Ceturtdien, 22. oktobrī, Īslīces
vidusskolā un Bauskas 2. vidusskolā viesosies divas zinātnieces – ķīmijas
zinātņu doktore Laura Beķere un inženierzinātņu doktore Dagnija Loča, lai skolēniem stāstītu par savu darbu un
ceļu no skolas sola līdz sasniegumiem zinātnē,
portālu informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konsultante Liene Krīvena.
Viņa paskaidroja, ka šī tikšanās notiks
lekciju cikla «Sieviete zinātnē – profesija, aicinājums un izaicinājumi»
ietvaros. Tajā par zinātnieka profesiju un savu ceļu uz panākumiem, par
sekošanu savam aicinājumam un centieniem rast atbildes uz cilvēcei
svarīgiem jautājumiem stāsta pētnieces, kas saņēmušas uzņēmuma «L`ORÉAL» Latvijas
stipendiju «Sievietēm zinātnē» ar UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas un
Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu.
Īslīciešiem Laura Beķere nav sveša, jo mācījusies Īslīces vidusskolā. «Mācībās biju teicamniece, bet tas nenozīmēja, ka visu «iekalu galvā». Skolā mācīto centos saprast, un tas izrādījās vienkāršāk. Līdz ar to šķietami sarežģītos eksaktos priekšmetus apguvu viegli. Tajā laikā modē bija studēt ekonomiku. Arī man bija kārdinājums sekot līdzi modei, bet brīdī, kad iesniedzu dokumentus studijām universitātē, tomēr izvēlējos ķīmiju,» stāsta L. Beķere, kura šobrīd dzīvo Bauskas novadā.
Ķīmijas studijas topošajai zinātniecei pavēra interesantas darba iespējas. «Jau mācoties 2. kursā, sāku strādāt Organiskās sintēzes institūtā. Tur sintezēju jaunus organiskos savienojumus sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Studiju laikā un arī pēc tām praktizējos ārzemēs,» par savu ceļu uz zinātni stāsta pētniece.
Tagad Laura Beķere ir ķīmijas zinātņu doktore un pēc vairākus gadus ilgiem pētījumiem prestižā ārzemju universitātē ir atgriezusies Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur pēta jauna veida līdzekļus vēža ārstēšanai.
Savukārt 2012. gada «L`ORÉAL» Latvijas stipendijas «Sievietēm zinātnē» laureāte, inženierzinātņu doktore Dagnija Loča skolēniem stāstīs gan par savu ceļu uz zinātnieces profesiju, gan par to, kā inženierzinātne palīdz medicīnai, no biomateriāliem radot.rezerves daļas cilvēkiem.
«Izvēlējos studēt materiālzinātnes – perspektīvu, vispārizglītojošu un inovatīvu jomu. Gadiem ejot, sapratu, ka man patīk zināt, uzzināt, izprast un iegūtās zināšanas realizēt dzīvē. Tā kļuvu par biomateriālu pētnieci,» par savu profesijas izvēli stāsta Dagnija Loča, kas ir gan Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore, gan docente RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtā.
Viņas vadībā top biomateriāli, ar kuru palīdzību iespējams «salabot» bojātos kaulus, tos atjaunot vai aizstāt. Šādu materiālu izveidē tiek izmantotas arī dabīgas, visiem labi zināmas izejvielas, piemēram, olu čaumalas, liellopu kauli un gliemežvāki.
«Uzlabojoties dzīves kvalitātei, pieaug cilvēku vidējais mūža ilgums un līdz ar to – arī dažādu saslimšanu skaits. Tādēļ zinātnieki izstrādā jaunus un pilnveido jau esošus biomateriālus vai, citiem vārdiem sakot, rada «rezerves daļas», kas ļaus mums visiem vecumdienas sagaidīt daudz veselākiem un dzīvespriecīgākiem,» skaidro zinātniece.
