Bauskas slimnīcas uzņemšanas nodaļā vasaras mēnešos apmeklējumu skaits pieaug

Kaut arī Veselības ministrija akcentē pirmā līmeņa slimnīcas statusu, Bauskas slimnīca plāno attīstību – nodrošinājumu ar speciālistiem, pakalpojumu klāsta paplašināšanu; uzņemšanas nodaļas turpmāko darbu

Lai nodrošinātu savu konkurētspēju un ilgtermiņa attīstību, SIA «Bauskas slimnīca» turpina strādāt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanā un pieejamības uzlabošanā, norāda slimnīcas vadība. Pamatojoties uz uzņēmuma izvirzītajām prioritātēm un stratēģiskajiem mērķiem, plānots tuvāko gadu laikā veikt būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā, tostarp digitalizācijas procesos, kā arī personāla attīstībā.

Ārstu konsultācijas videozvanā
Tikmēr iedzīvotāji norāda, ka primāri pacientiem būtu nepieciešams saīsināt gaidīšanas laiku, lai tiktu pie valsts apmaksāta speciālista vai izmeklējuma.
SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Margarita Epermane pavēstīja, ka visgarākās rindas pašlaik ir uz doplerogrāfijas izmeklējumiem, kas saistīts ar valsts apmaksāto pakalpojumu kvotām un speciālistu pieejamību, vienlaikus slimnīcas vadītāja apliecina, ka Bauskā ir pieprasīti visi valsts apmaksātie speciālisti.
Lielākais vairums pacientu ir no Bauskas novada, bet ir arī citu novadu iedzīvotāji, kuru skaits pēdējā laikā pieaug, jo paplašināts pakalpojumu klāsts.
Divu speciālistu – nefrologa un kardiologa – konsultācijas ir pieejamas tikai attālināti.
M. Epermane paskaidro, ka speciālisti pacientu konsultē medmāsas pavadībā. Vizītes laikā, kas tiek nodrošināta ar videozvana palīdzību, pēc ārsta norādījumiem medmāsa izdara nepieciešamo apskati, mērījumus un fizikālo izmeklēšanu. Kardiologa konsultācijas laikā, piemēram, māsa veic kardiogrammu, kas tiek nosūtīta ārstam, un viņš var sniegt padziļinātu konsultāciju. Kardiologa konsultācija gan pieejama tikai par maksu, jo Bauskas slimnīcai nav kvotu valsts apmaksātam pakalpojumam, taču jau ir nosūtīts lūgums Nacionālajam veselības dienestam (NVD) piešķirt kvotas 24 ambulatorām konsultācijām.
Robotu vismaz pašlaik Bauskas slimnīcā nebūs, pēc M. Epermanes sacītā – vispirms jāizveido infrastruktūra, lai roboti varētu strādāt. «Pašlaik no digitālajiem rīkiem ir e-rinda, e-pieraksts, nesen sāka darboties pacientu pieredzes apmaiņas rīks, proti, pacients ar «QR» kodu ieiet pacientu aptaujā, kur to aizpilda, un mums jau ir apkopojums, pie kā ir jāpiestrādā. Jautājumi ir gan par vidi, gan par to, cik ilgi jāgaida, vai telpas bija uzkoptas, vai reģistratūrā pieklājīgi atbildēja, galu galā, vai ārsts visu skaidri un saprotami izstāstīja. Uzņemšanā visu ārsti raksta elektroniski, epikrīze vairs nav ar roku rakstīta. Šie dati saglabājas, izmantojam ārstu biroju. Izmeklējumi pieejami e-veselībā. Uzņēmuma grāmatvedībā ir tikai e-rēķini,» pastāsta M. Epermane.

