Sākoties atkusnim, autovadītājiem uz ielām un ceļiem jābūt sevišķi uzmanīgiem – bedru ir arvien vairāk. Ceļu uzturētāji, vietvara un ceļu būvētāji atzīst – trūkst naudas, tāpēc ik pavasari ar bedrēm būs jāsamierinās, bet šis gads īpaši iezīmīgs ar sliktas kvalitātes ceļiem visā valstī.
Latvijā ir tāds teiciens – līdz ar sniegu kūst arī asfalts. Ne mazums autovadītāju būs pamanījuši – mazu, asu bedru ir vairāk gan pilsētā, gan ārpus apdzīvotām vietām.
“Kas notiek ar Kalna ielu Bauskā, satiksmes rotācijas aplis jau ir bedrēs?! Plūdoņa iela gar veikalu “Rozīte” ir vienās iedobēs. Pie Bauskas mūzikas skolas Upmalas iela vienkārši katastrofa un automašīnas bojāšana, nerunājot par Salātu ielu. Vai Bauskas pašvaldībai nav kauns par šādu ielu stāvokli? Vai šajā gadā kaut kas varētu mainīties – šeit es domāju kārtīgu remontu nevis bezjēdzīgo ikgadējo bedru lipināšanu?” sašutis ir baušķenieks Gints.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis portālam apliecināja, ka ceļu un ielu tehniskais stāvoklis atbildīgajiem speciālistiem Bauskā ir zināms. “Ielas ir apsekotas, sastādīts nepieciešamo darbu apjoms un aprēķinātas darbu izmaksas. Tik apjomīgs finansējums, lai pilnībā atjaunotu ielu seguma virskārtu vairākās ielās, pašvaldībai nav. Iestājoties atbilstošiem laikapstākļiem, Bauskā šogad notiks masveida bedrīšu lāpīšana,” pavēstīja A. Gurkovskis.
Attiecībā par Salātu ielu Bauskā, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzina, ka noteiktā posmā brauktuve ir bēdīgā stāvoklī. “Pats personīgi esmu izbraucis šo ielu, posmā starp Vītolu un Dārza ielu segums ir jāatjauno. Šī gada 1. janvārī Bauskas apvienības pārvaldē ir izveidota Bauskas nodaļa, kurai jāatbild par infrastruktūru pilsētā. Galvenā atbildība gulstas uz vadītāja Jāņa Feldmaņa pleciem. Kopīgi meklējam risinājumus, ko tur darīt,” teic A. Okmanis.
Viņš norādīja, ka līdz šim nav izstrādāts neviens projekts brauktuves pārbūvei. Neesot pat nevienas tāmes šīs ielas atjaunošanai. Tuvākajā laikā pašvaldībai būtu jāizšķiras starp diviem iespējamiem risinājumiem. Viens no tiem ilgtermiņa – kapitāli pārbūvēta iela visā tās garumā no Zaļās ielas līdz pat Rīgas ielai.
“Pilnībā nomainīt segumu, apmales, remontēt ietves, kur tas nav izdarīts, uzlabot satiksmes organizāciju, iespējams, izbūvējot satiksmes rotācija apli pie jaunā veikala “Mājai un Dārzam” iebrauktuves, kā arī pagriezienā uz Pļavu un Mazo ielu. Jāsaprot, ka viena gada laikā var pagūt izstrādāt tikai projektu, bet nākamajos gados jālūkojas pēc finansējuma šīs ieceres realizācijai. Pie šādas izvēles viennozīmīgi, kad laikapstākļi ļaus, tiks saremontētas tās iedobes, kas ir patlaban izveidojušās. Es domāju, ka no Dārza ielas līdz Vītolu ielai varētu veikt vienlaidu bedrīšu remontu, kas nozīmētu faktiski noklāt asfaltu visā ielas platumā, neaizskarot apmales. Tie būtu prāvāki izdevumi, bet ieguvums būtu krietni labāka brauktuve,” atklāj A. Okmanis.
Viņš atzīmē, ka tas būtu risinājums, iela būtu krietni labākā stāvoklī, bet vienlaikus pavīdot cita nianse, proti, iespējams, ka konkurencē ar citiem novada infrastruktūras objektiem, kuri ir pietiekami sliktā stāvoklī un būtu atjaunojami, Salātu ielas kapitāla pārbūve varētu netikt akceptēta.
“Tas ir jāizvērtē līdz pavasarim, bet viennozīmīgi bedres tiks salabotas, iespējams, būs vienlaidus asfalta segums nosauktajā ielas posmā,” sola A. Okmanis.
“Latvijas Ceļu būvētāja” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš intervijā Latvijas televīzijai norādīja, ka pēc šīs ziemas ceļu uzturētājiem būs daudz darba.
“Tas ir raksturīgi īpaši tiem autoceļiem, kas savu laiku ir nokalpojuši. Viņu resurss jau ir izsmelts – segums un pamata konstrukcija jau ir nokalpojuši. Satiksmes rezultātā veidojas mazas plaisas, kur šis ūdens nokļūst,” stāstīja “Latvijas Autoceļu uzturētāja” pārstāvis Vilnis Vigulis.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzsvēra, ka ceļu uzturēšana pašvaldībām ir problēma. “Ja rēķinām ielu, autoceļu kopgarumu, tad mums tā problēma ir divreiz lielāka nekā valstij, bet finansējums piecas reizes mazāks,” sacīja A.Salmiņš.
Pamatīga viena kilometra pārbūve uz galvenās nozīmes autoceļa izmaksā aptuveni vienu miljonu eiro. Savukārt palielas un ne pārāk dziļas bedres lāpīšana – 200 līdz 300 eiro. Lai sakārtotu visus Latvijas ceļus, tādas naudas, kas mērāma miljardos, nav.
“Katra sasalšana ir atkal… Tie ielāpi, kas ir salikti pa ziemu, rudens pusē, ir kā tādas vecas plombes – no zobiem paukšķēdamas nāk laukā.
Šoziem tas ir bijis vairāk nekā desmit reizes, un īstenībā tas ir bijis galvenais iemesls,” stāstīja “Latvijas Ceļu būvētāja” valdes priekšsēdētājs A.Bērziņš.
Eksperti skaidro – ceļi ir vai nu pilnībā jāpārbūvē, vai arī bedres jālāpa, un tad drīz vien šīs bedres būs atkal.
“Šādās situācijās autoceļu uzturētājs veic remontu arī ziemas sezonā. To veicam ar auksto asfaltu. Šis process, protams, nav ilglaicīgs, jo arī apkārt ielāpam veidojas bedres,” skaidroja V.Vigulis.
“Tās bīstamās bedres, avārijas bedres varētu sākt mēģināt lāpīt ar šo ziemas apstākļos pielietojamo metodi, un to jau varētu sākt darīt Kurzemē šur tur, Liepājā. Taču Vidzemē, Latgalē līdz tam vēl ir ļoti tālu,” norādīja Pašvaldību savienības pārstāvis A.Salmiņš.
“Izdomā: es mēģināšu iziet lētāko ceļu, bet tad es varēšu vairāk kilometrus noasfaltēt, es tai pašai pussabrukušajai ceļa pamatkārtai uzlikšu virsū plānu, mazu kārtiņu ar asfaltu, gan jau kādus četrus līdz piecus gadus nostāvēs, – tā tas īstenībā arī notiek,” Latvijas Televīzijā norādīja ceļu būvētāju šefs A.Bērziņš.
Ik gadu valsts ceļu uzturēšanai atvēlēti 60 miljoni eiro. Kopbudžets pašvaldībām – 54 miljoni eiro.
