Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes sēdē deputāti lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu būvprojektam «Dreņģeru iebraucamās sētas pārbūve un restaurācija Plūdoņa ielā 26a Bauskā». Būvprojekta izstrādi plānots pabeigt nākamajā, 2025. gadā.
Jau jūlijā komiteju sēdēs par lēmumprojektu informēja attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Finanšu komitejas sēdē 18. jūlijā viņa pastāstīja, ka Dreņģeru iebraucamā sēta ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī «Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs», saturot divus vietējas nozīmes mākslas pieminekļus «Portāls» un «Durvju komplekts». Senākais ēkas korpuss gar Plūdoņa ielu celts 1787. – 1788. gadā. Ēka ir saglabājusi savu vēsturisko apjomu, daļēji – plānojumu, konstrukcijas, vēsturiskās apdares detaļas un būvgaldniecības izstrādājumus. Lai turpinātu ēkas atjaunošanas procesu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošanas un re-staurācijas būvprojekta minimālā stadijā izstrādei ir piešķīrusi finanšu līdzekļus no valsts budžeta 14 000 eiro apmērā saskaņā ar 2024. gada 15. martā apstiprināto «Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmu 2024. gadam».
Bauskas novada pašvaldība izsludināja iepirkumu būvprojekta izstrādei, kurā pieteicās divi pretendenti. Finanšu komitejas sēdē deputāts Guntis Kalniņš sacīja, ka neviens no abiem neatbilst nolikuma prasībām, to arī apstiprināja domes sēdē 25. jūlijā. «Iepirkums noslēdzies bez rezultāta. Tomēr jāvirzās uz priekšu. Lēmumprojektā iekļautas augstākās piedāvātās cenas, lai varētu iesniegt projektu. Atgriezīsimies pie grozījumiem, kad būs noslēdzies iepirkums,» pauda Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
Paredzēts, ka Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošanas un restaurācijas būvprojekta minimālā stadijā izstrādes darbi veicami līdz 2024. gada 1. decembrim un būvprojekta izstrāde turpināsies 2025. gadā. Provizoriskās projektēšanas izmaksas iezīmētas 91 824,48 eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli, kur valsts finansējums ir 14 tūkstoši eiro un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 77 824,48 eiro. No šīs summas 2024. gadā plānots izlietot 1615,05 eiro, paredzot atlikušo nepieciešamo līdzfinansējumu 76 209,43 2025. gada budžetā. ◆
Dreņģeru iebraucamā sēta ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas jārestaurē.
Foto – Uldis Varnevičs
Kārtējā miljonu apgūšanas iespēja, projekta cena arī iespārda
Latvija ir pilna ar pamestām ēkām. Katrai miljonu.
Par tādu naudu, taču, aunu var nopirkt!
Uz aci ēka varētu būt. apmēram 150m2. Katrs sev var vizualizēt, kā viņš varētu restaurēt savu senču 150m2 māju par 92 tūkstošiem eiro. Bet šeit ir runa tikai par projektēšanu! Ar šādu projektēšanas summu sabiedrība tiek sagatavota ēkas restaurācijas ( būvēšanas no jauna) 1- 1,5 miljoniem. Visā šajā procesā ir uzskatāmi redzams, kā visu novada iedzīvotāju budžeta nauda pārvērtīsies par dažu Latvijas iedzīvotāju personīgo naudu, plus nodokļi valstij ( ja maksās). Par 92 tūkstošiem Viona varētu noasfaltēt kāda pagasta centra vai Bauskas bedraino un putošo ieliņu, nerunājot par miljonu.
Nav konsekvences. Kāpēc Bauskas Pilskalnā nav pasludināts arheoloģijas piemineklis -senkapi? Pat vēsturnieks Ābelnieks publiski apliecināja, ka tur esot 15. gadsimta senkapi. Nesmuka būda toties tiek pasludināta par neizmērojamu dārgumu, kurā jāgrūž nauda kā melnajā caurumā- bez saprātīguma un lietderības.
