Militārie konflikti turpināsies; Juris Dalbiņš vērtē situāciju Ukrainā, Latvijā un pasaulē

Juris Dalbiņš vērtē situāciju Ukrainā, Latvijā un pasaulē

Pagājuši divi gadi, kopš Krievija izlēma sākt militāro iebrukumu ar mērķi sagrābt visu Ukrainas valsts teritoriju. Divi gadi, kuru laikā kļuva skaidrs, ka Krievijas 2014. gada iebrukumu Krimā un Donbasā pasaule nenovērtēja, un pamazām nāk apziņa, ka konfliktā ir iesaistīti gandrīz visi.

Lai novērtētu drošības situāciju Latvijā, Ukrainā un pasaulē, «Bauskas Dzīve» aicināja uz interviju baušķenieku, bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu, kurš turpina sekot militārajai un politiskajai situācijai Ukrainā, Eiropā un pasaulē. Kaut arī intervijas noskaņa sanākusi zināmā mērā pesimistiska, tomēr J. Dalbiņš ir optimists un cer, ka 21. gadsimtā situācija pasaulē tomēr mainīsies par labu demokrātiskām valstīm.

Kara sākumā uztraucāmies par Ukrainu, turpretī tagad aizvien lielākas ir bažas par Latvijas drošību. Kā jūs vērtējat – cik droši Latvijā pašlaik varam justies?
– Attiecībā uz mūsu drošību – tai pamats un garants vispirms esam paši. Ļoti svarīgi, ka esam NATO aliansē. Lai kā izsakās dažādi analītiķi un eksperti, jo šur tur parādās bažas, ņemot vērā notikumus Ukrainā, mana atbilde par to, vai esam gatavi sevi aizstāvēt: «Jā, esam!» Salīdzinot militāri tehniskos resursus un ekonomiskās jaudas NATO blokā, tas ir iespējams, un nevienai agresora valstij pret šo bloku ciparu izteiksmē nav reālu izredžu.

Jautājums ir par politisko gribu. Aizstāvēt sevi griba Latvijai ir, un sabiedrība to apzinās. Tas ir svarīgi, ja paskatās uz to, ko bija plānojusi Krievija, – atjaunot impēriju ne tikai PSRS, bet arī cariskās Krievijas impērijas izmēros Rietumu virzienā. Šie mērķi nav mainījušies – vismaz pašlaik esošā diktatora galvā nekādā gadījumā. Tāda bija viņu iecere 2022. gadā, ņemot vērā NATO un sabiedroto reakciju uz kariem, ko viņi veda no 2000. gadu sākuma, – Gruzija, Krima, Donbass, miermīlīgie «zaļie cilvēciņi», kas radīja izbrīnu un bija jauna kara vešanas taktika, mērķi nav mainījušies. Tagad mērķis ir panākt lūzumu frontē Ukrainā sev par labu, un viņi uzskata, ka pēc Avdijivkas krišanas tas viņiem ir izdevies.

Otrs Krievijas plāna punkts – pastiprināt un vēl vairāk aktivizēt savas «piektās kolonnas» darbību Rietumeiropas un NATO valstīs, lai mazinātu vēlmi atbalstīt Ukrainu un baidīt viņus ar milzīgo Krievijas varenību, kas pastāv diktatora un viņa «galma» galvās. Mēs vēl vairāk esam ierauti šajā karā nekā līdz šim. Spiediens palielināsies, un tuvākajā laikā to varēsim redzēt mūsu sabiedrībā dažādu situāciju veidā un ne tikai pie mums – mēs neesam lielie trumpju spēlētāji NATO sastāvā. Vislielākais spiediens būs uz Vāciju, Franciju, Austriju, kam ir augsta ietekme bijusi līdz šim no Krievijas puses un iespaids uz NATO.