Kristine Tirole
«Latvijas Pasts» katru gadu slēdz vai reorganizē vairākus desmitus pasta nodaļu visā valstī. Daudzos novados un pagastos samazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī pieprasījums pēc pasta pakalpojumiem. Ir pasta nodaļas, kuras dienā apmeklē vien divi cilvēki – šādas nodaļas kopumā uzņēmumam ik gadu rada ievērojamus zaudējumus. Pārmaiņas nereti izsit vietējos ļaudis no ierastā dzīves ritma, kurā daudziem pasta nodaļa bijusi teju vienīgā vieta, kur satikties un aprunāties.
Pasta darbība Bauskas novadā tika aktualizēta pašvaldības domes sēdē 31. martā. Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš atklāja, ka, dodoties uz sēdi, Bārbeles pagasta iedzīvotāji lūguši aktualizēt jautājumu par pasta nodaļas darba organizācijas maiņu, kas būtībā varētu apzīmēt slēgšanu.
«Vispirms ķērās pie pasta nodaļām Kurmenē un Stelpē, tagad saņemtas lapiņas par pasta nodaļas darba laika maiņu Bārbelē un Pilsrundālē,» klātesošos deputātus sēdē uzrunāja M. Mediņš. Viņš izteica pateicību deputātei Inārai Pētersonei, kura arī iesaistījusies šī jautājuma risināšanā. Deputāts minēja, ka tiks organizēta sapulce Bārbeles pagasta iedzīvotājiem par pasta nodaļas darba laika maiņu.
Realitātē atbild tikai uz telefona zvaniem
«Valsts uzņēmums «Latvijas Pasts» (LP) nepilda noteikumus, ko pats pieņēmis. Piemēram, Brunavā, Bērstelē pastam jāstrādā vismaz stundu, bet realitātē atbild tikai uz telefona zvaniem. Ar tālruņa zvanu ir jāpiesaka šīs pasta nodaļas darbība. Es lūdzu Bauskas novada domi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, jo uzskatu, ka pasts ir ļoti svarīgs šajā situācijā saziņas nodrošināšanā, ne visiem ir internets, ne visiem ir piekļuve dažādiem sociālajiem tīkliem. Šeit ir 144 Bārbeles iedzīvotāju paraksti par to, lai netiktu reorganizēts šīs pasta nodaļas darbs,» sacīja M. Mediņš.Viņš atklāja, ka šo jautājumu sāka risināt pagājušā gada oktobrī, kad tika panākta vienošanās pasta darbību ierastajā režīmā pagarināt līdz 26. aprīlim. Tagad saņemta vēstule, ka 26. aprīlī jānodod atslēgas. «Šī informācija netika izvietota ne «Bauskas Vēstīs», ne «Bauskas Dzīvē», ne pašvaldības mājaslapā, ziņas parādījās tikai tad, kad tika saņemta vēstule no «Latvijas Pasta». Vai tad tiešām Bauskas novada domes deputātiem šajā jautājumā nebūtu jāiesaistās un jāpārliecinās, kā tad tiek pildīti noteikumi, ko paredzējis pats Ministru kabinets? Kaut vai par stundas darbu? Atklāts ir jautājums, vai pēc mēneša vai vispār šajā gadā paliks jelkāda pasta nodaļa, kas strādās ikdienā jaunajā Bauskas novadā? Kā tas iet kopā ar mūsu attīstības dokumentiem, jo drīzumā attīstības dokumenti būs jāsaskaņo ar vairākām ministrijām. Kā tad būs, vai būs jālabo šis attīstības dokuments, vai tas paliks tāds, kāds tas ir? Varbūt domes vadībai ir kāda informācija, kā šo jautājumu varētu virzīt, atbalstīt iedzīvotājus par pasta pakalpojumu saņemšanu?» interesējās M. Mediņš.
«Latvijas Pasta» vadība jāaicina uz sarunu
Deputāte Inese Pētersone paskaidroja, ka līgumu ar LP par universālā pasta pakalpojumu sniegšanu regulators ir noslēdzis pagājušajā gadā. «Tīri no ekonomiskajiem apsvērumiem «Latvijas Pasts» var pārvērtēt pakalpojumu sniegšanas apjomu un laiku, bet noteikti viennozīmīgi ir noteikta šī viena stunda, kad jābūt nodrošinātam pakalpojumam. Palūkojoties LP mājaslapā esošajā Bauskas novadā, parādās, ka daudzām pasta nodaļām pat nav šīs vienas stundas, ir tikai pēc pieprasījuma norādīts vienkārši telefona numurs. Lielākā daļa iedzīvotāju «Bauskas Dzīves» portālā ir iepazinusies ar paziņojumu par Bārbeli, un, manuprāt, tas neiztur kritiku. Laukos dzīvojošam vecam cilvēkam, lai viņš varētu saņemt pakalpojumu, ir pieejami kaut kādi divi centralizēti «Latvijas Pasta» telefoni, kur pieteikt pakalpojumu, lai pie viņa varētu izbraukt pastnieks, zinām, ka tas ir nereāli. Ja tas ir reāli, tad ar kādu laika nobīdi tas tiek īstenots? Mans piedāvājums ir rast tomēr iespēju uzaicināt «Latvijas Pasta» vadību uz sarunu, jo man šķiet, ka «Latvijas Pasts», sniedzot universālā pasta pakalpojumus, šajā ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgs uzņēmums,» akcentēja I. Pētersone. Viņa piebilda ka rudenī izrunāts ar VARAM, Satiksmes ministriju un šīs sarunas devušas rezultātu, ka izmaiņas Bārbelē netiek īstenotas. I. Pētersone uzskata, ka «Latvijas Pastam» tomēr šajā reizē bija jāinformē ne tikai savi darbinieki, bet arī pašvaldība.Deputāts Arnolds Jātnieks uzsvēra, ka trīs gadu garumā iepriekšējā Bauskas novadā sanācis runāt par pasta jautājumiem. «Tā bija Brunavā, Gailīšos, Codē. Faktiski tiešām tas ir tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, kādēļ pasts to dara. Ekonomiskā situācija liek pastam domāt, kā šajos apstākļos pakalpojumu nodrošināt. Ar ministrijām un pastu tas tika diskutēts, un beigās tika pāriets uz šo mobilo pakalpojumu. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums un pasts darīs, kā tam ir izdevīgāk. Mūsu spēkos nav mainīt viņu domu risinājumu,» paziņoja A. Jātnieks. Viņš uzskata, ka šis jautājums tomēr ir jāaktualizē un jārunā par to, jo daudziem veciem cilvēkiem ierastā kārtība ir iegājusies un pārmaiņas uzņemt nav viegli.
