Uldis Varnevičs
Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis vakar, 26. aprīlī, ieradās darba vizītē Latvijā. Viņš tikās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Amatpersonas pārrunāja situāciju lauksaimniecības nozarē Latvijā un Eiropā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pēcpusdienā lauksaimniecības komisārs apmeklēja Bauskas novada zemnieku saimniecību “Vaidelotes” Codes pagastā un zemnieku saimniecību “Rudeņi” Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Zemkopības ministrs K. Gerhards atkārtoti vērsa lauksaimniecības komisāra uzmanību uz to, ka jau pirms kara ražošanas izmaksas Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem bija stipri augušas. Savukārt Krievijas karš Ukrainā ir gan sadārdzinājis resursu un izejvielu cenas, gan nozīmīgi negatīvi ietekmējis piegāžu ķēdes. Neskatoties uz to, ka Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji strādā ļoti sarežģītos apstākļos, viņi turpina ražot produkciju līdzšinējā apmērā.
“Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri kopā ar Eiropas Komisiju tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji reaģēja un pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kas palīdzēs lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Tajā skaitā tiks sniegts arī finansiāls atbalsts. Tomēr ir jārēķinās, ka atkarībā no situācijas būs nepieciešams vēl papildu atbalsts no Eiropas Savienība puses. Eiropas Komisijai ir obligāti jāveic izvērtējums par to, kā katrs no jaunajiem Zaļā kursa mērķiem realitātē ietekmēs pārtikas ražošanu, un to, cik daudz saražojam un kā tas ietekmēs pārtikas cenas,” norādīja K. Gerhards.
Tikšanās laikā zemkopības ministrs K. Gerhards vienlaikus akcentēja arī uz nepieciešamību apsvērt iespēju terminēti noteikt atkāpes no vides un klimata mērķiem, lai lauksaimnieki varētu izmantot zemi pārtikas audzēšanai. Un šīs atkāpes ir jāpatur spēkā līdz brīdim, kad karš ir beidzies un pārtikas ražošana Eiropā vairs nav pakļauta riskiem.
Otrs nozīmīgs jautājums, ko amatpersonas otrdien pārrunāja divpusējās tikšanās laikā, bija saistīts ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu (SP) nākamajiem pieciem gadiem (2023.-2027.). Latvija ir saņēmusi EK komentārus un ieteikumus par Latvijas KLP SP plānotajiem pasākumiem, atzīmējot plāna augsto pabeigtības līmeni. Vienlaikus EK ir aicinājusi pārskatīt KLP stratēģiskos plānu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
“Latvija uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujais izejvielu un energoresursu cenu pieaugums prasa steidzamus risinājumus. Diemžēl šādus risinājumus Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns uzreiz nevar nodrošināt. ES ir jāspēj atrast līdzsvaru starp mūsu finansiālajām iespējām un augstākām ambīcijām un papildu atbalsta instrumentiem, lai risinātu visas identificētās vajadzības, jo īpaši saistībā ar klimata un vides mērķiem,” uzsvēra zemkopības ministrs K. Gerhards.
Intervijā Latvijas Televīzijai Vojcehovskis atzina, ka nākotnē būtu jāpalielina atbalsts lauksaimniekiem.
“Krievijas iebrukums Ukrainā rada daudz problēmu. Pirmkārt, tā ir Ukrainas nācijas traģēdija. Es gribētu pateikties visiem cilvēkiem, kas atbalsta Ukrainas bēgļus, kuri tostarp atrodas Latvijā, un pateikties par Latvijas atbalstu Ukrainai, kas ir ļoti svarīgi. Taču vēlreiz – risku pārtikas drošībai īstermiņā Eiropas Savienībā nav.
Bet mums ir jāstiprina mūsu lauksaimniecība nākotnes vārdā, lai tā būtu noturīgāka un mazāk atkarīga no ārējām ietekmēm un arī ārējiem tirgiem.
Mums ir kopējā lauksaimniecības politika un budžets septiņiem gadiem – no 2021. līdz 2027. gadam. Nākotnē mums ir jādomā par lielāku atbalstu zemniekiem, jo šī kopējā lauksaimniecības politika ir ļoti svarīga politika. Lauksaimniekiem ir vajadzīgs lielāks atbalsts nekā tagad,” intervijā norādīja Vojcehovskis.
Visiting medium sized (for 🇱🇻 standards) farm of 365 ha with production of various grain cultures – https://t.co/8kJ4GuXmJU
Welcome by Mr Arnolds Jātnieks, farm owner. pic.twitter.com/BrWg5GVCbH— Janusz Wojciechowski (@jwojc) April 26, 2022
Vizītes laikā zemkopības ministrs piedalījās arī EK lauksaimniecības komisāra J. Vojcehovska sarunā ar Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Savukārt, pēcpusdienā zemkopības ministrs ar lauksaimniecības komisāru apmeklēja zemnieku saimniecību “Vaidelotes” Bauskas novada Codes pagastā.
Interesanti, ka tā ir otrā Eiropas komisāra vizīte zemnieku saimniecībā – A. Jātnieks atcerējās, ka iepriekšējā bijusi aptuveni pirms divdesmit gadiem.
Savā saimniecībā A. Jātnieks vispirms pastāstīja par dzīvesvietas vēsturi, turklāt paveica to gana simboliski – pie aptuveni 800 gadus vecā ozola, kas, visticamāk, sāka augt vēl tajos laikos, kad Latvijā nebija Livonijas ordeņa varas. Saimniecība apsaimnieko apmēram 400 hektārus zemes.
A. Jātnieks uzsvēra, ka liela nozīme ir sadarbībai ar kooperatīvu «Latraps», kurš ne tikai pārdod graudus, bet arī palīdz iegādāties minerālmēslus un lauku tehniku. J. Vojcehovskim parādīja lauksaimniecības tehniku, pastāstīja par saimniekošanas metodēm.
Jātnieku ģimene iepazīstināja arī ar savu ikdienas dzīvi – abiem vecākiem ir pieci dēli un jau seši mazbērni. «Ģimene – tā ir laime,» atzina Eiropas Komitejas lauksaimniecības komisārs.
«Vaidelošu» saimniece Daira Jātniece bija sagādājusi viesiem cienastu, kura laikā notika arī sarunas. Kopā ar A. Jātnieka dēlu Mārtiņu Jātnieku apsprieda problēmu par jaunu zemnieku ienākšanu – par to, ka šāda situācija mūsdienās jau ir gandrīz neiespējama, jo prasa milzīgus līdzekļus. A. Jātnieks atzina, ka ik pa brīdim parādās, kas pārdod zemi, bet tas ir par tādām cenām, ka bez bankas aizņēmuma neiztikt. Ir personas, kas izīrē zemi uz pieciem gadiem, un šāds termiņš radīja izbrīnu Eiropas viesos – viņi atzina, ka tas ir pārāk mazs laika periods, lai pilnvērtīgi plānotu zemes apsaimniekošanu un ieguvumus.
Vairāk par ES komisāra vizīti Bauskas novadā lasiet 29. aprīļa laikrakstā “Bauskas Dzīve”.
Reklāma