Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Mazo skolu pļauja; Jaunsaules skolas piemērs parāda, ka pēc skolas slēgšanas dzīvība ciemā lēnām izdziest

Lai gan pēdējo 25 gadu laikā Latvijā ir likvidētas vairāk nekā 400 skolas, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav pētījumu par to, kāds ir bijis ieguvums no mazo skolu slēgšanas un vai izglītības kvalitāte valstī ir palielinājusies. Tieši izglītības kvalitāte un vienādu iespēju nodrošināšana katram bērnam ir galvenais sauklis, ministrijai izveidojot jauno reorganizējamo mācību iestāžu sarakstu, kurā iekļautas 73 skolas. Ata Kronvalda fonds, kas jau gadiem veido skolu reitingus, apliecina, ka tā rīcībā nav pietiekošu datu, lai apgalvotu, ka mazajās lauku skolās izglītības līmenis ir ievērojami zemāks, ziņo LTV raidījums “Kultūršoks”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pētnieki uzskata, ka tikai pēc 15 gadiem var novērtēt, vai reformas izglītības sektorā ir bijis veiksmes stāsts vai ne. Laikā, kad atkal tiek veidoti jaunie skolu likvidēšanas saraksti, LTV raidījums “Kultūršoks” devās uz Jaunsaules pamatskolu Bauskas novadā, par kuras reorganizāciju lēmums tika pieņemts 2009. gadā.

“Viss, aizgāja, skaistie laiki aizgāja. Paskatieties, kāda te ir ainava, un vienmēr bērni bija mierīgi stundā, atradās vienmēr kāds eksemplārs, bet tā pārsvarā bērni bija harmoniski, tāpat kā upe,” stāsta kādreizējā Jaunsaules pamatskolas skolotāja Baiba Vackare. Viņa Mēmeles krastā uzbūvētajā Jaunsaules pamatskolā nostrādāja 15 gadus, mācot bērniem mūziku, matemātiku un bioloģiju. Vilšanās pēc 170 gadus senās skolas slēgšanas bija tik liela, ka Baiba Vackere izlēma pedagoģes darbu neturpināt: “Šeit bija pamatīgi pamati ielikti tieši mācību prasmē, mācīties prasmē, un šeit skolotājs katram bērnam pievērsa uzmanību.

Katra ķibele, kas notika skolā, pagalmā, vienalga, kur aiz stūra, to tūlīt paņēma, to tūlīt atrada, to tūlīt izrunāja. Saprotiet, kas ir ģimene, tā ir ģimene, viss ir viens, tā tam arī būtu jābūt. Mēs atbildam katrs par mums visiem kopā, bet tagad tā nav.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunsaules pamatskola tika pievienota 14 kilometru attālumā esošajai Vecsaules pamatskolai. No 25 skolēniem uz Vecsaules skolu atnāca tikai divi bērni un divi skolotāji. “Pārējie izklīda uz dažādām citām skolām, jo Jaunsaulē mācījās bērni no Jaunsaules un Brunavas pagasta, Brunavas pagastā bija Mežgaļu skoliņa, kas arī nu jau ir slēgta, un tas īpašums ir privātīpašums, nopirkts. Tad mums tie bērniņi tā padalījās,” atceras tagadējā Vecsaules pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarma Kukute.

Visgrūtāk pēc skolas reorganizācijas adaptēties pusaudžiem

Toreizējie skolēni tagad ir izauguši, un viņu vietā skolā mācās citi, kuri var pastāstīt, kā jūtas, kad viņu skola tiek slēgta. Vecsaules pamatskolas skolnieces Keita, Gabriela un Patrīcija iepriekš mācījās nu jau likvidētajā Ozolaines skolā. “Citiem skumji, ka vairs nav skolas, viņi ir iejutušies tajā skolā un, kad aiziet uz jauno, tad viņiem nav jaunu draugu, apceļ pārējie, apsaukājas,” stāsta 5. klases skolniece Keita. Viņas klasesbiedrene Gabriela neslēpj, ka viņai labāk patika mācīties Ozolainē: “Te visi bļaustās, Ozolainē bija klusāk. Un mums bija tāda draudzīga klase.” Par lielo troksni jaunajā skolā sūdzas arī 2. klases skolniece Patrīcija: “Mūsu klase tikai kliedz un kliedz, vispār visvairāk kliedz Markuss.”

