Puplas un Mūsas upēs konstatēta paaugstināta pretsāpju un
pretiekaisuma medikamentu vielu koncentrācija, portālu informēja
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvis
Oskars Vizbulis.
Baltijas jūras valstu pētniecības iestāžu zinātnieki Latvijā
analizēja virszemes ūdeņus, notekūdeņus un to dūņas no pilsētu
attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, ūdens paraugus jūrā, kā
arī nogulšņu paraugus aptuveni pusotra kilometra attālumā no jūras
krasta Daugavgrīvā. Latvijā paraugi 12 vietās tika ņemti pavasarī un
rudenī Driksas upē, Rīgas jūras līcī, Puplas upē, Lielupē, Mēmelē, Mūsā,
Vēģerupē un Jaunbērzē.
LVĢMC pārstāvis norādīja, ka vides kvalitātes standarts pretsāpju
līdzekļa diklofenaka koncentrācijai virszemes ūdeņos vidēji gadā ir 10
nanogrami diklofenaka uz vienu litru ūdens.
Īpaši liela diklofenaka koncentrācija atklāta Puplas upē lejpus
Olaines, kur konstatēti 976 ng/l. Šīs vielas piesārņojums konstatēts arī
upes posmā augšpus Olaines – 395 ng/l. Savukārt Mūsas upes posmā pie
Lietuvas robežas diklofenaka piesārņojuma apjoms sasniedzis 45 ng/l.
Bez virszemes ūdeņiem tika analizēti arī notekūdeņi komunālajās
attīrīšanas iekārtās un ražošanas uzņēmumos. Kopumā šādās vietās
analizētas 75 vielas, no kurām 23 sasniegušas daudzumu, ko iespējams
izmērīt. Lielākās maksimālās koncentrācijas Latvijā konstatētas
paracetamolam – 16396,5 ng/l rudenī, kofeīnam – 8770,5 ng/l rudenī,
hidrohlortirazīdam – 6904,1 ng/l pavasarī un estronam – 5483,3 ng/l
rudenī.
Savukārt notekūdeņu dūņu paraugos kopumā tika analizēta 31 viela, no
kurām 25 pārsniedza kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas. Visbiežāk
konstatētās ir zāles endokrīno slimību ārstēšanai, antibakteriālās,
pretsēnīšu un prettārpu zāles, kā arī medikamenti centrālās nervu
sistēmas ārstēšanai.
LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga
skaidroja, ka farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk ūdeņos no
notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. “Tradicionālās attīrīšanas metodes
nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām
farmaceitiskajām vielām. (..) Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski
aktīvās dūņas lielu daļu vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku
organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās
farmaceitiskajās vielās,” norādīja Fībiga.
Latvijas Hidroekoloģijas institūts pētījumā analizēja ūdens paraugus
aptuveni pusotra kilometra attālumā no krasta, kā arī nogulšņu paraugus.
Ūdens paraugos no analizētajām 54 vielām konstatētas 19. Augstākā
koncentrācija bija pretsāpju un pretiekaisuma aktīvajai farmaceitiskajai
vielai mesalazīnam un kardiovaskulārajai aktīvajai farmaceitiskajai
vielai gemfibrozilam. Savukārt 30 no kopskaitā 65 ievāktajiem nogulšņu
paraugiem vislielāko koncentrāciju uzrādīja centrālās nervu sistēmas
aktīvās farmaceitiskās vielas levetiracetāms un kofeīns.
Pētījuma laikā, ņemot augsnes paraugus pie Jaunbērzes, kur izmantoti
kūtsmēsli, tika analizētas 63 vielas. Zinātnieki secinājuši, ka
visbiežāk konstatētās augsnes zāļu grupas ir veterinārās zāles, kā arī
alerģiju un deguna saslimšanu ārstēšanas medikamenti. Līdzīga aina
vērojama pārējās Baltijas jūras valstīs, kur analizēta ar kūtsmēsliem
sajauktā zemes virskārta.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane
uzskata, ka vides piesārņojumu var samazināt, attīstot notekūdeņu
attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas, sakārtojot veco medikamentu savākšanas
sistēmas, kā arī izvēloties videi draudzīgākus medikamentus. “Lai
izvairītos no šādiem sarežģījumiem, nepieciešams veikt izmaiņas gan
esošajās tradicionālajās notekūdeņu attīrīšanas metodēs, piemēram,
izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli, gan strādāt pie
izmaiņām zāļu apriti reglamentējošajā likumdošanā, gan veikt sabiedrības
izglītošanu,” norādīja pētniece.
Apkopojot iegūtos datus, paredzēts izstrādāt rekomendācijas, kuras
pēcāk tiks nodotas vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām
uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem,
farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un
mājlopu fermu īpašniekiem, veterinārārstiem.
Veiktais pētījums ir daļa no Eiropas Savienības finansētā projekta
“No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”, kas tika sākts 2017.gada
oktobrī, bet tā rezultātu apkopojums gaidāms 2020.gada septembrī.
Projektā piedalās 15 pētniecības organizācijas no septiņām valstīm.
