Mākslinieks gleznās, grafikā, ilustrācijās: izstāde Bauskas muzejā atklāj karikatūrista Uģa Mežavilka «lielo mīlu»

Izstāde atklāj karikatūrista Uģa Mežavilka «lielo mīlu»

Līdz ar sarunu vakaru «Humors, satīra un lielā mīla» 16. augustā mēnesi Bauskas muzejā apskatāma izstāde «Unikāla kultūras personība Zemgalē. Uģis Mežavilks».

Ekspozīcija veltīta mākslinieka 95 gadu jubilejai un atklāj novadnieku U. Mežavilku ne tikai kā tautā iemīļotā izdevuma «Dadzis» karikatūristu, bet arī kā gleznu autoru.

Meitas dāvinājums
Izstāde iekārtota vairākās zālēs un ļauj ielūkoties nelielā daļā no mākslinieka meitas Rūtas Mežavilkas 600 priekšmetu dāvinājuma muzejam – te ir gleznas, akvareļi, grafikas, karikatūras un ilustrācijas.

Apmeklētājus sagaida mākslinieka radītie slaveno laikabiedru šarži. Humoristiski kariķētos portretos pazīsiet literātus Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Zigmundu Skujiņu un citas kultūras personības. Apskatāmas arī Uģa Mežavilka grāmatu ilustrācijas. Citā zālē var gremdēties atmiņās par «Dadža» laikiem. Šķiet, ka laba karikatūra aktualitāti nezaudē nekad – daži U. Mežavilka darbi trāpīgi izsmej arī mūslaiku norises. Vērts pašķirstīt pagājušā gadsimta 60. gadu «Dadžu» kaudzīti, lai novērtētu novadnieka kā izdevuma mākslinieciskā redaktora sniegumu, kā arī citu tā laika karikatūristu skatījumu uz dzīvi un uzzinātu, par ko cilvēki smējās pirms 60 gadiem.

Atsevišķi izstādītas gleznas, kas pārsteidz ne vienu vien apmeklētāju. Šī ir Uģa Mežavilka maz zināmā radošās izpausmes šķautne, taču, labi ielūkojoties mākslas darbos, var pazīt gan mākslinieka rokrak-stu, gan karikatūrās iepazītos tipāžus. Izstāde Bauskas muzejā apskatāma līdz 15. septembrim.

Pastaigās dzimst idejas
Atklājot sarunu vakaru, mākslinieka meita Rūta Mežavilka ļāva ielūkoties tēva radošās dzīves gājumā un ikdienā. Viņa atklāja, ka U. Mežavilkam bijis ļoti disciplinēts dienas ritms. Radošajam darbam viņš galvenokārt veltījis vakarus un naktis, pie miera dodoties tikai ap pulksten diviem. No rīta apdarīja mājas soli, bet ap pusdienlaiku devies uz redakciju.

U. Mežavilks mīlējis daudz staigāt. Vienmēr gājis uz redakciju kājām, tā sākotnēji atradās Vecrīgā, bet vēlāk Ķīpsalā. Tieši pastaigu laikā māksliniekam radušās idejas. Kā izceļ R. Mežavilka – ideju izstrādāšana, formulējot, kāds būs joks un kāpēc tas ir smieklīgs – bijusi svarīgākā karikatūrista darba daļa. Idejas iemiesošana zīmējumā bija pakārtots process.

Pēcpusdienā ap pulksten 17 mākslinieks nedaudz nosnaudies, pavakariņojis, noskatījies «Panorāmu», un tikai tad sācies radošā darba cēliens. Mākslinieka meita atminas, ka tēvs darbam piegājis ar lielu rūpību. Kārtība bijusi arī viņa rakstāmgaldā, kur mazajai Rūtai ložņāt nebija ļauts. Tajā laikā viņi dzīvoja lielā komunālajā dzīvoklī. Sadzīve bijusi diezgan skarba, tāpēc karikatūristam rudens lapkritī vai pavasara plaukumā ļoti paticis aizbēgt no ikdienas uz kādu glezniecības plenēru Vidzemes jūrmalā. Apmeklējot dzimtas kapus Svitenē, Uģis Mežavilks vienmēr līdzi ņēmis gleznošanas piederumus, lai kādu stundiņu veltītu skaisto vietu iemūžināšanai uz audekla.