LLKC: Šogad veiksmīgi izdevies iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai; ziemas rapsim nav labākais gads

Latvijā šogad veiksmīgi ir izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, “Bauskas Dzīvi” informēja Ilze Rūtenberga-Bērziņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sabiedrisko attiecību vadītāja.

.

Vienlaikus centra pārstāvji atzīmē, ka “neliela vilšanās” piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apmēri ir būtiski samazinājušies. 

Ja 2021.gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā ir 2,18 tonnas no hektāra. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 000 hektāriem pērn līdz 139 000 hektāriem šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 000 tonnu.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis pauž, ka labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.

Tikmēr LLKC Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa norāda, ka Zemgalē šis nav bijis labākais gads ziemas rapsim, jo vidējā raža ir zem un ap trim tonnām no hektāra. Galvenais iemesls – stublāju un sēklu smecernieku, kā arī pāksteņu pangodiņu bojājumi. Vienlaikus liela amplitūda ir kviešu ražai – no 4,5 tonnām no hektāra līdz pat astoņām tonnām no hektāra.

LLKC atzīst, ja Zemgalē ražas novākšana teju pabeigta, tad Vidzemē vēl kuļami vasarāji – auzas, rapsis, lauka pupas un griķi. Madonas apkaimē šo var arī dēvēt par auzu gadu, jo pat bioloģiskajās saimniecībās to raža bijusi līdz pat sešām tonnām no hektāra.

LLKC Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova pauž, ka šogad problēmas sagādāja veldrē sagūlušo zirņu kulšana. Tajās saimniecībās, kurās pieticīgāk lietoja mēslošanas līdzekļus, arī ražas bija pieticīgākas. Tomēr pat saimniecībās, kur ziemājus mēsloja atbilstoši nepieciešamībai un viss liecināja, ka varētu nokult astoņas līdz deviņas tonnas no hektāra, nokūla vien sešas līdz septiņas tonnas no hektāra.

Pēc LLKC minēta, iepriecinoša šogad ir vasarāju raža, ar kuriem kopumā valstī apsēti 264 500 hektāru. Ja pērn, piemēram, vasaras kviešu ražība bija 2,72 tonnas no hektāra, tad šogad tās ir 4,3 tonnas no hektāra, kopražu palielinot līdz 381 500 tonnām.

LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante Anita Dzene skaidro, ka pašlaik ir radušās grūtības ar graudu realizāciju – ir uzņēmumi, kas uz kādu brīdi vairs ražu nepieņem vai pieņem ik pārdienās. Bija grūtības ar rudzu realizāciju, jo tiem bija melnie graudi, kurus grūti attīrīt, līdz ar to kravas tika atgrieztas atpakaļ, tomēr kopumā ražas Rēzeknes apkaimē vērtējamas kā labas.

Neraugoties uz bažām par kartupeļu ražu, tā šogad bijusi lielāka nekā pērn – 23 tonnas no hektāra, salīdzinot ar 20,2 tonnām no hektāra pērn, tādējādi kopraža šogad ir 171 000 tonnu pretstatā 141 500 tonnām pagājušajā gadā.

LLKC norāda, ka salīdzinoši veiksmīgā sezona lauksaimniekiem tomēr rada bažas par nākamajā sezonā audzējamo kultūraugu pašizmaksas palielināšanos. Vienlaikus valda arī neziņa, par kādu cenu 2023.gadā varēs ražu realizēt.

“Saimnieki pat īsti nesaprot, ko un kā rēķināt, jo pašlaik ir pārāk daudz nezināmo. Tomēr sēja notiek un laukus apsēs jebkurā gadījumā,” uzsver O. Balodis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ikgadējais ražas apkopojums liecina – kopumā šogad graudaugi valstī aizņēmuši 775,6 tūkst. hektāru un to kopraža ir 3 097,4 tūkstoši tonnu. Kopējā ziemāju platība bijusi 511 tūkst. hektāru, vasarāju – 264,57 tūkst. hektāru, bet ar rapsi kopumā bijuši apsēti 161,2 tūkst. hektāru.