www.bauskasdzive.lv
Lai lustīgi jo lustīgi ieskandinātu Līgo svētku vakaru un notvertu maģiskās Jāņu nakts noskaņu, 23.jūnijā baušķenieki un pilsētas viesi tiek ielūgti uz vērienīgu koncertu Bauskas Pilskalna parka estrādē – veltījumu leģendārajai Jāņa Streiča kinofilmai “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kam šogad aprit 40 gadu kopš tās uzņemšanas, portālu informēja Bauskas Kultūras centra pārstāve Kristīna Paula Lībiete.
Viņa pavēstīja, ka Līgo dienā īpaši veidotā programmā, Latvijā iemīļotu aktieru izpildījumā, izskanēs gan visiem zināmās kompozīcijas no filmas skaņu celiņa, gan dziesmas no komponista Raimonda Paula plašās daiļrades – “Vālodzīte”, “Te ir mana dzimtene” un daudzas citas. Koncertā piedalīsies Latvijas teātru dziedošie aktieri: Ērika Eglija-Grāvele, Elīna Vāne, Ieva Puķe, Lauris Dzelzītis, Imants Strazds, Lelde Dreimane un Edgars Pujāts. Par muzikālo pavadījumu rūpēsies grupa “Vintāža”.
“Divus gadus esam Līgojuši pa viensētām, bez kopīgiem Līgo svētkiem, zaļumballes, sadziedāšanās svētkiem, nu ir laiks nosvinēt – izdziedāties, izdejoties tā, kā vēl nekad!” aicina koncerta dalībnieki, piebilstot: “Citi laiki, cita mode, citi tikumi un netikumi, citi varoņi un situācijas, bet nemainīga paliek Līgo svētku atmosfēra un cilvēku savstarpējās attiecības.”
Biļetes iegādei pieejamas visās “Biļešu Paradīze” kasēs un tiešsaistē. Biļešu cena – 15 eiro. Pensionāru apliecības īpašniekiem biļetei tiks piemērota 20% atlaide. Bērniem līdz 11 gadu vecumam (ieskaitot) koncertu iespējams apmeklēt bez maksas.
Pēc koncerta līdz pat pusnaktij gaidāms vakara turpinājums latviešu estrādes skaņās kopā ar DJ Jāni. Uz Līgo diskotēku ieeja ir bez maksas.
Foto: www.bauskasdzive.lv
ja jau kultūras darbinieki un žurnālisti vairs nespēj orientēties daudzajās svināmajās dienās, tad ko var gribēt no ļautiņa parastā. Ja atjaunotās Latvijas valsts laikā Saeima nolēma iedot pavalstniekiem papildu brīvdienu, tad ātri atradās gudrinieki, kas gan šo brīvdienu, gan Jāņus nodēvēja par līgo svētkiem, jo gandrīz pusei valsts iedzīvotāju ģeņ Jaņisa vai ģeņ Ivana nebija īsti pieņemama. Ja jau jaucam padomju pieminekļus, tad nacionālās kultūras parodiju- līgo svētkus nu nevajadzētu ņemt par pilnu dažu iztapoņu vēlmju dēļ. “Līgo svētki” Latvijā “ienāca” līdz ar padomju varu un labu laiku bija pat aizliegti, kurš vēl atceras Pelšes laikus, bet nu, izskatās, klāt liberastu, iztapoņu laiki….
ja jau Jāņus nolemts aizstāt ar parodiju “līgo” , tad ko ieteiksi svinēt Lāčplēša dienas vietā 11. novembrī? Varbūt, tomēr ņem rokā vēstures grāmatu, ne šodien un padomju laikā sacerētu, un izlasi par latviešu gadskārtu tradīcijām, kur tādi “līgo” svētki pat pieminēti nav. Iesaku palasīt arī pirmspadomju rakstnieku darbus, varbūt tad apmātajās galvās vismaz kāda skairība uzradīsies.
Lāčplēša diena jāapvieno ar Mārtiņdienu un 18.Novembri.Jādod trīs brīvdienas un lai vienotu sabiedrību jānosauc par Oktobra Svētkiem.Ja kāds nav paspējis nosvinēt Helovīnu vai grasās svinēt Pateicības dienu ,vai atkal nest Jumim kādas dāvanas,tad tos arī ne atraidīt,bet iekļaut svētku programmā.