Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Nākamgad gatavojas sākt modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecību Iecavas pagastā

Pērn izveidotā valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija” šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu uzsākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu Bauskas novada Iecavas pagastā un, 2026. gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā aģentūrai LETA saka SIA “Valsts aizsardzības korporācija” valdes locekle Ingrīda Ķirse. Lai arī sākumā uzņēmums izmantos valsts budžeta līdzekļus, nākotnē projektu finansēšanā plānots piesaistīt gan Eiropas fondus, gan NATO līdzekļus, gan ar laiku finansējumam izmantot savus ieņēmumus. Savukārt par jau saņemto Valsts kontroles kritiku Ķirse saka, ka uzņēmums pašlaik ir jāveido no nulles, kas nozīmē, ka ir vajadzīga materiāltehniskā bāze, darbinieki un arī automašīnas, lai varētu braukt uz objektiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kas pašlaik jau ir izdarīts, lai “Valsts aizsardzības korporācija” sāktu reālu darbību?

Uzņēmums SIA “Valsts aizsardzības korporācija”, darbojas kopš pagājušā gada 29.novembra. Darbi notiek pilnā sparā, un ir gan praktiskā daļa, kas saistīta ar jau publiski izskanējušo artilērijas munīcijas ražošanas projekta īstenošanu, gan vienlaicīgi strādājam arī pie vairākiem citiem potenciālajiem projektiem. Esam jauns uzņēmums, valsts kapitālsabiedrība, kas nozīmē, ka veidojam uzņēmumu no paša sākuma, sākot ar kapitālsabiedrības darbību un pārvaldību saistītajām lietām, tehniski materiālo bāzi kā birojs, telefoni, datori utt., līdz uzņēmuma komandas izveidei.

Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ko tieši Latvija šajā posmā dara?

Šajā brīdī mēs veicam praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Mūsu gadījumā šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd gatavojamies tam, lai 2025.gadā var uzsākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Esam ciešā saziņā, sistemātiski apmaināmies ar informāciju gan ar Aizsardzības ministriju un tās struktūrām, gan ar ārvalstu partneriem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vai būvniecības iepirkums jau ir sagatavots, izsludināts?

Mēs šobrīd strādājam pie visiem posmiem vienlaicīgi. Aizsardzības ministrija arī savā pusē strādā pie dokumentiem, jo mums nepieciešams Ministru kabineta lēmums. Plāns ir ļoti skaidrs un detalizēti salikts uz laika ass. Esmu pārliecināta, ka, kopīgi strādājot, tas tiks atbilstoši īstenots.

Aizsardzības ministrs iepriekš pauda, ka ar Bauskas novada pašvaldību notiek sarunas par modulāro pulvera lādiņu ražotnes izveidi pie Iecavas. Vai tās ir noslēgušās?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopā ar ministriju esam ciešā un regulārā saziņā ar Bauskas novada pašvaldību. Būs nepieciešami arī saskaņojumi ar pašvaldību. Sadarbība ir ļoti laba, apmaināmies ar informāciju, cik projekta specifika mums atļauj to darīt.

Vai pašvaldība jums ir prasījusi arī garantijas, ka tas neietekmēs tuvējos iedzīvotājus, jo tā tomēr ir lādiņu ražošana, kurā tiek izmantotas sprāgstvielas?

Veidojot jebkuru ražotni, ir normatīvie akti, kas paredz, ko drīkst, ko nedrīkst un kā tas viss ir jādara. Bez šaubām, mūsu projektam ir jāatbilst visām šīm prasībām, kas tā arī būs. Jau iepriekš sarunās esam teikuši, ka iedzīvotājiem nav jābūt šaubām, ka kaut kas varētu notikt. Mums arī ir lielisks piemērs Ādažos, kur pat teju pilsētvidē ir poligons un viss notiek droši un ir kārtībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tas būs militārs objekts?

Nē, militāram objektam pēc likuma definīcijas ir jābūt saistībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Militāram objektam ir ļoti skaidra definīcija, ko tas nozīmē, bet, protams, tā būs militāra ražošana, un arī tam ir rinda nosacījumu, kas būs mums jāievēro.