Vecsaules pamatskolas direktore Sarmīte Zandere atzīst – skolu apvienošana nav medusmaize nevienam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vispirms loģistika, lai bērnus atvestu līdz skolai. Mācību iestādei tagad ir trīs autobusi. Pirmie mazie pasažieri tajos iekāpj jau pulksten 7.30 no rīta, lai nokļūtu 25 kilometru attālajā skolā uz stundām, kas sākas 8.30. Tomēr vislielākās problēmas rada bērnu adaptācija jaunajā vidē. “Visvieglāk būtu, ja sāktu pamazām to apvienošanos, no mazākām klasītēm katru gadu pirmajai klasei pievienotu no Ozolaines vai Jaunsaules klāt, mazie bērni ātrāk adaptējas, pirmskolēni pavisam ātri, bet šiem lielākajiem bērniem – viņi ir samulsuši, un ne tikai bērni, arī pedagogi,” kopējo noskaņojumu raksturo Sarmīte Zandere.

Foto:LTV

Nav datu, kas apliecinātu, ka lauku skolas piedāvā sliktāku izglītības kvalitāti

Šobrīd Vecsaules pamatskolā ir 193 skolēni un visi var vismaz pagaidām uzelpot. Skolēnu skaits ir pietiekams, lai neiekļūtu jaunajos Izglītības un zinātnes ministrijas sarakstos ar skolām, kurām nepieciešama reorganizācija. Tas nozīmē vidusskolas pārtapšanu par pamatskolu, pamatskolas pārtapšanu par sākumskolu vai skolas slēgšanu pavisam. Jaunajā sarakstā iekļautas 73 skolas. Reorganizācijas karogs ir kvalitāte un, kā uzsver IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, vienādu iespēju nodrošināšana katram bērnam jebkurā mācību iestādē: “Saprotam, ka izglītības iestādes vadītājs, saņemot mērķdotācijas apjomus, savu izglītības iestādi, vadoties pēc tā, var veidot arī piedāvājumu skolēnam. Ja finansējuma apjoms ir ierobežots, lai kā gribētu skolotāji, ja vien viņi to neveic sabiedriskā kārtā, tad ir ierobežotas iespējas bērniem nodrošināt individuālās konsultācijas, bērniem nodrošināt fakultatīvās nodarbības, plašāku piedāvājumu padziļināto kursu izvēlē.”

Tomēr tieši mazo skolu kvalitāte attiecībā pret lielajām ir tas lielums, ko ministrija skaidri nespēj šobrīd definēt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pamatskolas centralizēto eksāmenu rezultāti uzrāda lauku skolās zemākus rādītājus matemātikā, bet izmērāmās kategorijās tas arī ir viss.

“Tas, ko mēs ņemam vērā, gan ir akreditācijas ziņojumi, un arī akreditācijas procesā tiek sniegtā atgriezeniskā saite no ekspertiem, kas ir tie izaicinājumi, ar ko izglītības iestādes saskaras, kur ir nepieciešami uzlabojumi vai kas ir šīs izglītības iestādes stiprās puses,” norāda Edīte Kanaviņa.

Ata Kronvalda fonds jau kopš deviņdesmito gadu beigām veido skolu reitingus. To darot, tiek ņemti vērā arī olimpiāžu rezultāti. Pagaidām pēc fonda padomes priekšsēdētājas Evijas Papules teiktā trūkst datu tam, ka mazajās lauku skoliņās izglītības kvalitāte būtu sliktāka: “Pētījumi tādā tiešā veidā nesaka, ka skolas ir nekvalitatīvas. Iespējams, ka bērnu sniegumi atšķiras, bet bērnu sniegumu atšķiras pa gadiem… Bet vienu gan es gribu teikt, mēs salīdzinājām pa jomām lielās un mazās skolas, tad ir svarīgi teikt, ka mazajās skolās augstie sasniegumi ir arī fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā un valodās – tas nozīmē, ka šeit nav atšķirību, kur ir šie sasniegumi. Man liekas, ka tā ir galvenā atbilde.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rudzātu vidusskolas absolvents Dāvids Rubenis ir apliecinājums mazas skolas sniegtās izglītības kvalitātei. Viņš skolas laikā mirdzēja olimpiādēs, kurās piedalījās Rīgas labāko skolu pārstāvji. Tagad Dāvids Rubenis, būdams jau Rīgas Tehniskās universitātes students, publiskajā telpā aktīvi pretojas jaunajam skolu reorganizācijas plānam, kurā redz vienkāršu aritmētiku: “Tā kvalitāte ir arī tajā aspektā, ja tas skolēns pilsētas skolā dabūtu četri vai nepabeigtu to vidusskolu, piemēram, bet – ja lauku skolā viņš dabū seši un viņš aiziet tālāk tajā dzīvē un var iekļauties veiksmīgi darba tirgū, tā ir tā kvalitāte, ko vajag noķert.”

