LVRTC pabeidzis «vidējās jūdzes» optiskā tīkla izbūvi; operatori optisko tīklu visplašāk izmanto Bauskas novadā

VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) pabeidzis 3620 kilometru garo “vidējās jūdzes” optiskā tīkla izbūvi, aģentūrai LETA pavēstīja centra pārstāvji.

LVRTC pārstāvji norāda, ka visi ar “vidējās jūdzes” optiskā tīkla izveidi saistītie būvniecības darbi reģionos ir noslēgušies un ekspluatācijā ir nodota 3620 kilometru gara optiskā tīkla trase un izveidotie 459 trases pieslēguma punkti.

LVRTC platjoslas tīklu veidoja kopš 2012.gada, īstenojot projektu “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Kopumā tīkla izbūvē desmit gados LVRTC ir investējis  nedaudz vairāk kā 10 miljonus eiro, kā arī saņēmis Eiropas Savienības līdzfinansējumu 65,2 miljonu eiro apmērā.

Tīkls Latvijas reģionos ir izbūvēts vietās, kur elektronisko sakaru komersanti neplānoja veidot infrastruktūru zemā iedzīvotāju blīvuma un augsto būvniecības izmaksu dēļ. Kopsummā tās ir 312 “baltās” teritorijas jeb lauku teritorijas, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz interneta piekļuves pakalpojumus ar platjoslas tīklam atbilstošiem parametriem. Tīkla arhitektūra operatoriem, kas izmanto un vēl izmantos tīklu, ļaus sasniegt apmēram 136 620 mājsaimniecību.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols norāda, ka LVRTC uzdevums bija radīt apstākļus elektronisko sakaru komersantu pakalpojumu attīstībai, kas nozīmē ne vien ātru internetu reģiona iedzīvotājiem, bet arī iespēju attīstīt e-komerciju, būvēt mūsdienīgas ražotnes, kurās iekārtu darbu uzrauga vai darbina arī izmantojot jaudīgu datu pārraidi, kā arī strādāt vai mācīties attālināti, dzīvojot Latvijas laukos.

LVRTC ir pienākums nodrošināt jebkuram elektronisko sakaru komersantam, kurš vēlas sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, iespēju iznomāt tīklu un pieslēgties izveidotajiem pieslēguma punktiem vai veidot jaunus pieslēgumus vietās, kur operatoram tas ir izdevīgāk.

Šobrīd 14 elektronisko sakaru operatori ir iznomājuši nedaudz vairāk kā 6400 kilometru optiskā tīkla. Deviņi no tiem ir reģionālie operatori, divi nacionālie un trīs mobilo sakaru operatori. Ir izveidoti pieslēguma punkti 65 mobilo sakaru torņos. Gandrīz trešdaļa no tiem ir Latgalē.

Visplašāk tīklu izmanto operatori Vidzemē, kur iznomāti 2235 kilometri optiskā tīkla, seko Zemgale un Latgale – abos plānošanas reģionos pēdējā gada laikā dubultojies iznomātā tīkla apmērs, tam sasniedzot attiecīgi 1644 kilometrus un 1294 kilometrus.

Operatori optisko tīklu visplašāk izmanto Bauskas novadā, seko Madonas novads, kas vairākus gadus bija līderis pēc iznomāto tīkla kilometru skaita.

LVRTC norāda, ka elektronisko sakaru komersantiem divus gadus ir būtiski samazināts tīkla nomas tarifs un šobrīd viena kilometra nomas maksa ir 10 eiro par kilometru mēnesī. Atbalstāmajās teritorijās, kur iedzīvotāju skaits uz vienu iznomāto kilometru ir mazāks par 20 un pēdējo 36 mēnešu laikā vai ilgāk nav bijusi noslēgta neviena vienošanās par pakalpojuma izmantošanu, tīkla nomas maksai tiek piemērota 30% atlaide.

Platjoslas tīkla projekts ir bezpeļņas projekts un tīkla nomas maksu veido tikai tā uzturēšanas izmaksas.

Tīkla izbūve tika īstenota divās kārtās. Otras kārtas laikā izbūvētā optiskā tīkla trase bija turpinājums pirmajai kārtai, tādējādi izbūvētie kilometri papildina iepriekš izbūvēto trasi. Kopš 2018.gada iznomāto tīkla kilometru skaits pieaudzis sešas reizes.

Projekta otrās kārtas laikā pieslēguma punkti izveidoti 18 izglītības iestādēm, 27 bibliotēkām, 128 pagasta vai novada pārvaldēm. Liela daļa no pieslēguma punktiem pieejami pētniecības un biznesa centros, ārstu praksēs un iestādēs, stadionos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju lokācijās, kā arī uzņēmumos, kas intensīvi izmanto digitālos resursus.

Platjoslas tīkla otrās kārtas būvniecību īstenoja četri būvnieki – SIA “Citrus Solutions”, SIA “Reck”, SIA “Latvijas energoceltnieks” un SIA “Ditra Network”. Būvuzraudzību objektos nodrošināja komercsabiedrība “CC&DP” un SIA “IxCom”.

Jau ziņots, ka LVRTC apgrozījums pērn bija 25,216 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 20,1% un bija 5,581 miljons eiro.

LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora “Latvijas mobilais telefons” (LMT) daļas.

Ilustratīvā attēla autors: Mark Kaletka, flickr.com

Infogrammas avots: Satiksmes ministrija, sm.gov.lv