www.bauskasdzive.lv
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!), turpinot šī gada reģionālo vizīšu ciklu, piektdien, 18. februārī, apmeklēs Bausku, kur paredzēta tikšanās ar Bauskas novada pašvaldības vadību, lai pārrunātu aktuālos novada attīstības projektus un iespējas, ko sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās atbalsta programmas pašvaldībām. Vizītes ietvaros ministrs viesosies divos uzņēmumos- SIA “Vides serviss” Bauskā un SIA “Vizulo” Iecavas pagastā, portālu informēja ministra padomnieks Miks Strazdiņš.
“Apmeklējot reģionus un tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, ir svarīgi apzināt veidus, kā valsts var nākt talkā, lai veicinātu reģionālo attīstību visplašākajā kontekstā, un ministrija rūpīgi strādā, lai nodrošinātu pašvaldības ar dažādiem atbalsta instrumentiem kā uzņēmējdarbības veicināšanai, tā iedzīvotāju dzīves telpas uzlabošanai. Apspriežot izaicinājumus, ar ko saskaras vietvaras dažādos Latvijas reģionos, varam veiksmīgāk sastrādāties, lai kopīgi rastu ilgtspējīgus risinājumus, sekmējot līdzsvarotāku reģionālo attīstību,” teic VARAM ministrs A.T. Plešs.
Tiekoties ar Bauskas novada mēru Aivaru Okmani un domes vadību, ministrs informēs par VARAM izstrādātajiem pašvaldību investīciju un atbalsta instrumentiem, kā arī iespējām pretendēt uz kādu no ministrijas pārziņā esošu Eiropas Savienības (ES) fondu programmām, kas tostarp mērķētas uz uzņēmējdarbības vides attīstību, infrastruktūras labiekārtošanu un iedzīvotājiem būtisku projektu realizēšanu pašvaldības teritorijā.
Tikšanās laikā plānots diskutēt arī par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu, izaicinājumiem, problēmām un risinājumiem.
Jau ziņots iepriekš, ka, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, pašvaldībām 2022.gadā plānots atvēlēt valsts budžeta finansējumu aizdevuma formā 70 miljonu eiro apmērā, ko paredzēts piešķirt plašam mērķu lokam, tai skaitā uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstīšanai novada teritorijā, ceļu tīklu labiekārtošanai vai iedzīvotājiem nozīmīgu projektu realizēšanai, piemēram, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona. Tāpat VARAM šogad turpina augstas gatavības pašvaldību investīciju programmu uzņēmējdarbības vai pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, un kopumā pašvaldībām būs pieejami vairāk nekā 36 miljoni eiro.
Piesakoties atbalsta saņemšanai, jāņem vērā, ka pašvaldībām pieejamais valsts budžets ir ne mazāk kā 100 tūkstoši eiro un ne vairāk kā 2 miljoni eiro vienam investīciju projektam. Vienlaikus viena pašvaldība var iesniegt vairākus projektus, nepārsniedzot kopējo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru 2 miljonu eiro apmērā.
Vai viņu visi izsvilps par to, ka viņš balsoja par 40 miljonu piešķiršanu ēbreju biedrībai, kur parstāv lavents, kargins, krasovickis, pliners, lindermans, ždanoka un visi pārējie?
Un visi padomnieki arī lai ir līdzās:)
Tāpat redzams, ka viņš atbalsta azartspēļu nozari…
Artūriņ, tevi neviens te negaida. Jau tā mēslus esi savārījis. Nebrauc uz Bausku!
Azartspēles arī viņš atbalstot (gadījums ar Ķekavu)
KLAUNS, AR VISU SAVA CIRKA SVĪTU !!!!!!!
Būs apvedceļš Bauskai beidzot !
No Artūra nesagaidīsi! 🙂
Būs kārtējā tukšu salmu kulšana!
Lai atbrauc pie mums uz laukiem un paskatās ,kā te viss izmiris pēc viņu reformas..pat te ap Bausku,nerunāsim par Ludzas,Preiļu ,Talsu apkārtni..reformatori atradušies,tfu
Ko jūs, viss ir ideāli, no marta elektromobīļu pircējus, atvainojiet, pārdevējus, pabalstīšot ar 4000. Tas nekas, ka mūsu elektrība vispirms aizskrien uz biržu sadārdzināties, citādi nav eiroeiska krutuma mūsu Daugavas elektrībai. Un kad beidzot zaļā ministrija ķersies pie reālas atkritumu šķirošanas un augsti tehnoloģiskas pārstrādes, nevis balstīs dažu izredzēto mēslu kalnu monopolu?
dīvaini skan, piešķirsim, attīstīsim, bet, kurš vērtēs to jau piešķirto un attīstīto, to miljonu izlietojumu Bauskas biznesa parka attīstībā ieguldīto? Cik ir to investoru, to ārzemnieku kas investē, respektīvi nopērk kādu daļu vai visu no Latvijai piederošā. Vai miljonus izmaksājusī Lidlauka iela nebija kaut nedaudz jāpagarina, lai vismaz smagsvara tehnikai nebūtu jāgandē jau tā uz puņķiem būvētās pilsētas ielas. Vismaz kaut kāds labums būtu no tā visa, jau “apgūtajiem” miljoniem. Lai nav tā, ka patreiz ar taromātu ieviešanu valstī, pilnīgi identu kādreizējās e-izglītības un e- veselības variantiem, ar šādu risinājumu neko mežos, grāvmalēs un upmalās neuzlabos.
Par to taromātu slavēšanu vispār smiekli nāk,pasniedz to kaut ko līdzīgi,ka euro ieviešanu.Tagad man lai dabūtu savus centus atpakaļ man būs jāvelkas ar maisiņiem uz Rimi un jālāde automātā.Nepietiks vairs ar to,ka mājās visu jau metu dzeltennajā miskastē.Kas tālāk?
Varēja jau atbraukt uz Arboru, paskatīties kā strādā uzņēmumi, bez valsts vai pašvaldību atbalsta un pēc tam, lai pamēģina ar visu svītu aizbraukt uz Vecumniekiem!!!
Vajag mobilos pašbraucošos taromātus ar mākslīgo intelektu un iespēju tos izsaukt no telefona , ar naudas elektroniskās pārskaitīšanas funkciju. Kuŗš tad nesīs pudeles uz Rimi?
Varbūt vajag atcerēties kā bija apmēram 1980. gadā? Tad pudeles varēja nodot bez īpašiem sarežģījumiem.