Dāvids Rubenis
Dāvids RubenisFoto: LTV

Lai celtu izglītības kvalitāti, matemātiski izrēķināts skolu slēgšanas plāns neder

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša uzskata – ja primārais mērķis tiešām ir izglītības kvalitāte, to nevar risināt ar matemātiskiem paņēmieniem: “Izglītības kvalitāti ietekmē daudzi faktori, kuri nav vienkārši kvantificējami. Pareizāk sakot, tos kvalificēt var, bet tas nav ļoti vienkāršs process, un tas, kas šobrīd notiek arī šajā sarunā par skolu tīkla samazināšanu, – rodas iespaids, ka ļoti kompleksu problēmu mēģina risināt ar tādu vienkāršu elementāru formulas pieeju.”

Ar vienkāršas formulas palīdzību “maz skolēnu = skola jāslēdz”, kopš 1998. gada Latvijā ir likvidētas vairāk nekā 400 skolas. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijai nav pētījumu par to, kāds ir bijis ieguvums no šīs reformas un vai izglītības kvalitāte valstī ir palielinājusies. “Ja mēs skatāmies šobrīd uz kopējo rādītāju, es noteikti šobrīd nevarēšu atbildēt tieši par reorganizācijas ietekmi uz  skolēnu rādītājiem. Tas, kas ir traucējoši, ir divi būtiski faktori, kas ietekmē šo periodu, un līdz ar to arī skolēnu sniegumu, un tas ir ilgstošais attālinātais mācību process, kas tika īstenots Covid-19 pandēmijas laikā, un otrs – ir mainījies saturs, līdz ar to arī satura pārmaiņas atstāj ietekmi uz skolēnu sniegumu,” norāda IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. Vecsaules pamatskolas direktore Sarmīte Zandere redz tikai to, ka, reformējot skolas, neviens nedomā par bērniem: “Tā ir, nezinu, kā lai to lietu nosauc – tādas kā ambīcijas ministrijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No 2011. gada, kā viņi sāka tās reformas taisīt izglītībā, viņi nav beiguši, ministri mainās un reformas tik nāk un nāk, mēs nespējam sagremot vēl iepriekšējo, kad jau nāk jauna. Tikko tā kā nostabilizēsies, atkal kaut ko izdomājam jaunu.”

Pašvaldībai jācīnās par skolu saglabāšanu, meklējot oriģinālus risinājumus

Ata Kronvalda fonda padomes priekšsēdētāja Evija Papule uzskata, ka likvidējamo skolu robeža tika sasniegta jau pirms pieciem gadiem: “Pamatā, ja jūs dzirdat atsauksmes, neviens īsti nepretojas tam, ka demogrāfijas situācija mums tiešām ir diezgan katastrofāla, neviens nepretojas tam, ka finanšu līdzekļi jāizmanto racionāli un neviens nepretojas tam, ka skolotāju algas ir jāceļ. Tajā pašā laikā – par kādu cenu? Diez vai skolotāji šobrīd ir priecīgi, ka viņu atalgojums ir uzlikts par pamatu, lai mazinātu skolu skaitu.”

IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa norāda, ka tā nevienu skolu nelikvidē, beigās visu izšķir pašvaldības: “Mēs esam pateikuši – programmas finansējums ir tāda summa, no valsts tiek piešķirta tāda summa, attiecīgi iztrūkstošā summa nāk no pašvaldības un izglītības iestādes līmenī, visas izglītības iestādes tiek vienādi finansētas, neskatoties, vai klasē skolēnu skaits ir seši vai 12.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Edīte Kanaviņa
Edīte KanaviņaFoto: LTV

Ata Kronvalda fonda padomes priekšsēdētāja Evija Papule, kas vienlaikus ir arī Mārupes novada pašvaldības izpilddirektores vietnieces amatā izglītības, kultūras un sporta jautājumos uzskata, ka valsts nevar savus pienākumus uzlikt uz pašvaldības pleciem: “Tas, šķiet, nav īsti korekti no funkciju izpratnes, ja algas nodrošina valsts, tas ir jādara valstij.” LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša tieši pašvaldības šobrīd redz kā vienu no pamatspēlētājiem, kam arī jāuzņemas atbildība par skolu saglabāšanu.

Pētījumi liecinot, jo tālāk skola no bērna dzīvesvietas un sarežģītāka nokļūšana, jo negatīvāk tas ietekmē bērna psiholoģisko labklājību, kas ir arī ir viens no izglītības kvalitātes rādītājiem. “Pašvaldībām šeit ir kaut kāda teikšana par to, cik efektīvi tās izmanto savā rīcībā esošos līdzekļus. Un dažkārt patiešām ir tā, ka skolas telpas tiek uzturētas, kurinātas. Bet tur mācās ļoti maz bērnu, viņas netiek pilnībā apdzīvotas. Jautājums ir, vai šī nauda tiešām tad ir jāmaksā par kurināšanu, labāk varbūt pārcelt skolas telpas fiziski uz kādu vietu, kas ir mazāka, piemērota bērnu skaitam, lai viņi tur tomēr var mācīties,” jautā Rita Kaša. Pētniece ir pārliecināta, ka šie lēmumi jāpieņem pašiem un nav jābrauc un jāskatās, kā citās valstīs ar to tiek galā:”Galu galā izglītība ir tas, kas paver mums ceļu uz labāku dzīvi. Tā tas visos laikos ir bijis, un tas ir veids, kā cilvēki kļūst no zemniekiem, kas neprot lasīt, par akadēmiķiem, kuri virza inovācijas un pasaules attīstību.”

Ata Kronvalda fonda padomes priekšsēdētajā Evija Papule uzskata, ka bērnu labbūtību nevar mērīt tikai ar ekonomiskā izdevīguma mērauklu: “Tie cilvēki, kas šobrīd mācās laukos, – mums vienkārši par viņiem ir jāmaksā, jo viņi būs mūsu nodokļu maksātāji. Nevis tādēļ, ka mēs viņus pārcelsim uz pilsētu, bet tādēļ, ka viņi būs tajā vidē dzīvojoši un, iespējams, tur kļūst par veiksmīgiem uzņēmējiem. Mums šobrīd vienkārši solidāri ir par to jāmaksā, jo tie virs 13 000 bērnu, kas ir piedzimuši, visi ir mūsu bērni, mēs viņus nesaliksim tikai Rīgā vai lielajās pilsētās.”

Sabiedrībai jāsaprot, ka reformas sekas var būt neatgriezeniskas

Rudzātu vidusskolas absolvents Dāvids Rubenis uzskata, ka mums kā nācijai ir ļoti augsts sāpju slieksnis: “Mēs tā diezgan slikti un kūtri reaģējam uz kaut kādu spiedienu vai uz kaut kādām reformām, pat ja viņas ir, es atvainojos – nejēdzīgas.  Es domāju, ka šajā brīdī jau nu gan ir jāsaprot, ka šī reforma tiešām ir ar tādu ilgtermiņā ļoti negatīvu ietekmi un ka šeit palikt kūtram vai pasīvam, tā ir tāda bīstama izvēle īstenībā.”

IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa aicina raudzīties uz visu plašākā mērogā, jo izglītība seko tendencēm, kas notiek sabiedrībā: “Ja izglītības iestāde ir tas faktors, kas rada attīstību konkrētā teritorijā, es tikai par to, ka mēs atveram skolas visās Latvijas vietās, kur mēs šobrīd redzam būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo šis ir faktors, kas tiešām ietekmē, ka tur nebūs mirusī zona, manuprāt, tas būtu pats vienkāršākais, ko mēs varam izdarīt.”

