Lietus aizskalojis cerību uz lielu ražu; mūspusē daudzviet veldrē sagāzti labības lauki

Diemžēl pēc vakardienas lietavām kviešu lauki vairāk vai mazāk sakrituši veldrē ne tikai Rundālē, bet arī citos Bauskas novada pagastos. Piemēram, Codē un Ceraukstē nolija attiecīgi 31 un 45 mm, citur, iespējams, vēl vairāk, informēja Ieva Litiņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultante.

Lietusgāzes ar mērenu vēju padarīja savu. Pamatā saveldrējušies ražīgākie ziemas kviešu sējumi, kur smagākas vārpas un lielāks ražas potenciāls. Vērtējot šķirnes, vairāk sakritis ‘Skagen’, arī ‘Patras’ u. c. Redzēju arī saveldrētus vasarāju – kviešu un miežu – laukus, piebilda Ieva Litiņa.

Iemesli notikušajam ir dažādi, ne tikai pārmēslošana. No svara ir šķirnes izturība, biezība, augšanas regulatoru lietošana, slāpekļa izkliedes pārsedzes, augsts ražas potenciāls utt. Saveldrētie ziemāji augšā nepacelsies. Protams, ka tas apgrūtinās ražas novākšanu. Kulšana ritēs lēnāk, būs jābrauc no vienas puses utt., lai maksimāli samazinātu zudumus. Ja turpināsies lietavas, cietīs ražas kvalitāte. Proti, būs mazāka tilpummasa, proteīns, lielāks mitrums paģērēs vairāk kaltēt, kas radīs lielākas izmaksas. Saimniecībām, kas sējumus apdrošinājušas, ir cerības saņemt kompensāciju.

Zemnieku saimniecības (z/s) «Vaidelotes» apkoptajos laukos 360 hektāru (ha) platībā Codes, Mežotnes un Rundāles pagastā sējumi sagāzušies veldrē maz, izņemot pupas. Mežonīgi lielā augumā bija saaugušas, teica uzņēmuma pārstāvis Arnolds Jātnieks. Tiem tīrumiem, kuriem pareizi lietota mēslošana un augu aizsardzības līdzekļi, problēmu neesot. Ja grib, lai izaug liela raža, jāievēro visa tehnoloģija.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājai visi sējumi ir apdrošināti. Tas sniedz stabilitāti, jo firma pērk jaunas mašīnas un tehniku. Apdrošināšana garantē neveiksmes gadījumā spēju nomaksāt kredītsaistības.

Turpretim z/s «Spigas» Bārbeles pagastā 80 ha iesēto neapdrošina neuzticības dēļ. «Lielajiem saimniekiem apdrošināšanas kompānijas atmaksā zaudējumus, baidoties pazaudēt maksātspējīgo klientu, bet mazajiem zemkopjiem meklē iemeslus, lai to nedarītu. Vai nu esi iesējis par agru, vai par vēlu, atrunu atradīs,» par pieredzēto stāstīja «Spigu» īpašnieks Māris Vecbiškens. Tā kā viņš slāpekli pārmērīgi nelieto, sējumus laikapstākļi nav bojājuši. Zirņi arī vēl «turās». Tos pārsvarā noliec, kad nāk gatavi, piemēram, pērn bija «jālasa no zemes».

Vakar, 12. jūlija, vakarā ap pulksten 21 Bārbelē sāka līt, ka «balts», un līdz pulksten 22 nolija 30 litri uz kvadrātmetru. Par laimi «Spigu» rudzi nav noliekti. Iespējams, vējš tajā stundā nebija stiprs, pārdomās dalās zemnieks. Kopā ar rīta lietu vakar Bārbelē kopumā nolija 60 mm. Savukārt, kaimiņos Stelpē – 50 mm.

Pārskatot Latvijas novadus, visvairāk cietuši sējumi Kurzemē un Zemgalē, vēstīja LLKC. Vai šie graudi būs izmantojami pārtikā, noteiks mitrums un siltums. Ja graudi sāks dīgt pie zemes, lietojami būs vairs tikai lopbarībai.

LLKC augkopju vērtējumā siltais un ar mitrumu pietiekamais jūnijs šogad veicinājis labu ziemāju attīstību. Apskatot laukus, redzams, ka graudaugi labi izmantojuši augsnē esošās barības vielas un slāpekli, ko aukstajā pavasarī pilnvērtīgi izmantot nespēja.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs atzina: «Mūs nepārsteidza tas, ka populārā ziemas kviešu šķirne ‘Skagen’, kas nereti krīt veldrē, atkal ir cietusi visvairāk. Cietušas arī citas šķirnes – labi saaugušie vasaras miežu un vasaras kviešu zelmeņi. Jāmin, ka veldres laukos ražas zudumi tiek lēsti vismaz 15% apmērā, pie nosacījuma, ka iestājas sauss un saulains laiks. Mitrumam turpinoties, zem veldres augi sāk bojāties un graudu nogatavošanās būs apgrūtināta. Tādēļ cerēt uz labu kvalitāti šādos veldres laukos vairs nevar – visvairāk cieš graudu tilpummasa un krišanas skaitlis.»