www.bauskasdzive.lv
Novembra beigās noslēdzies nekustamo īpašumu iegādes juridiskais process, un visbeidzot šonedēļ uzņēmums SIA «Lidl Latvija» apstiprināja, ka ir nopircis zemi Bauskā, lai celtu veikalu. Jau drīzumā tiks uzsākts darbs pie jaunā «Lidl» veikala ēkas un tai pieguļošās teritorijas projekta izstrādes, portālu informēja SIA «Lidl Latvija» pārstāvis Ingars Rudzītis.
Viņš atzīmēja, ka vēl pāragri runāt par iespējamo darba vietu skaitu un iespējamo tirgotavas atvēršanas laiku. «Veikala plānošana un celtniecība ir ilgstošs process, kura beigu termiņus pašlaik pat neprognozējam,» sacīja I. Rudzītis.
Pieejamā informācija zemesgrāmatā liecina, ka savu īpašumu Zaļajā ielā 5 (uz zemes gabala ar platību 5006 m² atrodas trīs dzīvojamās ēkas) Jazhuns Džai (Yazhong Zhai) SIA «Lidl Latvija» pārdevis par 510 000 eiro. Savukārt Bauskas uzņēmējai Santai Ibragimovai piederošā SIA «Luvra» īpašumu Zaļajā ielā 3b (zemes gabalu 0,0907 ha un ēku ar kopējo platību 309,9 m²) notirgojusi par 450 000 eiro, bet blakus esošo īpašumu Zaļajā ielā 5a (0,1044 ha) S. Ibragimova pārdevusi par 100 000 eiro. Par nekustamā īpašuma Zaļajā ielā 9 (2075 m²) iegādi pirkuma līgums slēgts ar Gundaru Mengotu. Viņš no sava īpašuma šķīries, saņemot 200 000 eiro.
Tas nozīmē, ka kopējā darījuma summa (vismaz līdz šim zināmā) sasniedz 1 260 000 eiro par kopējo zemes platību 0,9032 hektāri.
SIA «Lidl Latvija» reģistrēta 2016. gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas «C E – Beteiligungs-GmbH».
Pašlaik «Lidl Latvija» veikalu tīklā ir 26 veikali 12 Latvijas pilsētās. «Lidl» kā daļa no Nekarzulmas pilsētā (Vācijā) bāzētās «Schwarz Group» ir viens no lielākajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Vācijā un Eiropā. Ar vairāk nekā 12 200 veikaliem un 220 loģistikas centriem «Lidl» pašlaik strādā 31 valstī, kā arī ir pārstāvēts Āzijā.
SIA «Lidl Latvija» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022. gada 1. marta līdz šī gada 28. februārim, strādāja ar 442,378 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saruka vairākkārt un bija 3,847 miljoni eiro, liecina informācija «Lursoft».
Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā finanšu gadā «Lidl Latvija» turpināja paplašināt mazumtirdzniecības veikalu ķēdi, atverot piecus jaunus «Lidl» veikalus Latvijā, iegādājoties vairākus nekustamos īpašumus, kā arī turpināja mazumtirdzniecības veikalu celtniecību.
Kopumā pagājušajā finanšu gadā kompānija ilgtermiņa aktīvos ieguldīja 45,717 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, kad ieguldījumi veidoja 43,164 miljonus eiro. Par 6% samazinājās kompānijā nodarbināto skaits – no 1768 darbiniekiem 2021. finanšu gadā līdz 1665 darbiniekiem 2022. finanšu gadā.
Vadības ziņojumā arī minēts, ka pagājušajā finanšu gadā kompānija turpināja investēt pakalpojumu attīstībā, ieviesa klientu lojalitātes digitālo lietotni, kā arī, lai kompensētu pieaugošās enerģijas cenas un ievērotu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pieeju, «Lidl Latvija» sāka aprīkot veikalus ar saules paneļiem.
Turpmākajos gados «Lidl Latvija» plāno turpināt mazumtirdzniecības ķēdes «Lidl» paplašināšanu un turpināt gūt peļņu no pamatdarbības – mazumtirdzniecības.