Dāvids Rubenis saprot, ka skola pati par sevi nevar izraisīt ekonomisko reakciju: “Bet, ja tur nebūs skolas, tur arī nav nemaz potenciāla vairs, ka tur kaut kas atgriezīsies, jo domājoši cilvēki – vecāki, uzņēmēji vai kas, ja viņi redz, ka tajā vietā nav tādas pamatvajadzības kā skola, tā vieta nebūs pievilcīga viņiem. Tad ir tas jautājums, kas ir tā mūsu vīzija Latvijā, – vai tukši reģioni, vai tā vienmērīgi sadalīt valsti.”

Jaunsaules skolas 175 gadu jubileja Foto: No “Bauskas Dzīves” arhīva

Jaunsaulē pēc skolas slēgšanas palikuši vairs tikai 90 iedzīvotāji. Tukšās skolas vienā stūrī gan vēl ir maza dzīvības dzirksts – pagasta bibliotēka. Vecsaules pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarma Kukule savai bijušajai skolai brauc garām katru rītu: “Ļoti skumji noskatīties uz to, kā tur tagad izskatās, jo tas laiks, kad mēs tur strādājām, protams, mēs visi bijām jaunāki un aizrautīgāki, un bērni un upe turpat, pavasara pali un viss pārējais, kas ar to upi saistījās, putni un peldēšanās, ziemā ar slēpēm braukšana, ragavas un viss pārējais. Mums bija ļoti skaisti sakopta āriene.” Kādreizējā Jaunsaules pamatskolas skolotāja Baiba Vackare tagad, lasot ziņas par jauno skolu slēgšanu vilni, sajūt milzīgu pazemojumu: “Ja es tagad paskatos, kas notiek ciemā, tad vecākiem darba nav. Aizgāja, kur nu kurš aizgāja, bērni līdzi. Es gribētu drīzāk teikt, ka tā ir tāda lauku pasaules iznīcināšana.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (34)

  1. Kāpēc pašvaldības un iedzīvotāji ir tik padevīgi?! Valdība rada apstākļus skolu neizdzīvošanai tāpat kā fašisti Varšavas geto! Kāpēc zemnieki savos protestos nemin skolu jautājumu? No traktoriem Rīgā fašistiskajiem jenotiem ir bail!

    23
    4
  2. Jaunsaules pamatskolā bija daudz veselīgāks mikroklimats nekā Mežgaļu pamatskolā, kur valdīja intrigas, radu kārtošanas darbā, raušanās pēc pašlabuma gūšanas un bērnu šķirošana. Tas ļoti nelāgi. Rakstits bija uz Izglītības Ministriju jau agrāk, bet laikam, tas neko dižu nedeva. Tagad viss slēgts.

    22
    5
  3. ņemam vienu piemēru “iz dzīves”, kādu Latvijā varētu būt daudz. Jauna meitene, ar maģistra grādu profesijā, studējusi ilgus gadus, iespējams “budžeta” grupā, vairākus gadus nostrādājusi savā profesijā privātās uzņēmējdarbības sektorā, algotu stundu darbu. Laikam sirdij tuva profesija un darbs tajā nebija, jo vienlaicīgi tika apmeklēti par ES naudu rīkotie kursi topošajiem skolotājiem. Izskolojās, un sāka strādāt skolā, tiesa “Covid” laikā, patika, bet attālinātās apmācības laikam beidzoties, ar neilgu laiku “klases priekšā” tie iedomātie skolotājas “prieki” beidzās, jau laiciņš kā valsts iestādes kalpotāja. Tādi tie “centralizētie” ceļi mūsu studentiem, gan humanitārās, gan eksaktās zinātnes apguvušajiem. Tad par ko brīnāties, ja nemaldos, par Talsu novada domē vien gada laikā pieņemtiem 70 jauniem darbiniekiem. Par ministriju pakļautības iestādēs klātnākušajiem oficiālu ziņu naf.

    12
  4. Kaut kas jādara jebkurās vēlēšanās! Neviena no “pareizajām” 5 un vairāk procentu partijām nav attaisnojusi cerības ! Visas ieliek ministru amatos neprašas, neliešus, meles un citādi ķertos!

