Kristīne Sēnele
Pavasaris šogad sarūpējis vienu pārbaudījumu pēc otra. Agrais siltuma vilnis, ilgstošās un bargās salnas, tagad ne pilīte no debesīm. Pēdējā lietus niecīgie milimetri pa īstam saliedēt neko nejaudāja, tāpēc visiem kultūraugiem klājas arvien grūtāk.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultants Andris Skudra apstiprina, ka situācija ir kritiska: «Mitrumu gaida visi. Sējumi ne pavisam vairs neizskatās labi. Pavasarī, cik mitruma bija, tas arī ir viss. Siltuma periodā pāragri sāka veidoties stiebri, tad nāca salnu periods un viss apstājās, savukārt tagad sausums. Trīs ļoti svarīgi faktori, kas ietekmējuši gan kviešu, gan rapša attīstību.»
A. Skudra uzsver, ka sen nav pieredzēts tāds laiks, jo pēdējos gados pavasari bija auksti, taču tad pakāpeniski kļuva siltāk un bija arī kaut kāds mitrums, līdz ar to situācija uzlabojās. Šajā gadā viss esot apgriezts ar kājām gaisā. Pēdējie nokrišņi bija maija vidū, taču tie esot bijuši tik nelieli, ka samitrinājuši augsni vien pāris centimetru dziļumā. Sausuma dēļ arī mēslojums, kas iestrādāts augsnē, netiek pilnvērtīgi izmantots.
«Pagaidām vēl ceru, ka kaut kāds mitrums parādīsies un līdz ar to graudu rupjums un sēklu masa palielināsies, atgūsim arī kvalitāti. Ja sausums turpināsies, tad varam zaudēt arī šajā ziņā. Taču ražas kritums būs viennozīmīgi,» piebilst A. Skudra.
LLKC speciālists uzsver arī to, ka sausajā laikā novēro ļoti daudz kaitēkļu, jo arī tie izmisīgi meklē veldzi un barības vielas – rapsim uzbrūk gan sēklu, gan stublāju smecernieki, sarkankakla lapgrauža kāpuri barojas ar kviešu lapām.
Arī augsne daudzviet izkaltusi kā betons un pārklājusies ar plaisām. Mālainajās augsnēs vēl ir cerība, ka mitrums tomēr nedaudz ir saglabājies, turpretī smilšainākās vietās jau tagad var redzēt, ka augiem lapas saritinās tūtiņās, tā mēģinot mitrumu nosargāt.
Pupu un zirņu sējumiem klājas nedaudz labāk, jo tos sēj dziļāk, kur vēl mitrumiņu saknes var sameklēt. Ziemas mieži ir labā stāvoklī un sāk vārpot, lai arī cieš no sausuma, bet ne tik izteikti kā kvieši.
SIA «Uzvara-lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko atklāj, ka pašlaik grūtāk ir vasarājiem. Ziemājiem jau vārpas veidojas, un tur var cerēt vismaz uz vidēju ražu. Bet augsne gan esot ļoti nokaltusi, ar lāpstu vien piecus centimetrus varot ierakt. Savukārt vasaras kviešiem, kaut augsne vēl turas irdena, jau sāk dzeltēt apakšējās lapiņas. Pirms pāris nedēļām nolijušais tikai mazliet esot atsvaidzinājis zemi, tāpēc tuvākās nedēļās ļoti vajadzētu kārtīgu lietu. Pašlaik gan esot labāk, jo vismaz karstums mitējies, tā S. Kataņenko.
«Ceraukste Agro» īpašnieks Andis Maskalis īpaši kādu kultūraugu neizceļ, atzīmējot, ka uz visiem sausums atstājis sliktu iespaidu. Taču pašlaik prognozēt to, vai būs paliekoša ietekme uz ražu, viņš vēl neņemas, to redzēs augustā, kad raža tiks vākta. Pagaidām atliekot vien gaidīt lietu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ir labas un sliktas ziņas. Labās – vietām nelieli nokrišņi varētu būt šīs nedēļas nogalē. Sliktās – pēc tam atkal atgriezīsies sausums un saule, proti, laikapstākļi, kuri priecē atpūtniekus, bet raizēties liek dārzkopjiem un lauksaimniekiem.
Paši pūta,paši dega.Tā notiek kad visur monokultūras.