www.bauskasdzive.lv
Liela daļa valsts muzeju mēģina izdzīvot, nevis attīstīties, tāpēc spiesti celt biļešu cenas. Viens no zināmākajiem muzejiem – Rundāles pils – cenu nesen pacēlis par aptuveni diviem eiro. Līdzīgi arī Turaidas muzejā. Muzejos norāda – pandēmijas laikā tie ir pamatīgi cietuši, jo galvenais ieņēmumu avots – ārzemju tūristi – tik lielā apjomā tos vairs neapmeklē. Kultūras ministrija atzīst, ka ieejas biļetes cenas ir jāceļ, un šobrīd tiek strādāts pie cenu politikas, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Miera ieleja – tāds ir vāciskais tulkojums Rundāles pilij, taču pēdējos gados tās vadītājai miera ir maz – lielās izmaksas liek domāt, kā izdzīvot.
“Inflācijas straujais kāpums pagājušajā un aizpagājušajā gadā, pārsniedzot pat kopsummā 20% no sākotnējām pakalpojumu cenām, ir ietekmējis arī izmaksas, kādas ir muzejam, lai nodrošinātu muzeju darbību un darbības nepārtrauktību,” skaidro Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
Ja iepriekš Rundāles pils muzeja pamatekspozīcijas ziemas sezonā varēja apskatīt par astoņiem eiro un vasarā par 10, tad tagad pēc cenu maiņas biļete ir tikai viena un jāšķiras no 12 eiro.
Cenas kāpuma iemesli nav tikai inflācija, bet arī tūristu skaita samazināšanās.
“Līdz globālajai pandēmijai mēs bijām jau sasnieguši tādu ierastu apmeklētāju skaitu pāri par 275 000 apmeklējam gadā. Pēdējos gados, protams, ka skaits ir krities, un aizvadītajā gadā muzeja ir apmeklējuši 184 tūkstoši apmeklētāju,” stāsta Rundāles pils muzeja direktore.
Cenas kāpušas arī Bauskas muzejā, kur iepriekš netika mainītas vismaz 10 gadus. Par ieeju līdz šim bija jāmaksā 1,42 eiro, tagad 3 eiro. Tik un tā pašvaldības muzejam visu laiku jādomā par taupību.
“Skatāmies, kurā telpā darbinieks strādā – varbūt tur, kur siltāks, bet citur, kur tas varbūt nav tik aktuāli, tur tikai tas minimālais [apkures] režīms ir,” skaidro Bauskas muzeja direktors Aigars Urtāns.
Kultūras ministrijā atzīst, ka cenu politika muzejos ir jāmaina, bet muzejiem arī pašiem jādomā, kā vairāk piesaistīt tūristus.
“Tūristu grupas no Eiropas baidās apmeklēt šos galamērķus Krievijas robežas tuvuma dēļ, tāpat austrumvalstu tūristi vairs nebrauc uz šiem iepriekš populārajiem galamērķiem,” norāda Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Ministrija lēš, ka tuvākajā laikā varētu būt skaidrība par to, kādas būs cenu izmaiņas. Iestrādājot pārmaiņas cenās, tiks ņemtas vērā ēku apsaimniekošanas izmaksas, komunālo pakalpojumu cenas, algas un tamlīdzīgi. Valsts muzeji tāpat kā līdz šim saņem valsts dotācijas, taču tā ir vien daļa no muzejiem nepieciešamajiem līdzekļiem, tāpēc tiem dots uzdevums pašiem vairāk iesaistīties tūristu un līdzekļu piesaistē.