Bija vētra. Vai tad nav iespēju apgūt miljonus? Mēs jau saprotam, ka pašvaldība bez miljonu objektiem kļūst ” nervoza”. Varbūt ne pašvaldība kopumā, bet tikai daži?
Vai apdrošinātāji apdrošina jau uzbūvētos miljonu objektus par miljoniem? Viņi paši vērtē ēkas. Kāds ir apdrošinātāju novērtējums? Ir pārmaksāts?
Gandrīz 40 gadus bruka puva nu pēkšņi ievajadzējās atjaunot! Ta pilna Rīgas iela ar tādām muzejmājām! Savediet kārtībā veco Pasta ēku un to ticīgo skolu un vēl un vēl citas ēkas! Tai dreņgeru būdai buldozeru un būs pa lēto! Šausmonis pilsetas centrā! In varat tagad riet uz mani!
Saderam, ka šo ēku uzbūvēja vispār bez projekta mūsdienu izpratnē. Visticamāk pietika tikai ar saimnieka ieceri uz vienas papīra lapas un amatnieku prasmi.Nav arī dzirdēts, ka Rundāles pilij ir bijis pasūtīts restaurācijas projekts par daudziem miljoniem, kas būtu samērīgi, ņemot vērā šīs sētas platību un tās projektēšanas izmaksas.
Ja jābalso par lielām summām, pasauciet jebkuru. Nobalsos.
Derētu Mežotnes pilij salabot dažas vietas lietus notekās par kādiem pāris simtiem Lai nemērcē sienu. Aizkari pilī dažos logos jau driskās no vecuma un saules. Derētu uzlikt jaunus aizkarus par kādu simtnieku.Nav pils cienīgs skats. Pašvaldība taču piedalās pils ” bāriņtiesā”.
Nu labi- atjaunos to sētu par miljonu, bet vai ir jau zināms, kā pēc tam to visu izmantos? Jeb atjaunos tikai tāpēc, ka kādas vēsturiskas durvis vai logu aile? Atjauno jau gan īsts saimnieks, ja viņam ir plāns, ko ar to ēku darīt? Vai mūsu pašvaldība var iedzīvotājiem godīgi pateikt, kas tajā atjaunotajā ēkā būs? Otra tāda ilgmūžīga un ar zaļu sietu apjozta būve ir tās pašas Kalna ielas pretējā pusē, kam tā pieder, kas tur domāts, kad paredzēts tur vispār ko darīt, arī grezno Bausku jau vairākus gadus? Vai tad nekādi termiņi un kontrole neeksistē?
Pašvaldībai jau ir tukšas vai pustukšas ēkas Bauskā normālā stāvoklī. Siltumtīklu kantoris, VS kantoris arī laikam, Sporta skolas ēka. Kāpēc tajās nevar likt adītājas-audējas, kuras it kā likšot iebraucamajā sētā. Adītājām vajag ēku vai ēkai vajag adītājas lai būtu ēkas piepildījums? Kā un ar ko ir piepildīti “Rundāles avoti”? Vai galvenais dzinulis nav miljonu apguves iespēja?
Projekta izstrādi ,kura maksās lielu naudu pabeigs 2025.gadā.Ēka to var arī nesagaidīt.Vai tagad tie vēsturnieku,kuri grib ieguldīt tur valsts naudu,nebija arī tad pie teikšanas,kad atdeva privatizācijā.Tad tur varēja būt visādu krāmu bode.Ēkā,kura pēkšni ir tik vēsturiski nozīmīga,varēja būt krāmu bode.Toreiz cilvēki par to brīnījās.Interesanti būtu palasīt Dreņģeru sētas sīku vēsturi sākot no 90-gadiem.Kas privatizēja,kas atļāva to darīt.Kāpēc pēkšņi saimnieks pašvaldība.Sanāk tā vienkārši-paņēmu,izmantoju,vairs negribu.
