Gatavojoties Latvijas 100 gadu jubilejai, sestdien, 30.maijā, Rundāles
novada Sudmalu kapos līdzās vecāku apbedījuma vietai tiks atklāta
piemiņas zīme pirmās Saeimas priekšsēdētājam, juristam un diplomātam
Fridriham Vesmanim (1875-1941) un viņa sievai Emīlijai Bertai Vesmanei.
Rundāles novada domes sabiedrisko
attiecību speciāliste Kristīne Kociņa aģentūru LETA informēja, ka savu
dalību Piemiņas zīmes atklāšanas pasākumā jau aptipinājusi 12.Saeimas
priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Par piemiņas zīmes uzstādīšanu ar Rundāles
novada domes atbalstu gādājuši Vesmaņu dzimtas piederīgie – Ansis
Bazons un Juris Markauss no Latvijas, Kārinas Alksnis ģimene no Toronto
un Andris Krūmiņš no Vankuvēras Kanādā.
Vesmaņa faktiskā atdusas vieta nav zināma, pēc izsūtīšanas uz
Soļikamskas soda nometnēm Krievijā viņš miris izsūtījumā 1941.gada
7.decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.
“Fridriha Vesmaņa mūžs ir nesaraujami saistīts ar Latvijas attīstību.
Laikmets noteica viņa izvēli un iespējas. Viņš bijis – zemnieka dēls,
ģimnāzists, students, jaunstrāvnieks, politiskais emigrants,
cietumnieks, trimdinieks, advokāta palīgs, zvērināts advokāts, Jelgavas
apgabaltiesas loceklis, Jelgavas pilsētas galva,” skaidro Kociņa.
Vesmanis bija arī Latviešu Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas, Tautas
padomes, Satversmes sapulces loceklis, senators, Agrārlietu komisijas
priekšsēdētāja biedrs, Centrālās zemes ierīcības komisijas
priekšsēdētāja biedrs, pirmās Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs,
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais ministrs pie Viņa Majestātes
Lielbritānijas karaļa.
1926.gada 16.novembrī Vesmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu Otrās
šķiras ordeni, ar Ministru kabineta 1937.gada 28.oktobra lēmumu
ieskaitīts goda tiesnešos.
“Fridriha Vesmaņa dzīves ceļš noslēdzās 1941.gada 7.decembrī
“Usoļlagā” – Usoļjes soda nometnē. Viņa sievas Bertas dzīve aprāvās ceļā
uz izsūtījuma vietu, un viņa mira Jēkabpilī tā paša gada 16.jūnijā,”
skaidroja Kociņa.
Vesmanis dzimis 1875.gada 2.aprīlī Rundāles
pagasta “Kraukļos”. Viņa vecāki bija zemnieki – Kārlis Vesmanis un
Elīzabete Vesmane, dzimusi Straumans. Fridriha profesijas izvēli lielā
mērā noteica tēva Kārļa Vesmaņa sabiedriski un saimnieciski aktīvā
darbošanās Rundāles pagastā un tēva sadarbība ar advokātu Jāni Čaksti zemnieku interešu aizstāvībā.
Vecāki Fridriham nodrošināja pagastskolas un ģimnāzijas izglītību,
bet par iespējām studēt Pēterburgas universitātē nācās rūpēties pašam,
klāstīja pašvaldības pārstāve.
Sadarbība ar “Dienas Lapu” un citas aktivitātes jaunu ideju
izplatīšanā likušas Vesmanim uz vairākiem gadiem pārtraukt studijas, to
vietā sevi pakļaujot politiskā emigranta, cietumnieka un nometinātā
liktenim. Studijas Vesmanis pabeidza 1909.gadā un sāka strādāt par
advokāta palīgu, vēlāk par advokātu.
“Izglītība, dzīves pieredze un raksturs sekmēja viņa turpmākās darba
gaitas Satversmes sapulcē, Saeimā, sūtņa postenī, Senātā,” aprakstīja
Kociņa.
Fridriha Vesmaņa un viņa sievas Bertas piemiņu glabā viņa brāļa un māsu un audžudēla pēcteči Latvijā, Kanādā un Austrālijā.
