Pēc nakts lietavām pagājušās nedēļas nogalē strauji cēlies ūdens līmenis daudzās Zemgales un Vidzemes upēs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vislielākais ūdens līmeņa kāpums šonedēļ reģistrēts Lielupē pie Staļģenes un Misā pie Lielveisiem. Lielupē ūdens līmenis paaugstinājies par 174 centimetriem, bet Misā par 150 centimetriem. Sensora bojājumu dēļ nav precīzu datu par ūdens līmeni Lielupē pie Mežotnes. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā prognozēja, ka tas varētu būt līdzīgs ar Staļģenes rādītājiem. Desmit centimetru kāpums šajā vietā fiksēts arī 22. novembrī, bet, pamazām pazeminoties ūdens līmenim pietekās, ūdens kritums būs novērojams arī Lielupē.
Mēmelē pie Lietuvas robežas ūdens līmeņa celšanās sākās pirms nedēļas, un kopumā ūdens upē kāpis par 96 centimetriem. Ūdens līmenis Mēmelē turpina paaugstināties, 22. novembrī kāpums reģistrēts vēl par četriem centimetriem. LVĢM prognozē, ka ar trešdienu, 23. novembri, ūdens līmenim Mēmelē vajadzētu sākt pazemināties.
Mūsā pie Bauskas ūdens līmeņa celšanās sākās 14. novembrī un turpinājās nedēļu – līdz pat 21. novembrim. Ūdens līmenis Mūsā palielinājies par vienu metru. Otrdien, 22. novembrī, ūdens līmenis sācis pazemināties. Hidrologu apkopotā operatīvā informācija liecina, ka ūdens Mūsā krities par sešiem centimetriem. Turpmākās prognozes nevēsta nokrišņus, tālab tuvākajā laikā ūdenskrātuves aprises pavasara untumus, visticamāk, nerādīs.
Lauku ceļi ir grūti izbraucami peļķu un dubļu dēļ, portālam stāsta Bauskas novada lauku konsultante Anita Vismane: «Pirmdien sešus kilometrus no savām mājām Mežotnes pagastā līdz šosejai A7 braucu 20 minūtes. Ja ceļus nesakops, drīz vairs nevarēsim tikt līdz sētai, atstāsim pie šosejas mašīnas un pa grantsceļu brauksim tikai ar traktoru.»
Kā stāsta lauku sētas saimniece, no Garozas un Strēlniekiem cilvēki uz darbu Rīgā brauc gar Jelgavu, jo tur ir astoņi kilometri grantsceļa, bet tas ir normāli uzturēts un izbraucams. «Kad nāca vaļā novembrī sasalušais, šķīdonī uz Strēlnieku ceļa vietām bija palicis tikai māls, pa to vairs nevarēja ne normāli iet, ne braukt,» situāciju apraksta A. Vismane, «grāvju un noteces vietu vairs nav, jo ceļu uzturētāji tos netīra un neatjauno, kaut arī blakus ir gan upītes, gan strauts.»
Savukārt zemniekiem lielais nokrišņu daudzums, visticamāk, nekaitē. «Tīrumos ir problēmas tur, kur drenas nav iztīrītas, meliorācijas grāvjos un strautos vai upītēs iemitinājušies bebri, apturot noteci. Labi meliorētos laukos pāris dienās svētdienas naktī pielijušais jau ir noskrējis, tikai vietām vēl var redzēt peļķes,» stāsta A. Vismane.