    21
    3
  5. Atbilde Glorijai….Neslēpšos ne zem kādiem segvārdiem, un neinteresē man zemās, skaudīgās latviešu tautiņas komentāri par kaut kādām radu būšanām . Mani interesē tikai izglītības kvalitāte skolā. Un Mežgaļu pamatskolā bija ļoti augsts izglītības līmenis. It īpaši matemātikā, latviešu valodā un dabaszinībās. Tur darbojās ar katru, kas kaut nedaudz sāka atpalikt mācībās. Visi trīs mani bērni ,pēc šajā skolā iegūtajām zināšanām, bez grūtībām mācījās gan ģimnāzijā, gan arī augstskolās. Un tur bija droša vide. Un nozīmīgākais ir tas, ka šajā skolā bērniem bija iespēja apgūt darba prasmes, gan lapu grābšanu, ogu lasīšanu, rakšanu, lieliskus darbmācības pamatus. Ziemā jebkurš no bērniem varēja paņemt slēpes, kas bija skolas lietošanā pirktas par ES naudiņu, un kārtīgi izslēpoties. Un tā es šo labo ieguvumu sarakstu varētu turpināt ilgi jo ilgi. Gan Jaunsaules, gan Mežgaļu skolas likvidēšana ļoti lielā ātrumā iztukšoja blakus esošās apdzīvotās vietas.

    31
    13
  6. tantuk, bet tas bija pirms tu kļuvi par vecmāmiņu, pirms desmitiem un pat vairāk sekmīgi veiktām skolu reformām.

    13
    11
  7. Nav skolu , nav dzīves ne uz laukiem, arī mazpilsētās tas pats , palikuši dārgie veikali un liekēži domē, jā kāpēc pagastu domes nesamazina?????!!!!!..ja visu tad visu, ja nemāk saimniekot tad na..ig. Varbūt speciāli to Latviju vajag patukšot, tāds ir tas plāns . ,nav cilvēku nav problēmu, būs tikai NATOOO militārās bāzes ..Tas ir Latvijas beigu sākums…paliks viens nosaukums.Latvija būs aizslēgta, atslēga būs pie ārzemniekiem.

    34
    4
  8. Iluta, tur bija stundu laikā jākrauj malka, jālasa kartupeļi, jāgrābj lapas, to bērni var darīt mājās uz skolu viņiem nav jāiet to darīt. Ja nu tajos vasaras darbos,ko toreiz organizēja niknā dārzniece.
    Uz skolu bija jāiet mācīties, nevis kraut malku un citus darbus. Tik vien cik tā skola no ārienes sakopta bija, un protams, dārgie remonti bez kuriem “nevarēja iztikt”, bet tagad tuksa si eka stav. Un vispār totāls ģimenes uzņēmums tur bija, radi kas tur strādāja jutās pārāki par pārējiem, bet nu tas viss ir beidzies, kurš Anglijā, kurš Latvijā utt. Un izglītības līmenis tur bija nekāds, un neviens ne par ko atbildību nenesa.

    19
    9
  9. Pilnīga taisnība.Ja likvidē skolu vai pat arī bērnudārzu, tad šī teritorija lēnām mirst. Bērni vairs nav piesaistīti šai vietai. Viņi vairs nepiedalās kultūras pasākumos, jo to dara savās jaunajās skolās, līdz ar to arī vecāki , pilnīgi loģiski, brauc uz šo skolu pasākumiem (ja vispār aizbrauc) . No skolām atbrauc mājās vēlu, līdz ar to viņiem nav ne laika ne vēlēšanās ko papildus darīt. Arī jaunās ģimenes, ja arī atgriežas, tad neiesaistās vietējās aktivitātēs. Tagad viss pieejams internetā, mainījušās prioritātes.

    18
    3
  10. No vienas puses var šiem apgalvojumiem piekrist. No otras- cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, ir vēlme redzēt arī ko vairāk, tādēļ bieži noteikti izvēlas apmeklēt citu pagastu, pilsētu kultūras piedāvājumus, kas ir tikai loģiski. Protams, arī vietējā sabiedrība jāatbalsta. Nevaram viennozīmīgi visus mest pār vienu kārti.