Publiski izskanējis, ka rūpnīcas izveidei orientējoši būs nepieciešami 12 miljoni eiro, no kā viens miljons eiro būs Eiropas Savienības līdzekļi, bet 11 miljoni eiro nacionālais finansējums. Izstāstiet sīkāk, no kurienes būs nacionālais finansējums – vai tikai no valsts budžeta – un kā tas tiks izlietots?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirms atbildu par konkrēto objektu, gribētu pastāstīt par “Valsts aizsardzības korporāciju” kopumā. Mums ir akcionāra gaidu vēstule – mūsu ceļa karte, kurā ir noteikti mērķi, tostarp sadaļa, kas attiecas uz to, kā mēs finansējam savu darbību. Tur ļoti skaidri pateikts, ka sākumā mēs izmantosim valsts budžeta līdzekļus, kas ir Aizsardzības ministrijas iezīmētā budžeta daļa, bet savā darbībā nākotnē mēs nedrīkstam būt atkarīgi tikai no budžeta vien. Mums ir jāskatās, kā mēs varam savus projektus finansēt no citiem līdzekļiem, piemēram, Eiropas fondiem, NATO līdzekļiem.

Tāpat mēs arī ļoti optimistiski skatāmies uz finanšu tirgiem gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Protams, projektiem īstenojoties, ar laiku mums pašiem būs savi ieņēmumi un tad attiecīgi varēsim no tiem finansēt nākamos projektus.

Ja runājam par šo munīcijas ražošanas projektu, tad ir nepieciešama nacionālā finansējuma daļa, un tiek strādāts pie tā, lai to saņemtu. Runa ir par valsts budžetā Aizsardzības ministrijai iezīmēto daļu. Būs nepieciešami gan kapitālieguldījumi, kas ir būve un ar to saistītā infrastruktūra, gan finansējums sākotnēji apgrozāmajiem līdzekļiem, pirms uzņēmuma darbībā parādīsies plānotie ieņēmumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kāds ir kopējais finansējums?

11 miljoni eiro ir paredzēti būvei un apmēram 15 miljoni eiro apgrozāmajiem līdzekļiem. Apgrozāmie līdzekļi nepieciešami izejvielu savlaicīgai pasūtīšanai, izejvielu noliktavas uzturēšanai, ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai.

Minējāt, ka konsorcijā ir piecas valstis. Kāda loma būs pārējām valstīm, un kā Latvija šajā kopējā ķēdē iekļausies?

Šis Eiropas projekts domāts tam, lai novērstu izteiktos pudeles kaklus munīcijas ražošanā, sākot no izejmateriāliem līdz pat gatavai produkcijai. Konsorcijs kopumā risina gan vienu, gan otru problēmu. Man jārespektē konfidencialitāte, līdz ar to es nevaru atklāt to, kādu sadaļu katrs partneris šajā projektā īsteno. Taču varu teikt, ka katrs projekta dalībnieks risina kādu no šīm problēmām. Visi projekta dalībnieki strādā, lai projekta rezultātā mēs iegūtu modulāros lādiņus.

Vai “Valsts aizsardzības korporācija” būs tikai rūpnīcas būvniecības organizators vai pēc tās uzbūvēšanas arī nodrošinās tās darbu, respektīvi, būs rūpniecības uzņēmums?

Jā, tieši tā, tas ir ierakstīts arī mūsu statūtos. Šo projektu mēs īstenosim paši un arī paši komplektēsim produktu – modulāros pulvera lādiņus. Mūsu stratēģiskais mērķis ir, ka nākotnē kļūsim par holdinga kompāniju. Līdz ar to nākotnē vērtēsim, vai ražošanai ir lietderīgi kļūt par meitasuzņēmumu, bet šobrīd konkrētu plānu nav.

Vai jau esat apzinājuši, kam lādiņus varētu pārdot? Es pieļauju, ka tikai NBS vajadzībām ražotne netiek veidota…

Jebkurš mūsu projekts būs saistīts ar ražošanu, un NBS vienmēr jābūt mūsu primārajam klientam. Tā tas būs arī šajā projektā, bet, protams, tāpēc tas arī ir Eiropas projekts, kurā mēs esam pieci partneri, līdz ar to mēs nerisinām tikai NBS vajadzības. Modulāro pulvera lādiņu ražošanas apjomi ir plānoti tādi, lai nodrošinātu arī citus partnerus. Plānotais ražošanas apjoms ir 50 000 lādiņu gadā.