Vienlaikus vadības ziņojumā atzīmēts, lai nodrošinātu kompānijas turpmāku paplašināšanos un attīstību, saņemts aizdevums no kredītiestādes 60 miljonu eiro apmērā, kas nodrošināts ar grupas garantiju.
Lv oficiālās rēbes. Ķitajozas un Ibrahim tante, vemju no lv lielveikaliem
Ļoti jauki, būs arī mums kas lētāks, lai veicas!
Ak, tavu naivumu. Kas būs lētāks ? Jebkurā gadījumā Lidl tās summas atgūs ar uzviju nosakot precēm attiecīgu cenu. Tā kā tos 1,26 miljonus atmaksāsim mēs – lētticīgie Bauskas pircēji.
Super, Lieliskas Zinas!
Lai veicas buvnieciba, ar nepacietibu gaidisu!
Baigi vaig to Lidl.Pilna Bauska ar veikaliem.Ne pilsēta,bet noliktava.
Komentāros atkal konkurss par stulbāko Bauskas komentāru
Cik cilvēki tomēr ir nenovīdīgi !,, Lidl ,, cels veikalu, vienam skauž zemes īpašnieku saņemtā summa, citam veikalu daudzums, kādam tūlīt vēl kas nepatiks!
No lielveikalu cīņām iegūst pircēji.
Normālu apģērbu un apavu veikalu vajag Bauskā.
Tik ātri jau nebūs tas veikals – vēl kādi 2 gadi. Kamērt saskaņos, kamert nojauks. Pēksņi kaut ko atradīs.
pašvaldības deinstitucionalizācijas projektiem uzņēmējs pretī liek savu demonopolizācijas projektu. Varētu pajautāt, kurš no projektiem izdevīgāks iedzīvotājam parastajam, kurš bieži vien uz LIDL veikaliem brauca vai nu uz Rīgu, Jelgavu, vai pat uz Lietuvu. Un nebrauca viņš tur ekskursijas pēc, kā bieži redzams mūsu Bauskas RIMI, bet brauca iegādāties konkrētus produktus labākā kvalitātē par lētāku cenu.
2 reizes iegāju šajos veikalos un iznācu tukšām rokām, ļoti šaurs preču piedāvājums
Varbūt tomēr padomāt, pie kā un kur nonāk nauda no Tava maciņa. Latvijā ir gan audzētāji, gan mājražotāji
Diemžēl tirgus Bauskā kļūst arvien tukšāks.
Šlesers piebeidza mazos tirgotājus un ražotājus ar lielveikalu ievilkšanu. Tas pats ar ārzemnieku uzturēšanās atļauju tirgošanu pret latviešu nekustamā īpašuma iztirgošanu. Šāviens latviešiem.
Nauda aizplūst prom no Latvijas, vietējiem ražotājiem atmet minimumu, veikalā uzcenojums- maksimums, darbiniekiem apstākļi – ka tik turies. Kur un kam ir tā laime? Viss būtu noticis arī bez Šlesera un CO.
Vācijā pārtika ir lētāka un kvalitatīva. Ja darīšanas Vācijā , tad Latvijas lielveikalu “upuri” parasti atbrauc ar pilnu bagāžnieku no Vācijas.
Latvijā dažreiz atrod un aizmirst karteļus. Karteļu mums gandrīz tikpat cik benzīntanku, tikai tos negrib redzēt. Un kā ar lielveikalu karteļiem? Ir kāds algotais karteļu ienaidnieks izpētījis? Kā gan citādi cenas var būt augstākas kā Vācijā?
Saka jau, ka pie mums viss dārgāks, jo maza ekonomika.
Ekonomiski ne attīstītā valstī neviens lielveikals neglāba un neglābs no būtiski lielākām cenām kā attīstītā valstī.
Lai nu kas, bet pārtikas rūpniecība padomju laikos bija līmenī un pašlaik vēl nav galīgi nokauta. Toties par lielveikalu teroru pret pārtikas ražotājiem un attiecīgi arī zemniekiem labi zinām. Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka pie vainas ir maza ekonomika. Vainīga ir valdība ar megaparādu un attiecīgiem nodokļiem un tirgotāju koloniālā politika.