    5
    2
  11. Jau 30 gadus Latvijas valdībā sēdējuši, un joprojām tur lien vieni vienīgi morālie kropļi

    17
    2
  12. Bauskas novadā slēgtas Mežgaļu, Svitenes, Bērsteles, Mežotnes, Jaunsaules, Ozolaines, Dzimtmisas, Pāces, Kurmenes, Stelpes, Bārbeles, Bauskas Kristīgā pamatskola, Viesturu un Jauncodes sākumskola.
    Īslīces, Misas, Uzvaras vidusskolas noīsinātas par pamatskolām.
    Ārpus Bauskas, Iecavas, Vecumniekiem vēl strādā arī Codes, Vecsaules, Griķu, Valles pamatskola. Vienīgā lauku vidusskola Bauskas novadā ir Pilsrundālē.

    23
    1
  13. Grozi kā gribi un variet nepiekrist , bet padomju Latvijā esot “‘ zem krieviem “‘ latviešiem dzima bērni , cēla un nelikvidēja skolas , tagad “‘ brīvajā “‘ Latvijā esam “‘ zem žīdiem ” , valsts ir pārdota un tauta izmirst .

    24
    2
  14. Indiāņu iznīcināšanas politika! Indiāņi vismaz daudziem “zemju apguvējiem” skalpu noņēma. Mūsu gadījumā skalpu tautai noņem pašvaldību vadītāji, deputāti, departamentu bosienes, izm sorosistes . Beidziet vienreiz piedalīties viņu ” demokrātijas” parodijā, kas sen jau nozagta ar bundzinieka, marsieša , raudošā teicamnieka, lidotāja, baņķieru un citu neliešu un muļķu rokām.

    9
    2
  15. Par Mežgaļu pamatskolu runājot, agrāk tur tiešām bija neveselīgs mikroklimats, visi skolotāju berni teicamnieki, vai kam kāds rads kad strādāja, lai gan dzivē neredzās, ka sie cilveki talak ir teicamnieki. Skolotāji paši savā starpā arī bija sadalījušies divās daļās, viena kas pieslējās vadībai otra kas ne. Nu spriediet paši, kas tur vareja būt, vietējais uzņēmums, kur ar finansu līdzekļiem rīkojās, kā ienāk prātā. Uzskatu, bez tik dārgiem remontiem varēja iztikt labāk izglītības kvalitāti vajadzēja nodrošināt, bet nekā.

    14
    1
  16. Redzot , dzirdot visu šo un daudzko citu , lai mani kāds mēģina pārliecināt , ka Latvija ir izdevusies valsts ar stabilu nākotni , kurā latvju tautai būs laimē diet .

    17
    2
  17. Latgaliski vārds Kanavina ir grāvis.Skafoties televizija šīs Kanavas runu,to lielo muldēšanu , tēlojot pasu nevainību,lai slēgtu skolas.Vai ir uzdevusi IZM jautājumu,kāpēc visu noveļ uz pašvaldībam., Lielākā daļa pasvaldības grimst parādos.Bet visu tikai uzveļ tām ,nepieškirot pienācīgu atbalstu.Pēc 10 gadiem sāksies skaidrojumi,ka pie visa bija vainīgas pašvaldibas kuras aizslēdza skolas,iztukšoja laukus. KANAVA JAU BūS DEMISIONēJUSI UN ATRADĪSIES ĀRZEMĒS JO BAIDĪSIES NO ATBILDĪBAS.JĀ GRĀVĪ ŪDENS INAV TĪRS…..

    6
    1
  18. Ja tautai būtu smadzenes ,tad mēs zinātu Kārļa Ulmaņa sasniegumu cēloņus . Šobrīd mēs kā ēzeļi turamies pie saeimas murga , ko kādreizējais agronoms palaida mājās . Un nekādas reliģiskās sektas ar nosaukumu Partijas ar ,,politisko,,atbildību un dievu – Nauda , nekādu labumu nedeva,nedod un neiedos ….

    3
    2
  19. Man jautājums ko dara izglītības nodaļa ar visām savām speeccccaaalistem?Kāds viņu redzējums?Kādi priekšlikumi?Ko piemēram tā par bērnu dārziem atbildīgā piedāvā?Kāds redzējums???
    Kur ir izglītības prioritātes Bauskas novadā.Kāda jēga,ka viņas tur sēž??Nerubī.Kas būs ar novada skolām izņemot Bausku.Cik vidusskolas paliks.Bardaks,goda vārds.