Stereotips ir jālauž
No iedzīvotājiem publiski dzirdēti arī neglaimojoši komentāri: Bauskā nav slimnīcas, Bauskā pie speciālistiem vērsties nav jēgas, jo nav kompetentu ārstu, labāk uzreiz doties pie mediķiem uz Rīgu. M. Epermane negrib piekrist šādiem apgalvojumiem, norādot, ka stereotips, ka te nekas nenotiek, ir jālauž. «Bauskas slimnīca daudz ko var. Pie mums strādā augsta līmeņa speciālisti, līdz ar to mainās iespaids par Bauskas slimnīcu. Pacienti viens otram nodod informāciju par speciālistiem, arī paši mediķi nodod ziņas ārstniecības personām. Ārstu nosacītais burbulis ir šaurs, tiklīdz kādu piesaistām šeit strādāt, viņš padalās ar pieredzi tālāk,» stāsta M. Epermane.
Viņa atzīmē, ka tāpat notiek darbs ar rezidentiem, pagājušajā gadā ir noslēgti līgumi ar deviņiem rezidentiem. «Negribētu piekrist tēzei, ka jaunais speciālists nav īsts profesionālis, jo rezidentūra ir pietiekami gara, lai viņš savu kvalifikāciju iegūtu. Tiesa, rezidents no rezidenta atšķiras, katrs raksta motivācijas vēstuli, nāk ar mums runāt, par konkrēto personu tiek sniegtas rekomendācijas. Sertificēta ārsta uzraudzībā jaunais mediķis var operēt, var sniegt konsultāciju, uzskatu, ka pēc rezidentūras jaunie mediķi ir ļoti kvalificēti,» paziņo M. Epermane.
Viņa neslēpj, ka svarīgs arī konkurētspējīgs atalgojums. «Skaidrs, ka ārstam ir jāsaņem adekvāta alga, jo mācās sešus gadus ārsta grādam un pēc tam rezidentūra ir trīs gadus dermotologam, piecus gadus ķirurgam – plus mīnus tie ir desmit gadi, ko viņš ir veltījis izglītības iegūšanai. Ļoti daudziem jauniem speciālistiem ir vēlme attīstīt savu jomu. Bieži ir tā, ka speciālists pie mums sniedz gan valsts apmaksāto pakalpojumu, gan maksas pakalpojumu, jo tas viņam nodrošina lielāku atalgojumu. Ir nozares ambulatorie pakalpojumi, kuri pašlaik ir diezgan labi atalgoti, jo ārsts saņem atalgojumu atkarībā no manipulācijām. Oftalmologs un otolaringologs konsultācijā sniedz izmeklējumus, manipulācijas, viņam šis atalgojums ir citāds. Taču, piemēram, valsts apmaksāta neirologa konsultācijas nav «kārdinošas», jo manipulāciju īsti nav, ir tikai aprūpes epizode. Tālab lūkojam, lai neirologs veic kādus izmeklējumus, piemēram, neirosonoloģiju (kakla un galvas asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņas dupleksās sonogrāfijas metodi), bet tādu speciālistu ir grūti atrast. Noslogot speciālistu uz slodzi nebūtu ne pareizi, ne vajadzīgi. Ārsts sēdētu un nesaņemtu algu. Piemēram, urologa konsultācijai mums nav tik liela valsts kvota, lai varētu viņu nodarbināt uz veselu slodzi, bet ar maksas pakalpojumiem labu algu nevarēs nodrošināt. Kad pilnvērtīgi darbu uzsāks dienas stacionārs, tad palielināsies speciālistu klāsts, kuri uz vietas būs biežāk,» tā M. Epermane.

Uzņemšanas nodaļa un ķirurga/traumatologa pieejamība
Izmaiņas, ar kurām jārēķinās iedzīvotājiem, šovasar ieviesusi Veselības ministrija (VM).
VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders «Bauskas Dzīvi» informēja, ka valdība 30. aprīlī atbalstīja Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas 2024. gadā un turpmākajos divos gados paredz veikt pasākumus, kuri vērsti uz ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību.
Saskaņā ar šo lēmumu no šī gada 1. maija pirmā līmeņa slimnīcās, kāda ir arī Bauskas slimnīca, ķirurga/traumatologa palīdzība uzņemšanas nodaļā pieejama no pulksten 8 līdz pulksten 20.
Bauskas slimnīcas vadītāja M. Epermane, komentējot šo jauninājumu, vērsa uzmanību, ka darba devējam ir jāievēro arī Darba likumā noteiktais, kas paredz darbinieka brīdināšanu vismaz vienu mēnesi iepriekš. «Šāda pieejamības samazināšana neatbilstu Darba likumam, proti, ievērojami mainās darba attiecībās esošo traumatologu, ķirurgu darba nosacījumi. Šis arguments tika arī akcentēts 9. maija veselības ministra vizītē Bauskas slimnīcā. Taču diemžēl, lai arī tika runāts par kompensācijas mehānismiem, atbildes vēstulē, kas tika saņemta jūnijā no VM un NVD, šādu kompensāciju ne ziņojums, ne pārejas periods neparedz.
Vienlaikus, virzoties uz pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un turpinot ievērot Darba likuma prasības, jūlijā Bauskas slimnīcas uzņemšanā joprojām tiek nodrošināta ķirurga/traumatologa pieejamība visu diennakti – 24/7,» skaidroja M. Epermane.
Viņa akcentēja, ka, analizējot pakalpojuma izmantošanu, Bauskas slimnīca konstatējusi – 2024. gada pirmajā pusgadā apmeklējumu skaits uzņemšanas nodaļā ir pieaudzis par vidēji 13% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā.
«Jānorāda, ka apmeklējumu skaits īpaši pieaudzis vasaras mēnešos, tostarp jūlija sākumā, ko var izskaidrot ar skolēnu brīvlaiku un gaišajām, ilgajām vakara stundām. Tas tikai apliecina uzņemšanas nodaļas speciālistu (terapeita, ķirurga) pieejamības nepieciešamību. Statistikas dati liecina, ka uzņemšanas nodaļā vēršas visvairāk no pulksten 7 rītā līdz pulksten 1 naktī. Arī traumu skaita pieaugums (kas ir novērojams un tiek uzsvērts arī universitātes slimnīcās, kur līdzīgi kā Bauskas slimnīcā traumu skaits ir pieaudzis par 13%) norāda uz traumatoloģiskā/ķirurģiskā profila būtiskumu un nepieciešamību uzņemšanas nodaļā traumu/akūtos gadījumos,» aktuālāko ieskicē M. Epermane.
Ņemot vērā minētos aspektus (saņemto VM un NVD atbildes vēstuli, Darba likumā noteiktās prasības par darbinieku, kā arī ārstu darba plānošanu un darba grafiku sastādīšanu vismaz divus mēnešus uz priekšu, tāpat arī statistikas datus par apmeklējuma skaita pieaugumu un apmeklējumu dinamiku dažādās diennakts stundās), Bauskas slimnīcā līdz 31. augustam būs pieejams traumatologs/ķirurgs arī ārpus valdības noteiktā darba laika, proti, visu diennakti, ne tikai no pulksten 8 līdz pulksten 20.
Vienlaikus augustā Bauskas slimnīcā tiks turpināta statistikas vērtēšana un speciālistu noslodze un tiks analizēta arī speciālista pieejamības nodrošināšana 24/7 režīmā ar nosacījumu, ka laika periodā no pulksten 20 līdz pulksten 8 ķirurga pakalpojumi var tikt piemēroti par maksu, ja pacients izvēlēsies šo pakalpojumu saņemt Bauskas slimnīcā pēc terapeita apskates un veiktā izmeklējuma, kuru rezultātā būs nepieciešama ārstniecība pie ķirurga/traumatologa. Līdzīgu praksi pašlaik ir ieviesusi, piemēram, Aizkraukles slimnīca, nosakot maksu par pakalpojumu uzņemšanas nodaļā tiem pacientiem, kuriem nav akūtas slimības saasināšanās vai traumas un palīdzība nav bijusi steidzama. Taču gala lēmums par tālāko rīcību Bauskas slimnīcā tiks pieņemts, izvērtējot augusta pacientu plūsmas un profila statistiku.
VM no savas puses skaidroja, ka, vērtējot medicīniskos profilus, speciālistu nodrošinājumu u. c. apstākļus pirmā līmeņa slimnīcās, tika ņemta vērā pacientu plūsma nakts stundās un specifiski sniegtā palīdzība (kādos gadījumos bija nepieciešama ķirurga palīdzība). Veselības ministrijas rīcībā esošie dati vēstī, ka pacientu plūsma nakts stundās ir zema, tādēļ neesot racionāli nodrošināt ķirurgu slimnīcās visu diennakti, bet saglabāt ķirurga pakalpojumu dienas laikā – no pulksten 8 līdz 20. Ķirurgu darbu diennakts režīmā plānots nodrošināt tikai tajās slimnīcās, kurās ir ķirurģiskās nodaļas.