Foto: Rundāles pils muzejs
ja jau Latvijas “Luvra” vai “Ermitāža” mēģina izdzīvot, bet liela daļa vietējo iedzīvotāju, rēķinoties ar savām finansiālajām iespējām, izmanto vien “muzeju naktis”, tad kāds attaisnojums ir parastas 19. gs. beigās celtas ēkas “restaurēšanā” ieguldītiem miljoniem, ēkas, kādu vēl joprojām tikai Eiropā ir simtiem miljonu? Vai ir kāds attaisnojums miljonu meklēšanā pašvaldībai, lai “restaurētu” viscaur sapuvušo Dreņģera namu? Vai tiešām šīm iedomām, ka “ielikdami” vai katrā vecpilsētas ēkā pa miljonam vai visdrīzāk miljoniem, Bauskas vecpilsēta kļūs tūristu” meka”? Vecpilsēta nav jāatjauno pašvaldībai, bet gan tās iedzīvotājiem, veco namu īpašniekiem, ļaujot nevis praulus apstrādāt ar antiseptiku, bet radot šajā vietā tīkamu vidi gan šīs vietas iedzīvotājiem, gan caurbraucējiem. Nu nebūs te to miljonāru, kuri dažu domes “speciālistu” prāt vecpilsētā radīs viņiem tīkamo “Cinevillu” un arī no citu maksātajiem nodokļiem tā nebūtu jārada
Tas ne gluži par muzeju tēmu, tikai atbildot uz komentāru. Lai būtu skaidrs, Bauskas pašvaldība nekādu vecpilsētu nekad nav atjaunojusi un pat netaisās kaut ko tādu darīt. Rūpniecības 9, par ko te cilvēks “cepas”, ir stāsts nevis par vecpilsētas atjaunošanu, bet Eiropas naudas “apgūšanu”, kas konkrētajā projektā tika “apgūta” ļoti neprasmīgi. Dreņģera sēta ir pilnīgi cits gadījums, jo šī ēka spēlē ļoti svarīgu lomu pilsētas ainavā. Ļaujot tai sabrukt vai to nojaucot, vietā paliks ļoti nepievilcīgs tukšums un pilnībā sabruks rātslaukuma perimetra apbūves struktūra. Mēģiniet iedomāties šo vietu bez Dreņģera sētas (Kalna un Plūdoņa ielu korpusiem), un sapratīsiet, ka šādu scenāriju pieļaut vienkārši nedrīkst. Par ēkas (valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa) “sapūdēšanu” un novešanu līdz grausta līmenim gan būtu bijis jāatbild tās iepriekšējiem īpašniekiem (īpaši jau Karpoviča kungam), kā arī uzraugošajai institūcijai – Kultūras mantojuma pārvaldei, taču tā tas Latvijā nestrādā. Par to, vai šīs būves atjaunošana tiks menedžēta saprātīgāk kā Rūpniecības 9, arī diemžēl ir lielas šaubas.
Vēl viens Latvijas veiksmes stāsts. Urtāna kunga izvēstītais, kā ziema jāpārlaiž, saspiežoties siltākajā istabiņā, vienkārši satriecošs. Interesanti, vai šīs iestādes galvenie pajščiki abi Aivari arī šo skarbo laiku pārcieš, saspiedušies kādā mazā kambarītī un sildoties pie pelnu traukā dedzinātiem veciem papīriem?
cik svarīga ir “perimetra apbūves struktūra” ne vienam vien šīs “struktūras” cienītājam, algotam no novada budžeta. Sabruks šī ilgus gadus lolotā “struktūra” un “beigta balle” labi atalgotais “struktūras” amats vējā un privātajā sektorā ko līdzīgu neatrast. Klausies “struktūriķi”, kā tad tavai “struktūrai” atbilst tas “restaurētais” rātsnams, kam “ziedu gados” ne tuvu nebija tāds ēkas augstums, kāds redzams pēc “restaurācijas”? Kā “struktūrā” iekļaujas “restaurētā” “Baltās bumbas” ēka, no pamatiem “restaurētais” nams blakus bijušajai “Lasītei” Rīgas ielā, tieši pretim Rātsnamam. Un visbeidzot ar lielajiem skatlogiem fasādē “restaurētā” kultūrpreču veikala ēka, tagad NVD Bauskas filiāle. Tā vecpilsētas “restaurēšana” jums “struktūriķiem” ir kā pasažieru vilciena iepirkums, vai rail Baltica projekts- darbs darba mūža garumā nodrošināts, bet rezultāts kāds?