  20. Visi direktores dēli, vedekla, māsas meita tur strādāja un saņēma algas. Līmenis patiešām zems. Ja Mežgaļos skaitījās teicamnieks, tad Bauskas 1. vidusskolā vai 2. vidusskolā vieni divnieki, nācās pāriet uz Vakarskolu. Par ko tas diez liecina?Pie atbildības neviens netika saukts.

    10
    2
  21. Atbilde “Neesmu robots”
    Jūsu sarakstā pietrūkst vēl viena lauku vidusskola, kas vēl ir Bauskas novadā – Skaistkalnes vidusskola.
    Protams, ka tik mazam pagastam kā Skaistkalne nav tādu privilēģiju un interešu lobēšanas kā Rundāles pagastam, no kura nāk domes priekšsēdētājs, bet mums arī ir VIDUSSKOLA.
    Godīgi sakot, šis jaunais apvienotais Bauskas novads ir radījis vēl lielāku atsvešinātību un mazāku domes interesi par mazajiem pagastiem un skolām.

    17
  22. Vēl viena pagalīte ugunskurā. Mistiskā izglītības kvalitāte. No kādiem komponentiem tā sastāv? Vai tos vispār var atlasīt un izmērīt? Vienīgais reālais lielums- eksāmenu rezultāti. Izglītības process ir divpusējs, iesaistīts profesionālis pedagogs un bērns. Pedagogs. Skolās strādājošie pedagogi mācījušies augstskolās laikos, kad tajās iestājās ar iestājeksāmeniem, kārtoja Valsts eksāmenus un diplomus “nopirkt” nebija iespējams. Skolotāju sagatavotības līmenis bija augsts. Šo likvidēto skolu pedagogi jau sen strādā pilsētu skolās, pensionējušies vai mainījuši profesiju. Bērns. Cik liels procents kvalitātes noteikšanā ir bērna intelektuālās spējas? Vai bērnam ar jauktiem mācīšanās traucējumiem sekmes būs tādas pašas kā veselam ? Ja 12 bērnu klasē 5 ir ar traucējumiem, pārējie ne, tad ko runā pagastā? Skolotāju bērniem pa blatu liek labas atzīmes… nu apmēram tā. Lielā klasē tie 5 pazūd un nebojā statistiku, mazā lien ārā kā baļķis. Kur vainīgi vecāki, ja bērnam ir šī ķibele? Pilsēta vienmēr sevī uzsūc mobilos, intelektuālākos. Laukos paliek tie, kas pielāgojas lēnāk, negribīgāk. Neaizmirsīsim emigrācijas vilni, kas aizskaloja tos 200 000 cilvēkus fertilajā vecumā. Kas pie tā vainīgs? Vai skolotājs? Neviena valsts mēroga amatpersona nav bildusi ne vārda, ka bērnu skaita samazināšanās ir tieši saistīta ar nemākulīgu valsts pārvaldīšanu. Pašvaldības godprātīgi uzturējušas savas skolas, tagad tās ver ciet. Tukšās ēkas gadu desmitiem stāv tukšas. Parastie cilvēki jau sen to visu teica, vai kāds sadzirdēja? Ne taču! Mums laukos nākotnes perspektīvas ir dīvainas.

    13
    3
  23. Bet tie paši lauku skolu absolventi jau balso par lauku skolu likvidēšanu, vai ne tā?

    1
    5
  24. Kāpēc pašvaldības ir tik kuslas skolu jautājumā attiecībā pret valdību? Skapji pilni ar skeletiem? Nebūs iedzīvotāju, nebūs arī pašvaldību.

  25. Pēc Sutru skolas slēgšanas iedzīvotāju daudzums samazinājās aptuveni par 30% Arī mēs izvēlējāmies dzīvot laukos jo skola atradās netālu tas bija viens no galvenajiem kritērijiem dzīvesvietas izvēlē.

  26. Nu nevar visus sabāzt kopā.Cieš spējīgie bērni.Šitās muļķības jau tagad ir.Kāda iekļaujošā izglītība??Fufels.

    5
    1
  27. Principā viss pareizi. Ja konkrētā vietā nav skolēnu, tad , kāda jēga tādai skolai…vienīgi muzeja vērtība…

    1
    2
  28. Visa pamatā ir ekonomika. No tās izriet arī pārējais. To starp demogrāfija un valsts atbalsts…nez vai pašvaldības spēs uzturēt 1o skolēnus un 1o skolotājus…

    1
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.