Diennakts režīmā – ārsts internists un vidējais un vecākais personāls
VM akcentēja, ka Bauskas slimnīca ir pirmā līmeņa slimnīca un nodrošina hronisko pacientu aprūpes profilu. Diennakts režīmā slimnīcā strādā ārsts internists un vidējais un vecākais personāls. Ja slimnīca vēlas uzturēt papildu medicīniskos profilus, to var darīt, izvērtējot, vai tas ir finansiāli un medicīniski pamatots lēmums gan no cilvēkresursu viedokļa, gan no veselības aprūpes kvalitātes viedokļa.
Tādējādi pacientiem, kas pēc palīdzības slimnīcā vērsīsies pēc pulksten 20, internists veiks veselības stāvokļa novērtēšanu, sniegs nepieciešamo neatliekamo veselības aprūpes pakalpojuma apjomu veselības stāvokļa stabilizēšanai un, ja pacientam būs nepieciešama akūta ķirurģiska palīdzība, pacientu pārvedīs uz augstāka līmeņa vai atbilstoša profila slimnīcu.
VM atzīmēja, ka, saglabājot esošo slimnīcu tīklu, tiek pārskatītas slimnīcu spējas nodrošināt pakalpojumus atbilstoši noteiktam līmenim un notiks pakalpojumu pāreja no zemāka līmeņa slimnīcām uz komplicētākiem pakalpojumiem augstāka līmeņa slimnīcās. Pacientam neatliekamā palīdzība būs tuvāk mājām, tas ir, NMPD nebrauks garām tuvākajai slimnīcas uzņemšanas nodaļai (NMPUN), jo katrā NMPUN diennakti būs pieejami speciālisti, kas lems par turpmāko ārstēšanas gaitu un vietu.
Jau 2024. gadā papildu finansējums ir novirzīts slimnīcu NMPUN stiprināšanai, kā arī observācijas gultu nodrošinājumam. Ārsts veiks pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu, sniegs neatliekamo veselības aprūpes pakalpojuma apjomu veselības stāvokļa izvērtēšanai un stabilizēšanai un secīgi lems par turpmākās ārstēšanas gaitu – ārstēšanos ambulatori, stacionārā vai pārvešanu uz augstāka līmeņa vai atbilstoša profila slimnīcu.
Papildus 2024. gadā ir plānots uzsākt metodiskās vadības centru izveidi, kā arī veicināt slimnīcu aktīvāku iesaisti medicīnas datu digitalizācijā ar īpašu maksājumu. ◆