Ja kāds nav pamanījis, aptuveni 1998. gadā pēksņi Latvijā parādijās milzīgs pieminekļu daudzums. Toreiz jau bija notikusi īpašumu privatizācija. Uzradās kādi ļaudis, kas jaunajiem īpašniekiem nesa prieka vēsti, ka viņu īpašumā ir vēstures piemineklis, neuzrādīja šo faktu apliecinošus arhīvu dokumentus, pasludināja aizsargjoslas pa puskilometram un momentā padarīja īpašumus vismaz uz pusi lētākus. Tādos īpašumos gandrīz neko nevar darīt un būvēt. Labticīgie īpašumu ieguvēji varēja priecāties. Gan jau tieši tāpat notika ar šo iebraucamo sētu.
Labticīgie īpašuma ieguvēji bija tuvu stāvošas personas pilsētas domei,rajona padomei.Nemaz kurš katrs tā nevarēja privatizēt.Nebija blata-piga tev.Un tā noteikti bija arī ar šo ēku.
Viss būtu labi, ja ne milzīga daudzuma pieminekļu atradēji. Nav skaidrs kur, ko un kā viņi atrada, kur ir pierādījumi, dokumenti, kas konkrēti ko atrada, kāda ir atradēja konkrēta atbildība par nepatiesiem faktiem vai to sagrozīšanu. Pats galvenais, vai atrastais dārgums ir dārgums šodien un mūžīgi? Līdz šodienai valdība un tauta ir iemetusi miskastē miljardiem vērtus dārgumus, kaut vai iznīcinātos bērnudārzus, skolas, rūpnīcas, izcirstos mežus. Un tas ir tikai paviršs uzskaitījums.
Visādi “speciālisti” uztaisija kaut kādu rātsnama kopiju,atstādami vienu pūstošu sienu un pēc tam acis bola par to sūdu,kas sanācis!
Kā tai dziesmā “Par visu maksājam mēs dārgi,un pat par to,kas bija lēts”.Tie mēs esam parasti mirstīgie.
jau 1982-1983.gadaa,kad tur iireeju istabinu,viss bija loti drausmiigaa staavoklii.Nu 40 gadi pagaajushi un viss noteikti ir veel sliktaak.Un tagad taadu nauudu izlietot..Un kaa taa eeka tiks izmantotta, pie tam veel atrodas ielas malaa, kur naak virsuu uudens,dublji… Liidzeklju izskeerdeesana
Pēcāk būs Okmana kunga rezidence.
Bauskā izrādās ir divi Rātslaukumi.Viens,kas robežojas ar Rīgas ielu un tiek kopts,otrs,kas ar Plūdoņa ielu,kas ir tā nolaists,ka akmens bruģis aizaudzis ar nezālēm,netīrumi mētājas,koki nolūzuši.Skaisti.Par kādu otro kārtu runāja,ja nezāles no bruģa nevar izravēt.
Iebraucamās sētas kādreiz būvēja no vasarā cirstiem kokiem, no reģipšiem, vatēm, plēvēm, pakešlogiem, putuplastiem, ar grīdu apkuri, elektrību, kanalizāciju, ūdensvadu, vai ne? Ja būvēs pilnīgi autentiski neviena audēja tur negribēs strādāt. Kur tad būs tas vēsturiskums un tas piemineklis, kas būs vērts milzu būvniecības naudu. Droši vien vispirms būs ēkā jāierīko gāzes kamera lai noindētu žurkas, ķirmjus, tuberkulozi , sēnes, pelējumu utt.
Otrais Rātslaukums ir pašvaldības policijas mājās vedamo apreibināšanās tusiņa vieta. Pievelk, jo nekopts.
Prātiņ, nāc mājās. Kaut ko idiotiskāku iedomāties grūti. Kāda velna pēc tas žurku midzenis jāatjauno? Nojaukt, nolīdzināt ar zemi. Iztiksiet bez “otkatiem”, viedie darboņi, pietiekoši labas algas jau tā saņemiet, neadekvāti par padarīto.