Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Lauksaimniecības uzņēmuma “Uzvara-Lauks” apgrozījums pērn audzis par 40,7%, bet peļņa teju trīskārt

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Uzvara-Lauks” apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,221 miljons eiro, kas ir par 40,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās 2,9 reizes – līdz 3,045 miljoniem eiro, liecina informācija “Firmas.lv”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma kāpums skaidrots ar iegūtās graudu ražas realizācijas cenas kāpumu, kas saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Uzņēmuma ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās par 42,1%.

Vienlaikus pērn uzņēmums investēja līdzekļus tehnikas iegādē un graudu kaltē “Šmuļi”.

Tāpat “Uzvara-Lauks” vadības ziņojumā minēts, ka uzņēmuma atpūtas komplekss “Miķeļi” pērn nedaudz uzlaboja ieņēmumu rādītājus, salīdzinot ar 2020.gadu un 2021.gadu, kad spēkā bija epidemioloģiskie ierobežojumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Turpmāk uzņēmums paredz investēt lauksaimniecības zemju iegādē un tehnikas modernizācijā, kā arī attīstīt tūrismu un viesmīlību kā blakusnozari.

Uzņēmuma vadība arī norāda, ka turpmākā situācija ir grūti prognozējama, līdz ar to “Uzvara-Lauks” gan īstermiņā, gan ilgtermiņā rēķinās ar lielām papildu izmaksām, kas atstās būtisku ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli 2023.gadā un turpmāk.

Kompānija “Uzvara-Lauks” ir izveidota uz kādreizējā kolhoza agrofirmas “Uzvara” bāzes. Kompānijas pamatkapitāls ir 2,377 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Arnis Vējš. Foto: Ivars Bogdanovs

Jau vēstīts, ka 2021.gadā “Uzvara-Lauks” apgrozījums bija 7,972 miljoni eiro, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka 2,1 reizi – līdz 1,036 miljoniem eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kompānija “Uzvara-Lauks” ir izveidota uz kādreizējā kolhoza agrofirmas “Uzvara” bāzes. Kompānijas pamatkapitāls ir 2,377 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Arnis Vējš.

“Uzvara-Lauks” audzē graudus un rapsi, kā arī lauku pupas, zirņus un kviešu šķirnes sēklas materiālus. Sabiedrībai pieder arī muzejs un kafejnīca atpūtas kompleksā “Miķelis”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (15)

  1. Un vēl kāds apgalvo, ka zemniekiem ir grūti! Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma kāpums skaidrots ar iegūtās graudu ražas realizācijas cenas kāpumu, kas saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un mūsu uzņēmējiem nemaz neatlec no kara Ukrainā…

    16
    9
  2. Nu re strādā ar kārtīgu peļņu, tik pats Vējš tāds saguris izskatās. Nauda ir, bet sejā to neredz…

    11
  3. malacis cik daudz gadus citigi strada un veiksmigi vada saimniecibu to paplasinot utt.un ir ari rezultati!visu to labako super!

    31
    1
  4. milzīgais apgrozījuma kāpums, bet vienīgi uz milzīgā cenu kāpuma rēķina, jo apgrozījumu nemēra ne tonnās, ne kilometros, ne gabalos. Vismaz to nu vajadzētu saprast

    8
    1
  5. Vējš-ir arī ziedojis vienotībai.Un tāda milzīga saimniecība nerada nekādu drošības sajūtu valstij,lauki paliek tukši no cilvēkiem un kas šo saimniecību nopirks pēc pašreizējā saimnieka saimniekošanas beigām,ja pēcteči nespēs vai negribēs turpināt iesākto?Atkal ārzemnieki! Vācieši vai citi.Cik skolas laukos ir aizvērušās pateicoties šādiem vējiem?

    26
    10
  6. Lielisks lauku iedzīvotāju iznīcināšanas veids- lielsaimniecības. Nebūs iedzīvotāju, nebūs ceļu. Pa ko brauks graudu fūres? Daudzi lielsaimnieku mantinieki negribēs un nevarēs būt saimnieki. Būs pieprasīti pārvaldnieki vai arī saimniecības pārdos ārzemniekiem, kas būs Eiropas šaha spēles paredzētais rezultāts.

    16
    5
  7. Skolas jau nav aizvērušās, pateicoties Vējam vai citiem lielsaimniekiem. Tas ir tikai loģisks rezultāts iedzīvotāju skaita sarukumam laukos, kas, pirmkārt, izriet no jaudīgas tehnikas un modernas agrotehnikas izmantošanas (daudzkārt sarukusi vajadzība pēc darbaspēka). Otrkārt, pie tā novedusi nepārdomāta valsts agrārā politika, kura nepietiekami ierobežojusi šādu pārlieku gigantisku saimniecību veidošanos.
    Tas, ka lielāka saimniecība ir rentablāka, ir skaidrs pat ezim, taču, kā liecina daudzu citu valstu pieredze, ir iespējams arī vidusceļš starp vienu galējību (5000+ ha) un pilnīgi neefektīvām sīksaimniecībām.
    Tik mazā zemē kā Latvija, laukos labprāt dzīvotu arī daudz tādu cilvēku, kas tur nestrādā, taču tad jau kopš 1990. gada bija jābūvē normāli ceļi. Tagad tieši sliktie ceļi ir tas, kas dzen cilvēkus prom no laukiem.

    11
  8. Pilnīgi nekas ar ko lepoties. Šādas saimniecības rada neatgriezeniskas negatīvas sekas valsts iedzīvotājiem. Valdībai šādi uzņēmumi patīk jo vieglāk kontrolēt un saņem ziedojumus. Arnis malacis, izmantoja situāciju un katrs kuram tāda iespēja būtu bijusi, to arī izmantotu, bet valdībai jau sen bija jāsakārto šis lielzemnieku jautājums ar dažādiem ierobežojumiem. Uzņēmumu visdrīzāk nākotnē pārdos kādam ārzemju investoram, bet nu mūsu viendienīšiem jau tas neinteresē. Valdību sastāda 80% nekam nederīgu cilvēku, viņi mūsu valsti degradē un domā tikai par savas ģimenes labklājību. Veiksmi visiem kuri domā par mūsu valsts nākotni!

    8
    3
  9. Vējš par savu peļņu taču nenopirks sev to pārtikas daudzumu, ko par patreiz esošajām cenām nespēj nopirkt vietējo ļaužu tūkstoši…

  10. Lai iemāca vecenei braukt.Lai nejoņo pa ceļu,kad bērni vakarā iet pa Miķeļa ceļu.Nu viņa toč mav pie pilna prāta.
    Nopērc zirgu,lai ar ratiem brauc.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.