Laukos atlikušie iedzīvotāji, kas varētu strādāt zemnieku saimniecībās, nereti labprātāk izvēlas saņemt sociālos pabalstus, «Bauskas Dzīvei» pauž vairāki mūspuses lauku uzņēmēji.Problēmu atzinušas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un Zemkopības ministrija (ZM), risinājumu cerot rast sadarbībā ar Labklājības ministriju. SIA «Kalnakrogs» laukos Bauskas novada Vecsaules pagastā vairākus gadus strādā pastāvīgi darbinieki, kuri māk rīkoties ar lauku tehniku un uz kuriem var paļauties, «Bauskas Dzīvei» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Gints Liepiņš. «Kādreiz ņēmām sezonas strādniekus, bet tagad nav jauno, ar kuriem varētu rēķināties. Ar lielu daļu potenciālo sezonas darbinieku līgumu nevar noslēgt – šodien viņš darbā ir, bet, kad saņem naudu, piedzeras un neskatās uz darbu virsū,» situāciju skarbi raksturo zemkopis, «acīmredzot izdevīgāk cilvēkiem ir strādāt «simtlatniekos» vai saņemt bezdarbnieka pabalstu. Neatsakos no uzņēmēju atbildības, bet jāsaprot, ka mēs dārzeņkopībā Latvijā nevaram maksāt tādas algas kā citās Eiropas valstīs. Iespējams, 200 – 300 latu mēnesī cilvēkam ir par maz izdzīvošanai.» Līdzīgi situāciju raksturo Rundāles novada «Pīlādžlauku» saimnieks Māris Leitlants, minot vēl vienu problēmu: «Audzinām jauniešus, lai viņi mācētu strādāt ar moderno tehniku, sagādājam viņiem tiesības, bet, kad viņi visu apguvuši, daudzi aizbrauc uz ārzemēm, kur strādā par lauku darbu vadītājiem.» «Tā nav tikai lauksaimniecībā, bet visās profesijās,» vērtē Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja iecavniece Agita Hauka, «uzņēmējiem apmācīt darbaspēku ir 90% lieki izlietotas naudas, bet to nevar arī nedarīt, jo gadās pa zelta graudam.» Viņa uzskata, ka cilvēku pienākuma apziņas audzināšana jāuzņemas sociālajiem dienestiem, kas patlaban gluži vienkārši «dala naudu visiem, kas negrib strādāt». «Ir absurdi, ka spēka pilns vīrietis vai sieviete nevis meklē darbu, bet iet pēc pabalsta. Sociālajiem darbiniekiem viņi jāpārliecina strādāt.» G. Liepiņš uzskata, ka pabalstu problēmu rada Eiropas politika, kur radīta pārāk aizsargājoša sociālā sistēma. «Eiropā nav vajadzīga spēcīga Latvija ar nopietnu darbaspēku un konkurenci, labāk, lai zinošie resursi strādā vecajās valstīs,» pauž lauksaimnieks. Ar Eiropas fondu atbalstu Valsts lauku tīkls katru gadu vairākās saimniecībās nodrošina subsidētas prakses vietas jaunajiem lauksaimniekiem, lai apgūtu modernās tehnoloģijas. Šogad, līdzīgi kā pērn, mūspusē ir divas šādas prakses vietas – Bauskas novada Vecsaules pagasta «Mežmārtiņi» un Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Vērdiņi». Piensaimniecība «Vērdiņi» ar jauniešiem praksē nereti iegūst vairāk kreņķu, atzīst īpašnieks Valdis Rusiņš. Tomēr līdz ar sievu Mariju – tiešo prakses vadītāju – viņi turpina mācīt jauniešus, jo no kāda var iznākt lietaskoks. «Vērdiņos» brīvdienās strādā Rusiņu pašu jaunā paaudze, «kamēr es pa koru un teātru skatēm», stāsta Valdis. Saimniecībā ir arī pastāvīgie strādnieki, labus vārdus V. Rusiņš velta Bārbeles slaucējām. Ar citiem strādniekiem dažkārt ir problēmas, taču ir tādi, uz kuriem var paļauties, stāsta saimnieks. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma iepriekš solījās pārāk viegli iegūstamo pabalstu problēmu, kas degradē darbaspēku laukos, apspriest ar Labklājības ministrijas vadību. Tikšanās ar kolēģi Ilzi Viņķeli par šo jautājumu ieplānota 7. maijā, «Bauskas Dzīvi» informēja ZM pārstāve Dagnija Muceniece. UZZIŅAIPrakses saimniecības mūspusēLaukkopībā:z/s «Mežmārtiņi» Bauskas novada Vecsaules pagastā,audzē graudugus un rapšus 800 ha,prakses vadītājs Viktors Spangers. Lopkopībā:z/s «Vērdiņi» Vecumnieku novada Bārbeles pagastā,ražo pienu no vairāk nekā 80 slaucamām govīm,prakses vadītāja Marija Rusiņa.
