ko neatbild, ir vienkārši neloģiski.