Vecumnieku novada Misas tautas nama sieviešu vokālais ansamblis «Vēja meitenes» sestdien, 20. februārī, atzīmēja kolektīva darbības 20. gadskārtu. Skatoties gadiem pāri, 12 skanīgo balsu īpašnieces kopā pavadīto laiku izteica dziesmās, radot prieku sev un koncerta «20 vējainie gadi» apmeklētājiem.
Daudz ūdeņu aiztecējis kopš 1995. gada oktobra vakara, kad deviņas jaunās māmiņas kopā ar savām atvasītēm sapulcējās, lai dibinātu bērnu vokālo ansambli. Divas reizes nedēļā dziedātprasmi mācījušies bērni, bet, lai, gaidot mazos, nebūtu jāgarlaikojas, sākušas dziedāt arī mammas. Tā radās kolektīvs, kura vēsture sniedzas jau divos gadu desmitos.
No pirmās dienas ansamblī darbojas Daiga Alekšūne, Gunta Rumševiča, Ingrīda Vaisjune, Sandra Vēvere un kolektīva vadītāja Olga Černišova-Stūriška. Daudzas dzied vairāk nekā 15 gadu, bet «Vēja meitenēm» nesen pievienojušās Daiga Alde un Maiga Beķe.
Gadiem ritot, piedzīvoti dažādām emocijām piesātināti mirkļi. Dalībnieces cita citu atbalstījušas prieka un laimes brīžos, kopīgi skumušas, pavadot mūžībā ansambļa dalībnieci Valentīnu Kordasu, kuras darinātais karogs «Vēja meitenēm» vienmēr ir līdz un ļauj būtu pamanāmām citu vidū.
«Vēja meitenes» vieno ansambļa himna, daudz skanīgu dziesmu, ceļojumi pa Latviju, Lietuvu, Slovākiju un Poliju. Ansamblis koncertējis visos Vecumnieku novada pagastos, iepriecinājis ļaudis bērnu namos, pansionātos, rehabilitācijas centros, īstenojis citas jaukas ieceres.
Kolektīva repertuārā ik pa laikam tiek iekļautas jaunas melodijas, taču jau 20 gadu skanējumu nav zaudējusi komponista Viļņa Salaka dziesma «Kas var mani aizdziedāt». Svētkos klāt bija arī tās autors, kurš līdzi bija atvedis savu kolektīvu – VEF Kultūras pils vīru vokālo ansambli, tiesa gan, nepilnā sastāvā. Ar staltajiem rīdziniekiem dziesmas mīļotājas sadraudzējušās pavisam nesen – pērn decembrī.
Pašu veidotajā koncerta scenārijā «Vēja meitenes» bija iekļāvušas savas mīļākās dziesmas. Ar aizkustinošu priekšnesumu viņas sacīja paldies atsaucīgajiem klausītājiem un savām ģimenēm, kas trešdienu vakaros, kad norit mēģinājumi, un pēc koncertiem viņas pacietīgi gaidījuši mājās. «Piedodiet, ka reizēm palikāt bez vakariņām, un bērni gulēt devās nemazgātām mutēm, bet mēs bijām laimīgas,» atklāja dalībnieces, kurām gluži kā dziesmā pausts «..patīk simt tūkstošiem lietu», taču savu laimi izdevies rast dziesmā.
Jautras un emocionālas bija svētku koncertā izdziedātās melodijas, kas atklāja ansambļa dalībnieču dzīvesprieku un optimismu.
Sirsnīgajā sarīkojumā «Vēja meitenes» lutināja laba vēlējumi, ziedi un aplausi. Ansambļa vadītājai Olgai Černišovai-Stūriškai tika pasniegts Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Atzinības raksts par dziesmas mīlestību, vokālo ansambļu mūzikas popularizēšanu un radošu ieguldījumu Latvijas amatiermākslas un novada kultūrvides attīstībā. LNKC Atzinības rakstu saņēma arī ansamblis «Vēja meitenes».
«Ir viegli sanākt kopā un nolemt – mēs kaut ko uzsāksim, taču ir ļoti grūti to darīt ilgstoši. Prieks, ka kolektīvam tas ir izdevies, un arī pēc divdesmit gadiem dalībniecēm nav zudis mirdzums acīs,» sacīja Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals.
Sveicēju vidū bija Misas bibliotēkas, vidusskolas un amatierteātra «MIStērijA», Zālītes speciālās internātpamatskolas, Vecumnieku tautas nama un jauktā kora «Maldugunis» pārstāvji, Skaistkalnes, Stelpes un Valles pagasta sieviešu vokālo ansambļu dalībnieces, «Vēja meiteņu» bijusī dziedātāja Inga Lasmane, pūtēju orķestra «Skaistkalne» jaunieši un diriģents Jānis Kalniņš.
«Kopā koncertējot, piedzīvots daudz jauku brīžu. Pirms desmit gadiem bijām Slovākijā,» atmiņās kavējās J. Kalniņš un ar Ķencim raksturīgu tēlojumu vērsās pie «visaugstākā», aicinot sadzirdēt lūgumu un «iedot vēl vienu kopīgu braucienu – vismaz līdz Biržiem».
«Pateicamies Olgai par izturību, jo, strādājot ar mums, vajadzīga liela pacietība – reizēm uzvedamies kā bērni, reizēm esam cimperlīgas,» sacīja Gunta Rumševiča. Savukārt ansambļa vadītāja atzina, ka «šīs ir manas visforšākās meitenes». «Ar viņām nav grūti, bet ir bezgala interesanti. Pacietība ir vajadzīga, tas tiesa, taču mēs esam kā riktīga atbalsta grupa cita citai – uzticam priekus un rūpes, pārrunājam jaunumus, «uzsitam» klačiņu, jo mūs saista gan dziesma, gan sadzīve,» atklāj O. Černišova-Stūriška.
«Dziesma mūs vieno un dara labākas. Lai arī turpmāk netrūkst daudz interesantu tikšanos, lai visur mūs gaida priecīgi klausītāji un skaļi aplausi!» sacīja kolektīva dalībniece, Misas tautas nama vadītāja Sandra Vēvere.
Uz katru gadu desmitu «Vēja meitenēm» bija sarūpēts pa tortei. Nopūšot aizdegtās 20 svecītes, katra iedomājās savu karstāko vēlēšanos.
Aplūkojot agrāko gadu fotogrāfijas, kas bija izliktas Misas tautas nama vestibilā, gan «Vēja meitenes», gan koncerta apmeklētāji atzina – negribas ticēt, ka laiks tā aizsteidzies.
