Lielupē sākusies ledus iešana; spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par plūdu draudiem

Lielupē pie Mežotnes piektdienas, 15. februāra, rītā sākās ledus iešana, kas izraisīja krasas ūdens līmeņa svārstības. Spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par plūdu draudiem, portālu informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Mūspuses upju krastos dzīvojošie ļaudis jau pieraduši pie biežiem paliem un plūdiem un risku gadījumā zina, kā rīkoties.

Lielupes upes krastā daudzus gadus mitinās Mežotnes pagasta Cepļa ciema iedzīvotājs Antons Maskaļūns. Pieredze, vērojot dabu, viņam palīdz arī tagad saprast, vai un kādi pārsteigumi ir gaidāmi, ziņo Zemgales reģionālā televīzija. 

Antons atminas savas mammas atmiņu stāstus par plūdiem pirms 20 gadiem – tad ūdens sedza plašas teritorijas novadā. Pats ir pieredzējis brīžus, kad ūdens klājis visu viņa sētu. 

“Deviņdesmit devītajā [gadā] bija, tad no Līvānu puses nevarēja iebraukt vairāk te, viss bija ūdenī un nostāvēja veselu mēnesi,” sacīja Antons. 

Šogad, pēc Antona domām, ievērojamu palu un plūdu nebūs – pēc viņa aplēsēm, tādu nebūšot vēl 50 gadu.

Par to, ka šobrīd palu dēļ neviens vēl nav apdraudēts, ir pārliecināts arī vietējais vides speciālists. Tomēr, tā kā ik gadu trīs Bauskas novada upes sagādā raizes, situāciju regulāri novēro. 

“Ir palu ūdeņi jau kuro reizi. Kā vienmēr mūsu ziemās, bet tādu kritisku līmeni tie nav sasnieguši,” teica Bauskas novada vides speciālists Valērijs Gabrāns. “Patiesībā ir divas vietas, kur Lielupe pietuvojas apdzīvotām vietām. Viena no tām  ir Ceplis – apdzīvota vieta Mežotnes pagastā. Otra vieta ir pašā Mežotnes ciematā, tur arī ir diezgan regulāri. Pietuvojas ūdens tā sauktajai Mazmežotnes muižai un arī appludina notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.”

Tomēr vižņi un atkusnis liek pašvaldības atbildīgajām amatpersonām vairākas reizes dienā sekot līdzi hidrometeoroloģiskajiem datiem. Tāpat pašvaldībā izstrādāts plāns kritiskākām situācijām. 

“Mums ir zināmas telpas, uz kurieni pārvietot iedzīvotājus. Policija strādā, mums katru dienu pienāk operatīvā informācija,” pastāstīja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība). “Attiecīgi, kāds ūdens līmenis, kāda ir kritiskā robeža… Pagasta nodaļas seko līdzi šim, bet mums tā jau ir atstrādāta lieta.”
 
Pēdējie ievērojamākie plūdi Zemgali skāra 2017. gada rudenī, kad no krastiem izgāja visas trīs upes – Mēmele, Lielupe un Mūsa. Togad rudens plūdi lietavu dēļ pat tika dēvēti par gadsimta plūdiem.