www.bauskasdzive.lv
Sestdienas rītā ūdens temperatūra peldvietās ir no +6 grādiem vietām Rīgas līča piekrastē līdz +16 grādiem dažās upēs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Zemākā ūdens temperatūra, +6 grādi, novērota Rojas ostā, savukārt Skultes ostā tā ir +8 grādi. Pārējās novērojumu stacijās Rīgas līča un atklātas jūras piekrastē ūdens temperatūra ir +10..+13 grādi.
Lielajos ezeros ūdens temperatūra sasniedz +10..+14 grādus.
Vairumā upju ūdens temperatūra ir +10..+16 grādu robežās. Astoņos rītā augstākā ūdens temperatūra bija +15,5 grādi Aiviekstē pie Lubānas, +16,3 grādi Mūsā pie Bauskas un +16,4 grādi Lielupē pie Jelgavas.
Piektdienas pievakarē ūdens temperatūra Lielupē pie Mežotnes sasniedza pat +20 grādus.
Saulainā laikā siltākais ūdens ir vēlā pēcpusdienā un vakarā, zemākā ūdens temperatūra parasti ir agrā rītā, bet jūrā ūdens temperatūru visvairāk ietekmē straumes un vēja virziens.
Kā ziņojusi aģentūra LETA, oficiālā peldsezona Latvijā ik gadu sākas 15.maijā un noslēdzas 15.septembrī. Šajā laikā Veselības inspekcija uzrauga oficiālo peldvietu ūdens kvalitāti.
Šobrīd pārbaudes rezultāti liecina, ka peldūdens kvalitāte atbilst prasībām visās oficiālajās iekšzemes un jūras peldvietās un mikrobioloģiskais piesārņojums nav konstatēts nevienā ūdens paraugā.
Par peldūdens ikgadējām analīzēm Bauskas novada upēs, ūdenskrātuvēs un ezeros, kad tās plāno ņemt, kurās vietās un cik bieži, pagaidām vēl ziņu nav.
te nu “uz delnas” redzams mūsu pašu domes naudas apguvēju un viņu padomnieku veikums novada trīs lielāko upju tīrīšanas peripetijās. Plašais, ļoti seklā ūdens spogulis no krasta līdz krastam ar dažām ūdensaugu saliņām ir kā radiators upes ūdens sasildīšanai līdz tādam stāvoklim, kad tā temperatūra vairs nav piemērota dzīvošanai daudzām zivju sugām un citiem sīkākiem ūdens dzīvniekiem. Tieši pārmēru siltais ūdens, līdz ar lielo piesārņojumu ir galvenais iemesls kādēļ mūsu upēs izzudušas un uz izzušanas robežas ir daudzas zivju sugas un šo zivju barībai izmantojamie sīkdzīvnieki. Ko vēl mēs te novadā varētu darīt planētas “glābšanai”, jājautā domei un viņu padomniekiem, pseidozinātniekiem. Varbūt, vēl novada kasē un ES fondos kāds eiriks aizķēries šādu un līdzīgu projektu īstenošanai ne visai gudrās galviņās?