Mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no aprīļa būs ārkārtējā situācija Iecavas, Kurmenes, Skaistkalnes, Valles un Vecumnieku pagastā

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1. aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, tostarp arī vairākos Bauskas novada pagastos, portālu informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ārkārtējās situācijas laikā būs noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, vietām būs aizliegta koku ciršana.

Par labu ārkārtējai situācijai nolemts, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar augiem kaitīga organisma – egļu astoņzobu mizgrauža – savairošanos, un aizsargātu vērtīgās egļu mežaudzes. Rīkojums par ārkārtējo situāciju stājas spēkā no 1. aprīļa, ņemot vērā mizgrauža bioloģiju un mežsaimniecības un biotisko riska faktoru monitoringa rezultātus, kas norāda, ka pērn aprīļa beigās daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pārsniedza 15 grādus. Šāda temperatūra ir piemērota mizgrauža izlidošanas sākumam, un lielākajā daļā Latvijas teritorijas pirmās vaboles 2022. gadā tika noķertas 21. un 22. aprīlī.

Ārkārtējā situācija izsludināta līdz 30. jūnijam. Zemkopības ministrs Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”) valdības sēdē norādīja, ka ārkārtējo situāciju būs iespējams pagarināt, taču par to tiks spriests vēlāk, kad būs zināmi pirmo trīs mēnešu fakti un rezultāti, ziņo portāls lsm.lv.

AS ”Latvijas Valsts meži” meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks intervijā laikrakstam “Kurzmes vārds” skaidro, ka egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselas, nebojātas egles, retākos gadījumos arī priedes.

Vērtējot Latvijas mežzinātnes institūta ”Silava” meža kaitēkļu un slimību monitoringu par 2022. gadu, svaigi kaltušo egļu daudzums mežā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Lielākie bojājumi gan novēroti Vidzemē un Latgalē.

Tas skaidrojams ar to, ka 2022. gads bija labvēlīgs mizgrauža attīstībai, it īpaši vasaras otrā puse un siltais rudens veicināja ļoti agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju egļu mežaudzēs, kā dēļ kalstošās egles ir novērojamas vēl šobrīd.

Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu vaboļu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū, kad apkārtējā gaisa temperatūra ir ap 20^oC.

Ja šajā periodā laiks ir sauss, silts un bez vēja, tad tie ir labvēlīgi nosacījumi egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai. Pašā izlidošanas pirmsākumā mizgraužu vaboles parasti spieto, lai sapulcētos baros un tad uzbruktu novājinātām eglēm, un veidotu jauno paaudzi.

E. Leišavnieks akcentē, lai mazinātu bīstamā kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, katram meža īpašniekam būtu vēlams vējgāzēs, vējlauzēs bojāto skuju koku izvākšanas darbus veikt līdz 1. aprīlim, lai līdz mizgraužu izlidošanai bojātie koki būtu jau izvesti un ciršanas vieta nebūtu tik ”smaržīga”, kas mizgrauzi pievilinātu.

Maija otrajā pusē un jūnija sākumā jebkuram meža īpašniekam vajadzētu pārbaudīt egļu mežaudzes, kurām stumbra diametrs ir, sākot no 16 cm, it īpaši, ja iepriekš koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti.

Gadījumā, ja tajos redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi (kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē, vēlams sazināties ar Valsts meža dienestu, lai vienotos par turpmāko rīcību.

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem noteikti nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kurās koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16–20 cm, jo ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus un veicina kukaiņu savairošanos.

Tādējādi tiek pastiprināta mizgraužu piesaiste kopjamai skuju koku audzei un var tikt pasliktināts tās sanitārais stāvoklis.

Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm.

Svarīgi atcerēties, ka sausie, mizgraužu bojātie koki risku mežaudzei vairs nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu vasaras periodā, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. Mežsaimnieciskā darbība būtu pieļaujama, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles.

No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam būs noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” ekspertiem, un citiem iesaistītajiem. 

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteiktas šādas aizsardzības zonas: 

• “A” aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, 
• “B” aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes nogabala ārējās robežas, 
• “C” aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101–500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes. 
• “A”, “B” un “C” aizsardzības zonā ietilpstošo mežaudžu noteikšanas kritēriji ietverti rīkojumā.  

Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonā ir noteikti šādi saimnieciskās darbības ierobežojumi: 

• “A” un “B” aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana, izņemot mizgrauža svaigi invadēto koku ciršanu, saskaņā ar rīkojumā noteiktajām prasībām; 
• “C” aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem. 

Koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai terpēni jeb sveķu smarža egļu gadījumā nepievilinātu mizgrauzi un mežaudzes būtu aizsargātas. 

Mizgraužu bojājumu ierobežošanai ir noteikti aizsardzības pasākumi “A”, “B” un “C” aizsardzības zonā. Tie nosaka, ka, saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, ja šīs platības atbilst rīkojumā minētajiem kritērijiem. 

Piemērotos skujkoku izcirtumos jāizvieto feromonu slazdi. Feromonu slazdu ekspluatāciju valsts īpašumā esošajā mežā un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajā mežā nodrošina meža apsaimniekotājs, un mežā, kas nav minēts iepriekš, – Valsts meža dienests.

Lai nodrošinātu nekavējošu pasākumu izpildi ārkārtējās situācijas laikā, Valsts meža dienesta apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniedz 5 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas, un apliecinājuma derīguma termiņš ir divi mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas. 

Ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai “A”, “B” un “C” aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar rīkojumu ir aizliegta, Valsts meža dienests 10 dienu laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās izdod lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku. 

Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kura ietilpst “A”, “B” un “C” aizsardzības zonā un, kurā ir atļauta sanitārā cirte saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, mizgraužu svaigi invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē, saglabājot visus augtspējīgos citu koku sugu kokus. Meža dienests apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

Ārkārtējā situācija izsludināta Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona 32 novadu 230 pagastos.

Ārkārtējā situācija izsludināta šādās administratīvajās teritorijās:

Foto: LVM