Pirmajās Lieldienās, 31.martā, no pulksten 11 Bauskas Kultūras centrs ielūdz uz Lieldienu svinēšanu kopā ar līksmiem garaušiem savā urbānajā pagalmā (Kalna iela 18). Pēcpusdienā viesi tiks aicināti pulcēties Bauskas Kultūras centra zālē, lai piedalītos Zīmējumu teātra izrādē, portālu informēja Bauskas Kultūras centra pārstāve Kristiāna Paula Lībiete.
Viņa atklāja, ka baušķeniekiem un pilsētas ciemiņiem zaķis Bannijs būs sarūpējis dažādus jautrus konkursus visai ģimenei – notiks stiprākā tēta konkurss, olu makšķerēšanas konkurss, augstākā torņa konkurss, dziesmu atpazīšanas konkurss, kā arī krāsainākās olas konkurss. Lai piedalītos konkursā un citās aktivitātēs, apmeklētājiem līdzi jāņem pašu dekorētas Lieldienu olas. Vēl ikviens savu attapību varēs pārbaudīt atmiņas un krāsu spēlēs.
Lai visiem Lieldienu svinētājiem būtu tikpat līksms prāts kā zaķim Bannijam, sanākušajiem radošajā darbnīcā būs iespēja izgatavot garauša galveno rotu – krāsainas austiņas, kuras dalībnieki varēs izrotāt atbilstoši savai gaumei. Neiztiks arī bez šūpošanās un olu ripināšanas. Pagalmā viesosies arī garauši no Trušu pilsētiņas.
Savukārt pulksten 14:30 pagalma viesi tiks aicināti pulcēties Bauskas kultūras centra zālē, lai piedalītos Zīmējumu teātra izrādē, kurā kopā ar auditoriju improvizēs trīs dažādu profesiju mākslinieki – gleznotāja Ingrīda Ivane, mūziķis Aleksejs Bahirs un improvizators Varis Klausītājs.
K.P. Lībiete atzīmē, ka katras Zīmējumu teātra izrādes saturs ir unikāls. Izrāde sāksies ar improvizētām mūzikas kompozīcijām, kas raksturo tēlus, kurus skatītāji vēlētos redzēt izrādē, jo sanākušie piedalīsies varoņu un notikumu veidošanā. Paralēli ritošajiem notikumiem un improvizētām dziesmām, varbūt pat dejām, uz skatuves sienas taps liels zīmējums. Izrādes noslēgumā skatītājiem būs iespēja pašiem iemēģināt roku zīmēšanā, papildinot kopīgi radīto attēlu.
jājautā, ko gan mūslaiku izglītotais cilvēks saprot ar vārdu Lieldienas? Vai gadsimtiem ilga kristiešu tradīcija- Kristus augšāmcelšanās nav pārvērsta par vienkāršu naudas pelnīšanas un sevis izrādīšanas pasākumu, līdzīgu visiem citiem, kam pievērsusies komercija un algoti kultūras pasākumu organizētāji. Cik vispār ir no tiem svinētājiem, kuri prot izskaidrot šo kristiešu svētku nozīmi un tos svin kā kristiešiem pienākas? Un cik ir to, kam tie skaitās vien iepirkšanās, olu ēšanas, ripināšanas, šūpošanās un dažādu citu izklaižu piekopšana, pat nepajautājot, nepainteresējoties, kas tās tādas Lieldienas un kāpēc tajās jāēd olas, kā lielākajai daļai svinētāju šķiet.
Kāds šim visam sakars ar Kultūru un tās centru?