Zinot, cik daudz lādiņu tiek patērēts Ukrainā, tas izklausās diezgan maz. Vai nebija vajadzīga lielāka jauda?

Šis projekts nav vienīgais, kas Eiropas programmas ietvaros tiek vai tiks īstenots. Jāsaprot, ka visa militārā industrija, tostarp munīcijas ražotāji, investē, lai palielinātu ražošanas kapacitāti. Šis ir viens projekts, ar kura palīdzību tiek palielināta šī produkta ražošanas kapacitāte. Protams, skatīsimies un, ja būs vajadzība savas jaudas palielināt, tad to arī darīsim.

Saražotais nestāvēs uz vietas noliktavā, bet tiks nogādāts uz NBS noliktavām vai eksportēts?

Primāri, protams, mēs apgādāsim NBS, bet, ņemot vērā jaudas, domājam arī par noieta kanāliem. Pirmkārt, projekts ir drošības garants, ka mums NBS munīcija būs nepieciešamā apjomā. Tāpat munīcijas ražošanas sektorā ir sīva konkurence, un šis projekts ir mūsu ieejas biļete iekļūšanai ārvalstu ražotāju piegāžu ķēdēs. Tātad ar šo projektu varam ielikt kāju durvīs. Tāpēc esam priecīgi, ka mums ir starptautiskie partneri, kuri ir lieli ražotāji, ražotāji ar vārdu, ar savu klientūru. Mēs ar šī projekta partneriem strādājam arī pie citu iespējamu nākotnes sadarbības projektu izvērtēšanas.

Runājot par sadarbības partneriem, jūs jau pieminējāt, ka šis ir pirmais, bet nebūt ne vienīgais projekts, ko plāno īstenot “Valsts aizsardzības korporācija”. Varbūt jūs varat iezīmēt, par ko runājat?

Mūsu akcionāra gaidu vēstulē šie virzieni, mērķi ir iezīmēti. Piemēram, gan jau minētais projekts, gan citas munīcijas komponentes, gan sadarbība ar Latvijas uzņēmumiem, pētniecība un attīstība, tostarp piesaistot Latvijas zinātniekus un uzņēmumus.

Ir izstrādāta Eiropas militārās industrijas stratēģija, un šobrīd ļoti aktīvs darbs notiek pie Latvijas industrijas stratēģijas izveides. Šajā industrijas stratēģijā būs iezīmēta arī mūsu loma. Papildus tam esam sākuši darbu pie mūsu stratēģijas vidējam termiņam, kur jau specifiski noteiksim konkrētākus nākotnes virzienu mērķus.

Lielā mērā ir skaidrs, ka mūsu stratēģija un darbības virziens izriet no NBS ilgtermiņa vajadzību plāna. Tas ir tapis, un esam ciešā saziņā gan ar Aizsardzības ministrijas, gan NBS kolēģiem, lai izprastu, kādas ir vajadzības.

Jāsaprot, ka projektu īstenošana prasīs laiku un to īstenošanai būs nepieciešami divi trīs gadi. Tādēļ mēs runājam ar kolēģiem par ilgtermiņa vajadzībām. Projekti arī būs saistīti ar lielajām aizsardzības spējām, jo tur ir prasība par Latvijas industrijas iesaisti, un tajā mēs redzam savu lomu. Jau šobrīd esam saziņā ar ārvalstu partneriem, kurus interesē mūsu reģions, skatāmies, ko mēs varam, kas mums pašiem būs vajadzīgs un ko partneri ir gatavi piedāvāt. Sadarbībā ar ārvalstu ražotājiem varam iegūt vērtīgu pieredzi, zināšanas un tehnoloģijas Latvijas aizsardzības industrijas attīstībai.

Runājot vēl par nākotnes projektiem, varētu minēt munīciju, pretmobilitātes risinājumus, individuālo ekipējumu un, ja būs nepieciešamība, iespējams, arī projekti infrastruktūras jomā.

Skaidrs, ka mūsdienās viena no aktuālajām vajadzībām ir droni. Latvijā vairāki uzņēmumi nodarbojas ar dronu ražošanu. Vai “Valsts aizsardzības korporācijai” ir plāns kļūt par koordinējošu struktūru dronu iepirkumam NBS vajadzībām? Vai pat ražot dronus?