Piedodiet, cienītais, bet Jūsu rakstītajā skaidri jaušamas psihopataloģiska stāvokļa jeb, īsāk sakot, psihopātijas pazīmes. Var jau visu, ko Jūs uzskaitāt, uzlūkot ar dziļu riebumu, ja esat tendēts dzīvot šādā mentālā stāvoklī, taču mētāt mēslus uz visu un visiem nav ne veselas psihes, ne normālas uzvedības pazīme. Ja Jums ir informācija, ka Bauskas pašvaldībā tiek algots kāds “stuktūriķis”, kas strādā pie vecpilsētas problēmām, lūdzu, padalieties! Tas gan būtu cerīgs jaunums! Uz sekojošajiem (par to, ka tādi būs, nešaubos) Jūsu komentāriem neatbildēšu, lai tukši nešķiestu laiku. Pajautāšu tikai vienu – ko konkrēti Jūs piedāvājat darīt ar Bauskas vecpilsētas apbūvi? Ir kādas idejas vai tikai pāri malām plūstoša žults?
Redz kā,austrumvalstu tūristu par maz,ja.Putinisti ne muzeji.
ka jums tur domē “veselības veicinātājas” vietā strādā jau zinoši speciālisti diagnozes noteikšanas jomā, apsveicami! Ne jau tikai novados vien savu “algu” pelna “struktūriķi”, visā valstī tādu ir pa pilnam, kuru varā ir aizliegt vai atļaut, veikt ekspertīzes un secināt un ko tik vēl nē. Tad pajautājiet nama īpašniecei, ar kādām grūtībām viņa saskārās remonta laikā savam “vecpilsētas namam” Plūdoņa ielā aiz Bauskas pamatskolas nesen būvētās piebūves, namam, ko ieskauj padomju laikā būvētas daudzdzīvokļu ēkas? Namam, kuram tika pieprasīti no mūsdienu materiāliem ražoti “senlaiku” rekvizīti. Jājautā, vai, izņemot uz vienas rokas pirkstiem skatāmas celtnes, mums tā sauktajā “vecpilsētā” vispār ir ko saglabāt? Vai tiešām kāds jutīsies laimīgs dzīvojot šajos namos, kaut restaurētos, ar krāsns apkuri, maziem, rūtotiem lodziņiem u.t.t. Kāda mērķa labad tiek prasīta tā milzīgā nauda, kas būtu jāieliek kādu ambīciju un sava amata svarīguma pamatošanai? Ko mēs redzam reālajā dzīvē, tas diemžēl atšķiras no tā, ko iedomājušies , rakstīšu jūsu stilā, kabinetos sēdoši psihopāti.
es nobrinijos ppa Bauskas Novadpetniecibas un Mākslas muzeju, tv sižetā, kur A. Urtāns teica, ka bilesu cenas nav celtas kopš latu laikiem,., tad nu gan! tur jau nu sen vareja paaugstināt,., pa Rundāli nerunaju, tur protams cits merogs un cita apgrozība.
Lūdzu, datus “studijā” par oriģinālā rātsnama augstumu, ja jau tik gudri spried? Vai gudri d…st nav malku cirst!
Bauskas Dzīves kārtējais šedervs – pamest kaulu bezjēdzīgiem komentāriem- klikšķu un dzeltenās preses PR. Vispar Rundāles pils vācu valodā nenozīmē miera ieleja, bet tas attiecināms tikai uz vārdu “Rundāle”. Komentaros pāris spečuki sacenšas par to kurš kuru parspēs specifiskās zināšanās par kulturās mantojumu- anonīmi, bet skaidri zināms, kas zem šiem segvardiem slēpjās- Jums, pašiem kauns nav!? Attīstiet savas erudītiskās sarunas atklāti, lai, tad sabiedrība lemj, kura pusē nostāties. Bauskas Dzīvei, kartējais, FUI, un varbūt, tomēr Bauskā ir kāds jaunais uzņēmējs, kas nomainītu šo degradējošo laikrakstu ar kādu progresīvu, demokrātisku, pozītīvu un lasāmu un bez iespējas visiem bez jēgas cits citu noķengāt un noriet – te nav runa par demokrātiju un vārda brīvību, bet par slimu cilveku nepiepildītu sapņu un naida izpausmēm publiski.
