Uzņēmuma «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un Nacionālās kultūras mantojuma
pārvaldes kopīgi veiktajā apsekošanā iesaistītās puses guvušas
pārliecību, ka Mežotnes pils komplekss pārņemts no nomnieka labā
stāvoklī un vēsturiskās vērtības ir saglabātas godam.
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna norādīja, ka kultūras nozares un pašvaldības pārstāvji vienojušies kopējā darba grupā par tālākajiem īpašuma
dzīvotspējas scenārijiem. Līdz lēmumam par īpašuma tālāko satura
pielietojumu, VNĪ turpinās īpašumu pārvaldīt, uzturēt un sargāt, akcentē A. Vārna.
Īpašums ir kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīga daļa, kam līdz šim VNĪ
nodrošinājusi labu pārvaldību un visu vēsturisko vērtību saglabāšanu. «Īpašuma apsekošanā klātesošie atzinuši, ka telpas nomnieks atstājis
labā stāvoklī. Lai izskatītu iespēju šo īpašumu valstij saglabāt arī
turpmāk, esam aicinājuši Kultūras ministriju un pašvaldību kopā meklēt
risinājumu Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam. Līdz lēmumam
VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un
vēsturiskās ēkas saglabāšanu un apsardzi,» atklāj A. Vārna.
Pirmā kopējā darba grupas sēde notiks maija sākumā. Kopējā diskusijā
tiktu izskatīti vairāki attīstības scenāriji: īpašuma nodošana
pašvaldībai, īpašuma saglabāšana valstij muzeja statusā, ja Nacionālā
kultūras mantojuma pārvalde kopā ar Kultūras ministriju rod risinājumu
par Mežotnes pils pielietojumu kultūras nozares vajadzībām vai īpašuma
pārdošana likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā.
«Svarīgi saprast, ka VNĪ pārvalda ēkas, bet par to saturu un
pielietojumu lemj nozares attiecīgās nozares lietotāji. Racionāli un
saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās, kur ir skaidrs to
pielietošanas saturs un vajadzības, tādēļ VNĪ pārvaldībā ir vairākas
publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas vēl gaida
risinājumu par turpmāko satura pielietojumu, no kurām redzamākie piemēri
ir ēkas Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6, kas saistīts ar ēku
Elizabetes ielā 2 un šobrīd rezervēts akustiskās koncertzāles
attīstībai, kā arī vēsturiskais Tetera nams Brīvības ielā 61. Līdz ar
Mežotnes pils jautājumu, VNĪ rosinātajā darba grupā plānots kopīgi
skatīt arī šo un citu kultūrvēsturisku īpašumu efektīvu attīstības un
pārvaldības modeli, lai nodrošinātu to tālāko dzīvotspēju,» norāda A.
Vārna.
Ņemot vērā to, ka valsts pārvaldes funkciju veikšanai Mežotnes pils
nav bijusi nepieciešama, iepriekš īpašums tika iznomāts viesmīlības
nozarei, nodots ilgtermiņa nomā. Jau ziņots, ka pandēmijas un tās
ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties
apstākļiem, lai saņemtu pilnu iespējamo nomas atbalstu, pildītu savas
saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, tādēļ VNĪ
bija spiests nomas līgumu šā gada aprīlī pārtraukt. Pēcpandēmijas
perioda ekonomiskajā situācijā alternatīva nomnieka meklēšana nav
risinājums, tādēļ sadarbībā ar nozari jāmeklē citi īpašuma attīstības
scenāriji.
Tikmēr VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa
nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu. Tajā ietilpst
teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze,
videonovērošanas u.c. sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis un
apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas
periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā. Rēķināts, ka Mežotnes
pils uzturēšana valstij radīs zaudējumus ap 70,5 tūkstoši eiro gadā.
Pils kompleksa sakārtošanai nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni
4,5 miljonu eiro apmērā, kas iekļauj pils ēkas, administratīvās ēkas un
sporta zāles atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu sakārtošanu
atbilstoši mūsdienu prasībām.
Ņemot vērā, ka pils kompleksā iekļaujas 2018.gadā VNĪ atjaunotais
gājēju pontonu tilts pār Lielupi, kas savieno Rundāles novadu un Bauskas
novadu, kam līdz šim nomnieks nodrošināja tilta uzturēšanu, tilta
ievietošanu pavasarī un izcelšanu rudenī. VNĪ izteicis Bauskas un
Rundāles novada domēm priekšlikumu izvērtēt iespēju pārņemt pontonu
tiltu bezatlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā kādai no pašvaldībām.
Jau publiski izskanējusi Bauskas pašvaldības gatavība tilta pārņemšanai
un turpmākai uzturēšanai.
No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā
pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota
publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un
Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.
