www.bauskasdzive.lv
Leģendārais liliju selekcionārs, novadnieks Jānis Vasarietis 3. augustā nosvinēja 100 gadu jubileju.
J. Vasarietis dzimis 1922. gada 3. augustā Ozolnieku pagastā. Gaviļnieka mūžs ir gana raibs. Bērnību aizvadījis pārtikušā un inteliģentā ģimenē, ieguvis labu izglītību un apguvis piecas svešvalodas. Kara laikā dienējis nakts bumbvedējos, nokļuvis gūstā un par mata tiesu izglābies no nāves. Strādājis par ķīmijas un fizikas skolotāju, izaudzinājis četrus bērnus un radījis 260 liliju šķirnes. Tautas frontei uzdāvinājis datoru divstāvu mājas vērtībā un sacerējis Staburaga himnu, ziņo žurnāls „Patiesā Dzīve”.
Ar liliju audzēšanu Jānis Vasarietis sāka nodarboties 1970.gadu vidū, kad pārcēlās uz dzīvi Vecumniekos. Pirmos liliju sējeņus viņš ieguva no sēklām, ko saņēma no Amerikas. Selekcionārs galvenokārt audzēja un krustoja Āzijas lilijas un sēklas dāsni dāvāja citiem audzētājiem.
Viņš izveidoja pirmos „braschmark” hibrīdus – ‘Murka’, ‘Ringla’, ‘Sirds Dāma’, ‘Tince’, ‘Trūde’ ar košu plankumu zieda centrā. Maestro nopelns ir Āzijas liliju šķirnes ar baltiem un pasteļkrāsas ziediem – ‘Baltiņi’, ‘La Paloma’, ‘Atmoda’, ‘Austras Koks’, ‘Diplomande’, ‘Kreimene’ u.c. Daudzu izstāžu favorītes ir lejupvērstu ziedu šķirnes – ,Kautrā Līzīte’ un ‘Kāzu Zvani’. Dārzos populāra ir ‘Saules Meita’ ar zeltaini dzelteniem augšupvērstiem ziediem, kas uzzied ap Jāņiem.
J. Vasarieša rosināti ir Vecumnieku tradicionālie Liliju svētki. Viņa selekcionāra darbs ir augstu novērtēts. J. Vasarietis ir četras reizes saņēmis Ziemeļamerikas liliju biedrības dāvāto ceļojošo sudraba kausu par sasniegumiem liliju selekcijā, kā arī daudzas medaļas un diplomus. Viņam piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis.
1980. gadā viņš no Amerikas saņēma lielu dienziežu sēklu sūtījumu. Tādējādi viņš Latvijā introducēja tolaik ļoti modernas tetraploīdās lielziedu dienziedes.
Redzes zuduma dēļ J. Vasarietim savu aizraušanos nācās pamest, šobrīd viņš dzīvo pansionātā “Dzintara melodija”.
Apbrīnojams vīrs.