Bauskas teikvondo sportistes Inese un Jolanta Tarvidas aizvadītājā
nedēļas nogalē saņēma Latvijas licences un pārstāvēs valsti aprīlī U-21
Eiropas čempionātā, ziņo portāls la.lv.
Tomēr Latvijas Taekvondo federācijā (LTF) notiekošais raisījis bažas
visnopietnākajā līmenī. Prezidenta Hermaņa Močaļina darbības stila dēļ
Latvija varēja (var?) pazaudēt vairākus ļoti talantīgus sportistus.
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars pirms neilga laika izteicās, ka
dažas sporta veidu federācijas Latvijā atgādina karaļvalstis, kur viss
notiek pēc viena cilvēka ieskatiem. Aptaujājot teikvondo pārstāvjus un
sporta sabiedrības vadību, jāsecina, ka LTF šobrīd ir spilgtākais
piemērs. To jau kopš dibināšanas atmodas laikā vada Hermanis Močaļins,
nevienā citā federācijā tāda mohikāņa nav. Turklāt teikvondo ir
olimpiskais sporta veids, kas salīdzinot ar daudziem citiem cīņas sporta
veidiem palielina tā prestižu. Tomēr prezidenta darbības stila dēļ
pagājušajā nedēļā situācija bija eskalējusies tiktāl, ka Latvijas Sporta
federāciju padome (LSFP) sadarbībā ar citām par sportu atbildīgajam
institūcijām draudēja atņemt LTF atzīšanas statusu.
Tas tādēļ, ka talantīgās baušķenieces Inese (18) un Jolanta (17)
Tarvidas nebija saņēmušas Latvijas licences, tāpēc starptautiskās
sacensībās pārstāvēja Vāciju. Neviens Latvijas teikvondists olimpiskajās
spēlēs nav piedalījies, bet Tarvidām ir potenciāls kvalificēties
Tokijas spēlēm 2020. gadā. Laba prakse būtu tādus kadrus visādi
atbalstīt, bet LTF lietas notiek citādāk. Lietas būtība – kamēr tu
pārstāvi Močaļina vadīto klubu “Hansu” vai kādu citu no viņam lojāliem
klubiem un rīkojies saskaņā ar norādījumiem, tikmēr esi labs. Tiklīdz
izdomā iet citu ceļu, kļūsti par naidnieku.
Ar Tarvidu ģimeni konflikti nesākās un, šķiet, arī nebeigsies.
Vitālijs Lepins-Žagars agrāk bija “Hansu” un arī Latvijas izlases
treneris. Radās domstarpības ar Močaļinu par sportiskiem jautājumiem un
treneris nodibināju savu klubu. “Maniem sportistiem sāka traucēt startēt
– rakstīja vēstules uz ārzemēm, lai manējos nepielaiž, lai nebrauc
piedalīties mūsu organizētās sacensībās. Nolēmu izstāties no
federācijas. Tagad ārzemēs varam piedalīties tikai turnīros, kas nav
oficiālajā starptautiskās federācijas kalendārā,” stāsta treneris.
Konfliktu dēļ viens talants jau tika norakts – Kārlis Orleāns 2007.
gadā izcīnīja bronzu Eiropas junioru čempionātā, kas joprojām ir
lielākais Latvijas teikvondo panākums. Viņš sekojis līdzi trenerim
Vitālijam un palicis bez licences. “Vienu gadu pārstāvējām Lietuvas
klubu, bet nākamajā Močaļins iejaucās un lietuvieši mums vairs neiedeva
licenci. Kārlis vairs nevarēja startēt augstākā ranga sacensībās un
rezultāti aizgāja uz leju,” atminas treneris. Arī tagad bez Tarvidām
esot vēl aptuveni 20 sportisti, kuri Latviju varētu pārstāvēt Eiropas
līmeņa sacensībās, ja vien… federācija iedotu licences. Pie tām var tikt
tad, ja pārstāvi klubu, kas ir federācijas biedrs.
Opozicionāri nodibinājuši alternatīvo asociāciju, kurā, lai arī nav
atzīta, ietilpst tikpat klubi, cik oficiālajā – 11, turklāt visi pārstāv
olimpiskā novirziena teikvondo. “Parasti mēs Latvijas čempionātam
pieteicām divas, trīs reizes vairāk sportistu nekā federācijas klubi.
Bet pēdējā čempionātā novembrī mums aizliedza piedalīties,” norāda
Lepins-Žagars. Protokolos redzams, ka tas smagi atsaucies uz dalībnieku
skaitu – teju visās kategorijās divi līdz četri sportisti. Latvijas
čempionātā!