Lauciniekiem – ikdienas neērtības
«Bauskas Dzīve» interesējās, kā vietējie iedzīvotāji izjūt pasta nodaļu darba ierobežojumus vai pat trūkumu tajos pagastos, kur «Latvijas Pasts» reorganizāciju veicis jau iepriekš. Piemēram, Stelpē iedzīvotāji ik dienu jūt «Latvijas Pasta» nodaļas slēgšanas negatīvās sekas. Lauku iedzīvotāju sadzīvē tas radījis daudz neērtību. Bauskas novada Stelpes pagastā LP nodaļas nav jau vairākus gadus. Tuvākā klientu apkalpošanas vieta ir Vecumniekos vai Bārbelē. Vietējie ierasti brauc uz Vecumniekiem, stāsta Bauskas novada pašvaldības Stelpes nodaļas vadītājs Sandis Neimanis. Ja speciāli jādodas pēc kādas ierakstītas vēstules vai sūtījuma, iedzīvotāji joprojām izsaka neapmierinātību. LP ir sasniedzams, bet ar neērtībām. Līdz Vecumniekiem var aizbraukt ar sabiedrisko transportu. Tas kursē no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Tomēr tie aptuveni desmit kilometri turp un tikpat atpakaļ patērē daudz ikdienas laika. Turklāt no Stelpes centra trīs kilometrus tālāk atrodas apdzīvotā vieta Nīzere. Tur ir daudzdzīvokļu mājas, daudz iedzīvotāju. Viņiem sanāk vēl garāks ceļš gan attāluma, gan laika ziņā. S. Neimanis maz izmanto LP pakalpojumus. Viņš novērojis, ka senioriem pensiju piegādā mājās. Kādreiz, kad ir labi laika apstākļi, ļaudis atstāj vēstuli vai paciņu uz pastkastītes un pastnieks to paņem nosūtīšanai. Bieži Stelpē redzams LP piegādes vai citu, līdzīga pakalpojuma firmu busiņš. Stelpiešiem tuvākais pakomāts atrodas Vecumniekos. Varbūt drīz tāds Stelpē parādīšoties, cer nodaļas vadītājs. Tas daļēji aizvietotu LP funkciju. Stelpiete Dagmāra Venclova apstiprina iepriekš teikto: «Esam neapmierināti. Tās ir neērtības. Daudzi sūdzas, ka sestdienās pasts ir slēgts. Tad varētu apvienot braucienu ar tirgus apmeklējumu. Citiem pamatdarbs beidzas pulksten 16 vai 17, bet nodaļas durvis slēdz jau trijos pēcpusdienā. Kāds mēģina apvienot braucienu ar zāļu iegādi aptiekā, bet, kā par spīti, darba laiks nesaskan. Labi, ja ir labs ceļš, bet ik pa laikam jau nav.» Turklāt lauku senioriem pasta nodaļas apmeklējums bija socializēšanās iespēja. Daudzi priecājās iziet no mājas, par tikšanos ar līdzcilvēkiem. Kāds izdevīgi nopirka saimniecībā noderīgas lietas. Nu tas viss zudis.
Absurdi, ka pasta pakalpojumi lauku iedzīvotājam, ja ir kāda nepieciešamība, piesakāmi tikai zvanot uz vienoto klientu apkalpošanas tālruni. Bauskas pasta nodaļas norādītais tālrunis internetā, kā noskaidroju, neeksistē jau 3 gadus. Bija nepieciešamība sazvanīt mūsu pastniecīti, izrādās tas nav iespējams, visa informācija tikai caur vienoto tālruni. Un vēl pasta atbilde, ka vispār visus pakalpojumus taču variet saņemt tuvākajā pasta nodaļā. Jā, varam, bet vai katrs lauku pensionārs var braukt 15 km uz Bausku, pie situācijas kāda ir autobusu satiksme.