Ar Jāņa Anmaņa jaunajām gleznām «Mežotnes pils sāga», «Grābeklis», «Laimes zivs» un Eilas Vikmanes vitrāžām «Smilšu pulkstenis» un Oleksija
Krasnova «Jūra» Mežotnes pilī sestdien, 19. oktobrī, atklās izstādi «Dzintarzeme», portālu informēja
Mežotnes pils galerijas «Lielupe» vadītāja Inga Jaunzeme.
«Par Mārītes vistu kūtspakaļā labāk nesauksim, bet nosauksim «Mežotnes
pils sāga», būs «smalkāk», runājot par izstādei paredzētās jaunās
gleznas nosaukumu,» smaidot ierosina mākslinieks Jānis Anmanis , kas
radījis gleznu naivisma stilā ar Mežotnes pili, atceroties laiku, kad
vadījis pilī plenēru jauniešiem Mežotnē.
«Mākslas darbā attēlota kāda ikdienišķa
ainava – pie pils angļu parkā ganās divas aitas, bet Balta dāma, kas
spokojas pilī, izbaidījusi Mārītes vistu kūtspakaļā…, šāds uzraksts
rotā gleznu blakus mākslinieka parakstam. Tas nu ir pils dzīvē vietējs «notikums»! Caur šādām sadzīves ainiņām tradicionālajā gleznošanas
manierē – dzintarzeltainos toņos uz melna fona spoguļojas visa Anmaņa
mākslas kvintesence – ikdienišķais izgaismojas sevišķā gaismā un vidē,
ko simbolizē visuresošā daba, cilvēki un dzīvnieki; iezaigojas siltā un
mīlestības pilnā attieksme pret šīs zemes cilvēkiem, viņu ikdienas «problēmām», par šīm šķietami sīkām lietām, no kā sastāv un veidojas viņu dzīve,» stāsta I. Jaunzeme.
Viņa atzīmēja, ka izstādes nosaukums uzsver mākslinieku darbu caurvijošo tēmu – tā ir mūsu
zeme, tēvzeme, zeme pie Dzintara jūras, vienīgā vieta pasaulē, kur
latvietis simtiem gadus ir kultivējis savu valodu, kultūru, savas
vērtības.
«Izstāde grib skatītāju vedināt uz pārdomām – kas ir mūsu «Dzintarzeme», tās vērtības? Mākslinieks Jānis Anmanis citā jaunajā gleznā «Grābeklis» sintezē
latvieša būtību. Tā ir būšana kopā un attiecību uzturēšana un
saglabāšana kā darbs. Ikdienā mēs kāpjam uz vieniem un tiem pašiem
grābekļiem – plēšamies, baramies, šķiramies.
Šodien, sakāpināta
ego ērā, cilvēki izvēlas šķirties un «nesagrābt» lauku, jo tas ir
grūtāk. Vieglāk nomest grābekli un doties prom gan no attiecībām, gan no
sētas, no mājām… ņemt jaunu grābekli, kas būtībā gan ir tas pats vecais
un… atkal uzkāpt uz tā,» teic I. Jaunzeme.
Viņa akcentēja, ka Anmaņa stils ar dzīvespriecīgajiem medus
siltiem dzintarzelta toņiem kontrastējot zemei, kas ir smaga un melna,
dod sazemējuma efektu un līdzsvaru – šī dzīve ir tumsas un gaismas,
prieka un arī skumju pilna.
Savukārt pie Latvijas stikla mākslas zvaigžņotajām debesīm spožas
vitrāžas mākslinieces Eilas Vikmanes darbos ir daudz uzsvērti tautiskie
motīvi, klusās dabas ar ikdienas priekšmetiem izmeklētās krāsās,
kombinējot latvju zīmes ar vispārcilvēciski atpazīstamiem simboliem –
laika ritumu un nepielūdzamību diktējošais smilšu pulkstenis, saules un
likteņa rats un citiem.
Latvietis ieklausās dabā, uzticas zīmēm un izmanto tās ikdienā.
«Eilas
klusās dabas un darbi kopumā ir silti. Izstaro nebeidzamu spēku, daili
un enerğiju. Izzīmētas smalkās detaļas ļauj tikai nojaust ieguldīto
laiku mākslas darba tapšanā, rūpīgo un atbildīgo attieksmi pret gala
rezultātu. Tāds ir latvietis. Pamatīgs. Kārtīgs. Eilas Vikmanes prasmju
kvalitāte kotējas ļoti augstu. To apliecina reliğisko iestāžu pasūtījumi
un liela apjoma darbu izgatavošana baznīcām un citām kulta ēkām,» portālam norādīja I. Jaunzeme.
Viņa stāsta, ka Eila Vikmane
ar dzīvesbiedru Oleksiju Krasnovu rada mākslinieciski
augstvērtīgus, tehniski precīzus un arī modernās sabiedriskās ēkās
tehnoloğiski integrējamus lieformāta darbus.
«Oleksijs Krasnovs ir
Eilas un Oleksija tandēma «mākslinieciskais virsvadītājs». Nācis no
Ukrainas, kur Melnā jūra, Oleksijs dziļi integrējies latviskajā vidē,
izveidojot šeit ģimeni, uzņēmumu un radot šeit savu mākslu.
Savā
daiļradē stikla vitrāžās daudz apspēlē Baltijas jūru. Ūdens stihija ir
cieši saistīta ar latvietību. Ir daudz zemju, kurām izejas uz jūru nav.
Latvijai ir. Mēs par to ikdienā nedomājam, tas šķiet pats par sevi
saprotams, bet tā ir vērtība, resurss, skaistums un iedvesma.
Eilas
klusās dabas, Oleksija jūra un Jāņa ikdienas un sadzīves motīvi dod
krāšņu un pilnasinīgu dzintarzemes ainavu, kopiespaidu par to, kas
šodien nodarbina latvju zemē dzīvojošo prātus un mūsu vērtībām,» atklāj I. Jaunzeme.
Izstāde
tiks atklāta 19. oktobrī plkst. 11, klātesošos uzrunās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, mākslas zinātnieks Ojārs
Spārītis, māksliniece vitrāžiste Nora Cēsniece, mākslas zinātniece
Ingrīda Burāne un citi.
Izstādes atklāšanas dienā pils apskate bez maksas.