Pagājušā gada beigās LTF valde izveidoja padomi, par kuras vadītāju
uzaicināja Eiroparlamenta deputātu Arti Pabriku, kuram ir septītais
teikvondo goda dans. Jau tad bija jūtama deguma smaka un, visticamākais,
Pabriks tika izvēlēts, lai no malas izskatītos prestiži, jo politiķis
atzīst, ka ir bijis tālu no teikvondo jautājumiem. Bet uzreiz pēc tam,
kad klajā nācis skandāls ar Latvijas sportistu licencēm, viņš padomi
atstājis. “Nemaz nezināju par šādām problēmām, intrigām. Man nav tik
daudz laika, lai darbotos organizācijā, kurai ir tādas pretrunas. Taču
noteikti tikšos ar prezidentu Močaļinu, jo jautājums ar māsām Tarvidām
ir jāatrisina – talantīgi sportisti nedrīkst būt par ķīlniekiem klubu,
cilvēku strīdos. Negribu vienu padarīt par baltu un otru par melnu, bet
Latvijas sportistiem pasaulē jānes Latvijas vārds, tas ir pats
svarīgākais,” uzsver Artis Pabriks. Viņš piebilst, ka līdzīga rakstura
problēmas esot arī citās cīņas sporta veidu federācijās, piemēram,
karatē, kur katrs klubs domā, ka ir lielāks eksperts un dara labāk nekā
citi.
“Visu materiālu nav mūsu rīcībā un katra puse apgalvo savu patiesību,
taču situācija nav normāla. Federācija nedrīkst pieļaut, ka Latvijas
sportists spiests pārstāvēt citu valsti,” strikts ir LSFP valdes
priekšsēdētājs Einars Fogelis. Močaļinam tika izvirzīts ultimāts – vai
nu nokārto jautājumu ar licencēm vai arī sekos radikāli mēri, proti,
federācijas atzīšanas statusa atņemšana. Tas nostrādāja un Tarvidas
piektdien saņēma Latvijas licences.
Fogelis norāda, ka LSFP reizēm atgādina strīdu izskatīšanas biroju.
Arvien populārāka kļūstot tendence, kad kāds no biedriem nav apmierināts
ar federācijas vadību un, ja nevar to nomainīt, vēlas dibināt atsevišķu
organizāciju. Ilgus gadus strīdi valdīja svarcelšanā, “LA” ziemā
rakstīja, ka nokaitēta atmosfēra ir slēpošanas sabiedrībā, tagad
vēstules sākuši rakstīt arī jātnieki.
LTF prezidents Hermanis Močaļins un ģenerālsekretārs Viktors
Mališausks jebkurus pārmetumus noraida. “Decembrī Tarvidām beidzās
Latvijas licence, tēvs uzrakstīja mums vēstuli ar lūgumu pagarināt. Bet
starptautiskajā federācija mainīja licences izsniegšanas kārtības
noteikumus, attiecīgi arī mēs – tagad to dara nevis nacionālā
federācija, bet gan klubi. Mūsu mājas lapā ir visa informācija.
Piedāvājām viņiem to izdarīt caur jebkuru federācijas sastāvā esošo
klubu. Atbildi nesaņēmām un janvārī uzzinājām, ka viņas dabūjušas
licences Vācijā. Es saprotu, ka tā ir viņu vēlme pārstāvēt Vācijas
klubu,” plecus rausta Močaļins.
Viņš Tarvidas nebūt neuzskata par izcilniecēm: “Nevar teikt, ka
Tarvidas ir labākās Latvijā. Pagājušajā gadā viņas neizpildīja Latvijas
Olimpiskās vienības kritērijus. Uzvar klubu turnīros, kuras neiet
kvalifikācijā, bet tādus uzvar daudzi mūsu sportisti. Uz U-21 Eiropas
čempionātu pērn neizbrauca, lai gan bija pieteiktas. Jolanta piedalījās
pasaules junioru čempionātā Kanādā, zaudēja pirmajā cīņā un palika 17.
Bet Marija Ivanova tika tālāk un ieguva devīto vietu.”
Treneris Vitālijs
Lepins-Žagars atbildi parādā nepaliek – lai Ivanova varētu startēt
ierastajā kategorijā, Jolantai nācies startēt smagākā, tāpēc arī
iznākums ir saprotams. Savstarpējā cīņā viņa nekad neesot zaudējusi
Marijai. Inese šogad uzvarējusi trīs pasaules ranga pirmā desmitnieka
sportistes, tostarp Rio olimpisko spēļu vicečempioni. “Tas ir augstākais
līmenis,” rezumē treneris.
Gan no māsu tēva Gintauta Tarvida, gan “Mārupes Sporta centra”
vadītājas Silvijas Bartuševičas teiktā izriet interesanta situācija
saistībā ar naudu. Proti, lai organizētu sportistu piedalīšanos
sacensībās ārzemēs, naudai esot jāiet caur federāciju, turklāt –
skaidrā. Radot pamatotas aizdomas par mahinācijām. Močaļins aizstāvas,
ka pārbaudi federācijā veicis Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts policija
un citas institūcijas, nekādus pārkāpumus neatklājot.
Tiesa, “LA” uzzināja, ka likums ne vienmēr tiek ievērots. Proti,
“Hansu” treniņu zāle izveidota bijušajā baseinā Stirnu ielā 8 pirms vēl
vēl tehniskie procesi bija saskaņoti ar Rīgas būvvaldi. Par to uzlikts
sods 140 eiro. Ēkas tehniskais stāvoklis esot apmierinošs un nav nekādu
šķēršļu, lai tur notiktu nodarbības.
Jāpiebilst, ka Hermaņa Močaļina latviešu valodas zināšanas ir ļoti
vājas, turklāt federācijas mājas lapā daļa informācijas ievietota
svešvalodā.