Tikko kāda pārtikas veida ražotni pārņem ārzemes, tā sāk ražot ķīmiskos mēslus, tai skaitā desas no ādām un citas suņubarības, neēdamas laimas konfektes utt. Vietējie
ražotāji arī ir uz ķīmijas adatas. Pašlaik ražotāju-tirgotāju topā ir izejvielas un produkti no Ukrainas, bet kā ar radiāciju? Lielveikali ir šo mēslu un ķīmijas bedre. Koloniāla attieksme un pērkami kontrolētāji.
Kāds “dieva vietnieks” savulaik prihvatizēja Latvijas pārtikas uzņēmumus, kas bija visas tautas īpašums, un pēc brīža pārdeva ārzemniekiem.Tā sākās tautas barošana ar mēsliem un indi. Lielveikali ir šīs barības siles. Ir kaut kas arī ēdams, kādi itāļu makaroni vai olīvas, pat vīns bez fosfātiem…
Kas ir ibrahim tante? Viņai ir uzturēšanās atļauja, VDD pārbaude, tiesības tirgot Latvijas teritoriju? Ķīnieši vai vjetnamieši ir ” kitajozas”? Kādus gadus atpakaļ viņi meklēja vietējos kolaborantus, kas strādātu par latviešiem. Kas tai branžā ir?
Tātad Eiropas savienības nepilsoņi pārdod Latvijas zemi? Visas valsts institūcijas, kuru darbības pamats ir Latvijas likumi, neredz likumu pārkāpumus. Viss notarizēts, zemesgrāmatots, Latvijas likumu pārkāpumu nav? Vai ir kas cits? Kāpēc kāds Latvijas pilsonis nedrīkst pārdot kaut vai Baltkrievijas vai Kazahstānas zemi?
Kapitālistiskā pārtikas ražošana Latvijā ir tāda pati kā kapitālistiskā celtniecība. 1.Receptes sastāvdaļas nomaini pret lētākām un nekvalitatīvākām. 2. Vizuālās kvalitātes uzlabošanai piejauc ķīmiskās piedevas. 3. Izmanto vergu darbu. 4. Smuki nokrāso (iepako). 5. Reklamē, reklamē, reklamē…. Ja kādam ir cita pieredze, var taču uzrakstīt.
S.Ibragimova ir tā kurai pieder “Fitness Bauskā” tā mazā ēka pie autoostas un ir vnk tēvs citas izcelsmes,bet cik zinu mamma latviete un pati Bauskā dzīvo ilgi,varbūt pat dzimusi!
Tā kā Vācija ir ieguldījusi Bauskā 1,3 miljonus un ieguvusi teritoriju, tad būtu loģiski CSDD stāvlaukumā ieraudzīt norakstītu Leopardu Vācijas zemes aizsardzībai.Vajadzētu arī atjaunot lidlauku lai var nosēsties Bundesvēra aparāti.
te nu mēs spriežam- kuram labāk patīk māte, kuram meita bet kuram kleita, vien neredzam lielāko ieguvēju no zemes pirkšanas un pārdošanas pilsētā- pašvaldību. Pašvaldība, kura būs lielākā ieguvēja pēc 2025. gada NĪN nodokļa likmju “atsaldēšanas”, kad paredzēts iedzīvotājiem par vietu “zem jumta” savas gultas un citu nepieciešamo lietu novietošanai un telpas savu bērnu audzināšanai,. nāksies maksāt pēc pilnas programmas, tik, cik nu attiecīgā ministrija un tai pakļautie dienesti būs uzskaitījuši. Un šādi darījumi, kur uzņēmējs spēj maksāt par zemi miljonu, tieši ietekmē NĪN, jo to aprēķina no “tirgus cenas” zemei, zemei, kas skaitās dzīvojamajā un pakalpojumu zonā. Zonā, kur pakalpojumus sniedzošais biznesmenis apgroza simtiem miljonu un var atļauties maksāt par pleķīti zemes vairāk kā miljonu, tieši zemes, jo ēkas, kas atrodas uz šīs zemes gabala, nojauks. Bet, NĪN jāmaksā konkrētajā zonā gan miljardierim LIDL, gan iedzīvotājam, kurš tajā pat LIDL veikalā meklē akcijas preci- lētāko. Valstī likumi tādi, par to, ko var atļauties miljardieri, jāmaksā arī tam, kam turpat Bauskā dzīvoklis vai māja un kurš par tādu naudu pirkt zemi, pat sapņos nav iedomājies, bet tāda kādiem tā cena, bet mums nodoklis, paredzamais NĪN nodoklis no 2025. gada “atsaldētais”.
