Lielupē sākusies upes gultnes tīrīšana no sanesumiem un aizauguma, lai atjaunotu un uzlabotu vimbu un citu zivju sugu, kā arī upes nēģu nārsta apstākļus Mūsā un Lielupes augštecē un palielinātu to resursus.
Ūdenstilpnes tīrīšanas projektu realizē Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība, piesaistot Zivju fonda finansējumu. Biedrības valdes priekšsēdētājs Valērijs Gabrāns atklāja, ka darbi uzticēti SIA «NK1», jo cenu aptaujā iesniedza lētāko piedāvājumu – 11 999 eiro, ieskaitot PVN. Paredzēts, ka projekta gaitā, aptuveni divās nedēļās, tiks iztīrīti aptuveni trīs hektāri Lielupes gultnes lejpus un augšpus Kauces strauta ietekas Rundāles pagastā.
«Konkrētais Lielupes posms lauksaimnieciskā piesārņojuma iespaidā gadu gaitā ir īpaši stipri aizaudzis un pazaudējis kādreiz dolomīta plātnēm un šķembām klāto gultni, kas bija labvēlīga zivju nārstam. Pateicoties ieilgušam sausās vasaras mazūdens periodam, kas arvien, neskatoties uz pagājušās nedēļas lietavām, turpinās, darbi rit raiti, un lielākais apjoms jau paveikts,» stāsta V. Gabrāns.
Viņš paskaidro, ka pamatā tiek pielietoti jau daudzu gadu garumā aprobēti paņēmieni gultnes attīrīšanai no apauguma – noņemot upes sanesumu slāni līdz minerālgruntij kopā ar augu saknēm, izceļot to upes krastā un nolīdzinot. Tādējādi upes gultnē iegūst reljefainu, uzirdinātu dolomīta šķembu un grants substrātu, kas labvēlīgs zivju nārstam un zivju mazuļu dzīves apstākļiem, ko arī daudzkārt apstiprinot gan zinātniskie pētījumi, gan makšķernieku novērojumi.
«Pēc upes pārtīrīšanas, aizauguma likvidācijas, kas ierobežo upes straumes brīvu kustību, sekojot hidrodinamikas likumiem, dotajā upes posmā ūdenslīmenis nedaudz samazinās. To cenšamies kompensēt, veidojot gultnē dziļākas un seklākas vietas, lai saglabātu upes škērsgriezumu nemainīgu. Pēc upes tīrīšanas būtisks ieguvums ir arī piekļuves iespējas ūdens virsmai, kas krastu lēzenuma un pārpurvošanās dēļ lielākajā daļā šī upes posma līdz šim nav bijusi iespējama. Līdz ar ekskavēto ūdensaugu, to sakņu un upes sanesumu masu krastā nonāk arī kāda daļa akmeņu un šķembu, kas nedaudz paceļ un nostiprina krasta līniju,» paskaidro V. Gabrāns.
Kā papildu efekts pie rezultāta esot pieskaitāma upes ekosistēmas atjaunošanās, kas veicina sugu daudzveidības saglabāšanu, kā arī labums cilvēkiem, ko sniedz iztīrīta upe laivošanai, peldēšanai, makšķerēšanai un ainavai. V. Gabrāns uzsver, ka būtiski, ka pēc tik radikālām atjaunošanas metodēm sasniegtais efekts izpaužas vairāku gadu garumā, pirms piesārņojuma iespaidā upes ekosistēma pakāpeniski to zaudē.
V. Gabrāns atzīst, ka šī ir cīņa ar sekām, nenovēršot cēloni. «Neveicot būtiskus lauksaimnieciskā piesārņojuma samazināšanas ierobežojumus, kam dotajā politiski ekonomiskajā cēlienā sabiedrība nav gatava, sasniegt un uzturēt to upju ekosistēmas stāvokli, kāds tas bija vēl pirms pāris gadu desmitiem, mums nav lemts. Tomēr šādi projekti ļauj vismaz lokāli samazināt upju degradācijas tempus, ko esam iedarbinājuši ar totālo meliorāciju, lauksaimniecisko industrializāciju, kā arī upju aizsprostu celšanu,» pauž V. Gabrāns.
Pēc tehnikas darbu pabeigšanas projektā iecerēta arī tradicionālā, šogad biedrības «Tīru vidi nākotnei» organizēta, upes sakopšanas talka, kurā līdztekus makšķerniekiem aicināti piedalīties arī citi dabas draugi, tostarp arī bērni. Darāmais jau ir zināms. «Piekopsim un pielīdzināsim to, ko neiespēja traktors, novāksim krastā izceltās cilvēku izkaisītās drazas un veidosim zivju nārsta «ligzdas». Cerams, ka šogad pārmaiņus iepriekšējo gadu nelabvēlīgiem laika apstākļiem upe talciniekus sagaidīs ar saulainu un siltu laiku. Talkas konkrētu laiku, vietu un laiku izziņosim,» tā V. Gabrāns.
Pie Lielupes sastaptais makšķernieks Aivars ir pārliecināts, ka upes gultnes tīrīšanas darbi ir tikai uz labu. «Trīs gadus te zivis nenāk iekšā, viss ir aizaudzis, visas bedrītes ir ciet. Es pats pazīstu darbu veicēju un palūdzu viņam tās dobes, kas upes gultnē, kārtīgi iztīrīt. Citādi kāda te vairs cope, ne vēsts no tā, kas te agrāk bija. Upe aizaug nežēlīgi, un mums, makšķerniekiem, tā ir liela skāde un sāpe, taču vieni mēs esam bezspēcīgi šajā procesā. Te striktāk vajadzētu tauvas joslu nodalīšanu, lai tas, ko zemnieki kaisa uz laukiem, nenonāk pa tiešo upēs. Upju pļaušana, ravēšana, tīrīšana – tie jau tādi īslaicīgi efekti un arī naudietilpīgi,» pārdomās dalās Aivars.
