www.bauskasdzive.lv
Pavasara pali Mūsā, Mēmelē un Lielupē mūspusē šogad sākušies nemanāmi, jo ledus kūst uz vietas vai lokāli nedaudz pārvietojas. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints atklāja, ka Lielupē pie Mežotnes, Mūsā pie Bauskas un Mēmelē vēl saglabājušās piesalas un šobrīd novērojamas nelielas ūdens līmeņa svārstības.
“Lietuvas pusē Mūsā sākusies ledus iešana, taču maz ticams, ka tas sasniegs Latviju, jo visdrīzāk tas izkusīs pa ceļam,” skaidro hidroloģe. Viņa norāda, ka šonedēļ gaidāmi nokrišņi, kas teorētiski varētu izraisīt kādu lokālu ledus sastrēgumu Lielupes augštecē, tomēr šādas iespējamības varbūtība ir neliela.
L. Klints pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā Mūsā pie Bauskas, Lielupē pie Mežotnes un Mēmelē ūdens līmenis nedaudz pazeminājās, bet šonedēļ iespējamas nelielas izmaiņas.
“Pirmais ledus upēs izveidojās decembrī, bet tad sekoja netipiski siltais janvāris, kas to izkausēja. Burtiski nupat ledus sega izveidojās no jauna, bet atkal uznāca siltums. Ledus segas biezums Bauskas pusē netika mērīts, pirms nedēļas mēģinājām noteikt ledus segas biezumu Lielupē pie Jelgavas, bet tas bija tik plāns, ka precīzi dati netika iegūti. Vienīgie mērījumi ir no Kalnciema puses, kur Lielupē ledus nostiprinājās ātrāk un mērījumi, kas veikti 28. februārī apliecina, ka tur ledus segas biezums bija 11 centimetri.
Tiek prognozēts, ka šīs nedēļas beigās nokrišņu ietekmē ūdens līmenis kāps par aptuveni 40 centimetriem, bet tas noteikti nav nekāds plūdu līmenis, vienkārši upēs būs vairāk ūdens, ” akcentē hidroloģe L. Klints.
Viņa atzīst, ka ledus segas neizveidošanās atstāj negatīvas sekas. Pavasara palos ledum plūstot pa straumi, tas mehāniski attīra upes gultni no uzkrātajiem sanesumiem, dūņām un organiskajām vielām. Ja ledus sega nav izveidojusies vai ir ļoti plāna, tad pavasara ūdens straume šo attīrīšanas funkciju nespēj pilnībā veikt, kas nozīmē, ka gultnē paliek vairāk organisko nogulumu, kas laika gaitā veicina upes aizaugšanu un ūdens kvalitātes pasliktināšanos.
“Gultne neattīrās, diemžēl, nākotnē ar to vajadzēs saskarties arvien biežāk. Iespējams, pa retai reizei uznāks bargāka ziema, bet kopumā klimata pārmaiņu tendences liecina, ka šādas ziemas ar minimālu ledu būs vairāk,” norāda hidroloģe un atgādina, ka 2019./2020. gada ziemas sezonā nevienā Latvijas upē neizveidojās stabila ledus sega.
Reklāma