Lielveikali ir viens no iemesliem lauku izmiršanai. Gandrīz visi, kas 90. sāka ražot, aplauzās, cerības un entuziasms zuda. Bija un ir arī citi iemesli- zlota esamība un kurss, muitas pērkamība, valdību …. to vēl vēsturnieki pētīs, bet labāk būtu pētīt prokuroriem.
Jā, ja muļķa tauta paturēs to aptaurēto koalīciju, tad nebūs labi. Pastāv arī liela varbūtība, ka vēlēšanu rezultāti tiks viltoti. Daudzos savos tekstos Ašrādens uzsver- bez jebkādas sociālās funkcijas, tikai maksimālās peļņas gūšanai. Pat Hitleram bija pieklājīga sociālā programma.Vai mums vajag Ašrādena kazino tipa ekonomiku un sociālo politiku?
Valdības mūs ievilka parādu koloniālismā un tagad vēl cīkstās par pasaules pārdalīšanu.
Valdības politikas dēļ Bauskas rajonā būs varbūt vairāk kā desmit pārtikas ražošanas uzņēmumu, kas ir beiguši darbību un pat ir grausti. Tie uzņēmumi ražoja dabisku pārtiku. Nekā īpaša….
Tā piegādes zona Lidl gan diskutabla (sk. BIS.lv pēc adreses Bauska, Zaļā iela 5) kas ir veidota uz robežas ar pretējās mājas tiesībām dzīvot klusumā saskaņā ar būvnormatīviem, milzīgā piegādes mašīna brauks iekšā no Zaļās ielas uz Vītolu ielu tad Lidl.
Būvvaldei tak jārīko sabiedriskā apspriešana. Būvmateriālu veikalu tauta pārāk neapsprieda vai arī būvvalde varbūt safabricēja apspriešanas rezultātus un tauta dabūja pelēku sienu pretī logiem divu stāvu augstumā, augstākie stāvi dabūja skatu uz jumtu. Ļaudis, ejiet apspriest kamēr vēl ir neliela demokrātija, ieslēdziet galvas, izpētiet visas projekta nianses, ņemiet līdzi tehniskus, enerģiskus, būvnormatīvus zinošus vīriešus, ja apspriežamie projekti skar jūsu intereses. Un galvenais, lai jumts nekrīt uz galvas. Fotografējiet, ierakstiet, pieprasiet kopijas, tas “disciplinē” aptaujātājus.
kāda lielākajai Bauskas iedzīvotāju daļai interese par MAXIMA un RIMI monopolstāvokļa saglabāšanu? Lielākajai daļai ir interese par lētāku un kvalitatīvāku produktu pieejamību pilsētā. Vienīgais, kam ne tikai Bauskas iedzīvotājiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu pievērst uzmanību, ir NĪN aprēķināšana pēc ar nekustāmā īpašuma darījuma cenas, kas nu nekādā gadījumā nebūtu salīdzināma ar vietējo ļaužu- dzīvokļu pircēja iespējām un ārzemju komersanta- miljardiera iespējām. Bet mēs taču esam mazā “brīnumu” valstiņa, kur visiem iespējas vienādas, bet vai arī spējas, spējas samaksāt NĪN, kas “radies” šādu- miljonos mērāmu darījumu rezultātā?
Bauskas netapšanai par Jūrmalu NĪ jautājumā steidzami jāpieņem mēri. Pašvaldība neko nedarīs, ja darīs, tad veselais saprāts un cilvēcība būs piemetusies.
Vai nebija lētāk nopirkt tos džungļus aiz top…
Tik maza pilseta- nepilna kvadrat kilometra platība būs 4 lielveikali…neko neteiktu ja tajos top džungļo kāds ko būvētu, bet jaukt nost un par varītēm būvēties pie autoostas, tas laikam iespējams tikai bauska…