Labi ka ir tāda vieta, kur var izteikt viedokļus. Patīk tie domes vadībai vai ne. Citur jau nav kur.
Laikrakstam nav ne vainas. un mīļs nekad nebuūsi visiem.in latvieša milakais ediens,ka zinam, ir otrs latvietis. sabiedrība mēs esam ļoti dažadi ,un viedokļi dažādi. Tākā pa lielam_viss ir OK.
toties “brīkšķināt” no amata krēsla atļauts. Atļauts laisties fantāziju varā, it sevišķi, ja šīm fantāzijām iespējams izlietot novada budžeta naudu. Par to pašu rātsmama ēkas augstumu pēc “restaurācijas”, lasi, senās ēkas pilnīgas nojaukšanas, arī pamatu, un tās vietā pilnīgi jaunas uzcelšanas, no mūsdienās pieejamajiem materiāliem, atstājot vien rietumu fasādē pāris m2 ķīmijas piesūcināta vecā mūra. Ko var spriest puišelis vai meitentiņš, tiesa, ar diplomu kabatā, ja viņš savā mūža nav bijis rātsnama ēkā pirms tās nojaukšanas un kur nu vēl pievērsis uzmanību tās konstrukciju lielumam un augstumam. No savulaik pieejamā pirmā stāva orģināla bija iespējams izsecināt būves izmērus un tās augstumu un ne jau tās otrais stāvs ar visu “trešo”, kā te agrāk jumta konstrukcijas mēģināja dēvēt kāds no domes vai muzeja “speciālistiem, sniedzās padsmit metru augstumā, ja pirmā stāva griestu pārsegums nesniedzās pat trīs metru augstumā. Savos kabinetos jūs varat fantazēt par jeb ko, bet jāskatās arī realitāte, to kādu to redz un vēlas tie iedzīvotāji un uzņēmēji, kam jūsu fantāzijas ir “garām” visos aspektos, gan vēlākās šo namu funkcionalitātes, gan milzīgo izmaksu ziņā, vien, lai piepildītu kabinetos sēdošo un krēslos brīkšķinošo laju fantāzijas
vien, ko citu spēj izdomāt domes un tās struktūrvienību krēslos sēdošie influeceri, savas reālās un arī iedomātās varas ietvaros. Vai jebkāda lieluma diktatoriņam ir kādreiz paticis kāds viņa “redzējumam” pretējs viedoklis? Viedoklis, kas vismaz norejams līdz ar tā autoru, ja nav pagaidām iespējams aizliegt vai vismaz likvidēt vietni, kur šis varai atšķirīgai viedoklis tiek pausts. Diez vai novada iedzīvotājiem pietiks ar novada centrālkomitejas “Ciņu”, jeb kā tagad to sauc – “Bauskas Novada Vēstnesi”? Pietiek jau ar to, ka daudzas iedzīvotājiem sasāpējušas tēmas un notikušie fakti arī BDz netiek pieminēti. Varas rokas vienmēr ir bijušas garas, ne tikai komunisma laikā…
Vai tu, gudriniek, esi bijis arhīvā un redzējis rātsnama oriģinālo projektu, pēc kura tas tika arī uzcelts, un kuru savulaik izpētīja un pēc tā projektēja atjaunošana arhitekte I.Bākule? Tiešām gudri …. nav malku cirst!!!
redzams, tev “tas cirvis” krietni par smagu, jo tāda “orģinālā projekta” nevienā Latvijas muzejā nav, ir vien čehu izcelsmes Baltijas novadpētnieka Broces zīmējuma kopija. Pēc kuras objekta- Bauskas rātsnama faktiskie apmēri nav izsecināmi. Ir vien daudziem atmiņā palikusī ēka, kurā padomju laikā atradās tuvējā kultūrpreču veikala noliktava un pēcāk- jau atjaunotās Latvijas valsts laikā- aptieka un rakstāmlietu, grāmatu veikals
Nevienā muzejā, protams, ka nav rātsnama projekta! Tāds ir, ja pareizi atceros kaut kādā zviedru militāraja arhīvā un ne jau pēc Broces zīmējuma to atjaunoja! Brocea zīmējums tikai apstiprina to, kas ir arhīvā.