Projektu “Rail Baltica” jaunā un modernā dzelzceļa infrastruktūra
radīs kā satiksmes, tā arī reģionu attīstības iespējas un ir svarīgi,
lai tās maksimāli tiktu izmantotas reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju labā,
konferencē “Rail Baltica – jaunas iespējas reģionālajai satiksmei”
norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Viņš pauda, ka pašlaik “Rail Baltica” projektā notiek pamata trases
un 17 reģionālo staciju projektēšana, un visu iesaistīto kopīgais
uzdevums ir jau tagad plānot, kāda būs infrastruktūra ap dzelzceļa
stacijām – no Salacgrīvas līdz Bauskai, Pierīgā un galvaspilsētā.
“Jauno infrastruktūru nepieciešams veidot ar apdomu un rūpību, lai tā
būtu ērta izmantošanai nākamajām paaudzēm. Tāpēc ir būtiska sadarbība
ar pašvaldībām, uzņēmējiem un citām iesaistītajām pusēm pilnvērtīga
“Rail Baltica” staciju potenciāla izmantošanai nākotnē,” sacīja
ministrs.
Viņš atzīmēja, ka dzelzceļa projekta reģionālās mobilitātes kontekstā
var runāt par pašvaldību dzīves kvalitātes uzlabošanu un investīciju
iespēju radīšanu, jo ātra sabiedriskā transporta pieejamība piesaistīs
jaunus iedzīvotājus reģioniem – galvaspilsēta kļūs daudz sasniedzamāka.
Tāpat Linkaits minēja, ka savienojamība aktivizēs uzņēmējdarbību un
radīs jaunus transporta, tūrisma un citus produktus un pakalpojumus, un
“Rail Baltica” kalpos kā nozīmīgs katalizators ekonomikas attīstībai gan
būvniecības, gan ekspluatācijas posmā
Rīgas Plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš
konferencē atzina, ka pirms vairākiem gadiem, strādājot pie Rīgas
metropoles areāla mobilitātes telpiskās vīzijas izstrādes, reģionālās
satiksmes funkcionalitāte tika noteikta kā vēlamais projekta attīstības
scenārijs un ir liels gandarījums, ka pārskatāmā nākotnē tā varētu kļūt
par realitāti.
Viņš arī sacīja, ka lielākais ieguvums ir pārvietošanās ātrums, ko
dos “Rail Baltica” projekta attīstība. Tikpat svarīga ir sabiedriskā
transporta integrācija, lai varētu ērti pārsēsties no vilciena autobusā,
ja tas nepieciešams nokļūšanai galamērķī.
Savukārt “RB Rail” reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans
konferencē uzsvēra, ka “Rail Baltica” infrastruktūra dos iespēju
attīstīt arī pārrobežu reģionālos pārvadājumus, radot jaunu sadarbības
un attīstības potenciālu, piemēram, starp Bausku un Jonišķiem, Lietuvā vai Salacgrīvu un Hēdemēstes pagastu, Igaunijā.
Arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) uzsvēra
“Rail Baltica” reģionālās satiksmes nozīmi nokļūšanai gan galvaspilsētā,
gan virzienā uz un no Igaunijas.
Uz “Rail Baltica” pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros
plānotas 16 reģionālās pieturas – Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos,
Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē,
Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā
un viena jauna stacija Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa klīniskās
universitātes slimnīcas (PSKUS) uz esošā sliežu ceļa. Papildus vairāku
reģionālo staciju iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā
nākotnē.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas
standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un
Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams
savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt
jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru)
dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro,
ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu
tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica”
dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
