Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales
reģionālās padomes (ZRP) kārtējā sēdē tā dalībnieki aizsāka diskusiju
par administratīvi teritoriālo reformu, norādot, ka izmaiņas būtu
nepieciešamas, taču jāatrod gan uzņēmējdarbības vides attīstībai, gan
iedzīvotāju interesēm atbilstošākais variants, aģentūru LETA informēja
ZRP vadītājs Imants Kanaška.
Sākot diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu, ZRP vadītājs
un Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Imants Kanaška norādīja, ka pašreiz 57 no 119 Latvijas pašvaldībām
neatbilst regulējumam par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās vai nespēj
nodrošināt pašvaldībām noteiktos pakalpojumus, piemēram, tajās nav
izglītības iestādes.
“Pirms gandrīz desmit gadiem īstenotās reformas Latvijā bija 26
rajoni, un atbilstoši tiem bija arī sakārtota infrastruktūra. Pēc
reformas šis kopīgais skatījums uz būtiskām lietām mainījās, un šobrīd
var teikt, ka pašvaldību attīstība ir ļoti nevienmērīga. Turklāt tā arī
nav īstenota sākotnēji likumdošanā iekļauto otrā līmeņu pašvaldību
izveide,” skaidroja Kanaška.
Atsevišķi klātesošie uzņēmēji diezgan asi kritizēja pašvaldību darbu.
“Ja uzņēmums nav efektīvs, tas bankrotē. Turēšanās pie konkrētām
robežām situāciju nerisina, drīzāk norāda uz neveiksmīgu saimniekošanu,”
uzsvēra Jēkabpils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Armands
Lībietis.
Uz citām problēmām administratīvi teritoriālās reformas kontekstā
norādīja klātesošie pašvaldību vadītāji. Pļaviņu novada domes
priekšsēdētājs Aigars Lukss, runājot par reformu nepieciešamību,
norādīja, ka vispirms ir jānosaka kaut kādi lielumi, kas ļautu analizēt
pašvaldības darba efektivitāti.
“Ir iedzīvotāju skaita ziņā Pļaviņām līdzīgi novadi, kuru pagastos
joprojām saglabāti juristi un administratīvais personāls. Mēs esam to
visu centralizējuši, tādēļ uzskatu, ka strādājam efektīvi. Jā, saņemam
subsīdiju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, bet šajā sakarā ir cita
problēma. Valstiskā līmenī būtu jāseko, lai šīs subsīdijas netiktu
tērētas reprezentatīvu objektu būvniecībai, bet gan pašvaldības
attīstībai,” tā Lukss.
Šaubas par reformu nepieciešamību izteica arī Aizkraukles novada
domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Lauzt esošo sistēmu būs sāpīgi, jo
desmit gadu laikā daudz kas ir izveidots. Mākslīgi izveidojot pašvaldību
centrus, efekta var nebūt. Drīzāk būtu jāstimulē pašvaldību brīvprātīgā
kooperēšanās un sadarbība,” piebilda Līdums.
Kanaška aģentūru LETA informēja, ka LTRK plāno turpināt diskutēt par
administratīvi teritoriālo reformu, organizējot reģionālās konferences
un uzklausot ekspertus. Diskusija rezultēsies ar Vislatvijas konferenci
par administratīvi teritoriālo reformu, kas notiks nākamā gada 8.martā
Jelgavā.
Par neatņemamu sastāvdaļu ZRP sēžu dienās kļuvusi iepazīšanās ar kādu
uzņēmumu, kas darbojas konkrētās pašvaldības teritorijā, un Aizkrauklē Zemgales
uzņēmēji ciemojās SIA “Seces koks” katlu mājā, kas ar siltumenerģiju
nodrošina praktiski visu Aizkraukli. 2015.gadā uzceltajā katlu mājā
siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota atjaunojamie resursi – šķelda,
un tās būvniecībā iztērēti 5,8 miljoni eiro.
Pirms ZRP sēdes notika arī LTRK atvērto durvju diena Aizkrauklē, kurā
interesenti varēja iepazīties ar Latvijas lielākā uzņēmēju
organizācijas piedāvātajām iespējām, tajā skaitā atbalstu eksporta un
darbinieku izglītošanas jomā. Šobrīd organizācija apvieno vairāk kā 2400
biedru, un aktīvi iestājas par uzņēmējdarbības jomas likumdošanas
sakārtošanu un uzlabošanu, tādējādi sekmējot valsts ekonomikas
attīstību.