Mēs esam valsts kapitālsabiedrība un mums ir svarīgi, lai mūsu darbība atbilst godīgas konkurences principiem, “Valsts aizsardzības korporācijas” darbības veidi precīzi noteikti mūsu statūtos u.c. dokumentos.

Dronu industrijā jau ir vairāki lielāki vai mazāki uzņēmumi, pieredzējuši ražotāji un tādi, kas tikai plāno ražot, prototipē dronus. Aizsardzības ministrija un NBS šajā jomā aktīvi strādā, un mēs dronu jomā neesam iesaistīti. Šeit darbojas privātais sektors, bet mēs skatāmies uz jomām, kurās ir tirgus nepilnības, vajadzības, kurās privātais sektors nav iesaistīts, un mēs varam dot pievienoto vērtību.

Kara apstākļos aktuāla ir arī kiberdrošība. Vai šajā jomā arī “Valsts aizsardzības korporācija” ir gatava iesaistīties?

Šobrīd nē, bet nenoliedzami tā ir aktuāla tēma. Šajā jomā Aizsardzības ministrija papildina savus spēkus, veido kompetences centru. Mēs pašlaik kiberdrošības jomā neesam iesaistīti un arī neesam runājuši par mūsu uzņēmuma iesaisti tajā nākotnē.

Vai un kāda sadarbība jums veidojas vai var izveidoties ar Drošības un aizsardzības industriju federāciju (DAIF) un tās dibināto kompetences centru “DefInno”?

Militārās ražošanas vai divējāda pielietojuma produktu ražošanas sektors ir ļoti dinamisks, rodas ļoti daudz dažādu uzņēmumu ar daudz ideju – kādam tās vēl ir tikai ieceru līmenī, kādam ir prototipi, kāds ir sācis ražošanu.

Īpaši pēdējo divu gadu laikā ir ne tikai uzņēmumi, bet arī nevalstiskās organizācijas, kas tieši tam ir izveidotas vai daļu resursu aktīvi fokusējušas uz šo tēmu. Šajā ziņā nozarē notiek nepārtraukta mijiedarbība un sadarbība ar DAIF, ar DAIF uzņēmumiem, ar citām nevalstiskajām organizācijām un tajos pārstāvētajiem uzņēmumiem, ar uzņēmumiem, kas nav nevienā organizācijā. Sadarbība notiek un ir ļoti laba. Atmosfēra un klimats nozarē ir pozitīvi dinamisks.

Latvijā ir palaists “Patria” projekts un veiksmīgi notiek ražošana. Vai šajā projektā nav doma iesaistīties, sadarboties?

Mēs ar “Patria” aktīvi sadarbojamies, apmaināmies ar pieredzi, no viņiem daudz varam mācīties, jo viņi ir guvuši pieredzi un noteikti arī dažādas mācību stundas, pilnībā izveidojot ražotni. Ja redzēsim abpusēju iespēju sadarbībai, tad esam gatavi sadarboties gan ar “Patria”, gan citiem uzņēmumiem.

“Valsts aizsardzības korporācijas” mērķis ir iesaistīties arī publiskās un privātās partnerības (PPP) aizsardzības nozares projektos. Cik liela ir privāto uzņēmumu interese par to?

Interese ir ļoti liela. Interese ir gan no Latvijas privātajiem uzņēmumiem, gan ārvalstu partneriem, kas ir gan privāti uzņēmumi, gan valsts uzņēmumi. Ārvalstu uzņēmumi ļoti atzinīgi vērtē to, ka esam valsts uzņēmums – 100% valsts kapitālsabiedrība. Tas savā ziņā ir drošības garants un uzticības mandāts. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka tā ir mūsu priekšrocība, un to arī darām.

Mūsu mērķis nākotnē ir kļūt par holdinga kompāniju, kas nozīmē, ka veidosim meitasuzņēmumus, kopuzņēmumus. Katrs projekts būs unikāls, un attiecīgi būs jāvērtē, kāda ir tā vislabākā īstenošanas forma – ja tas būs PPP, tad darīsim tā, ja tas būs kopuzņēmums, tad iesim šo ceļu. Mūsu galvenais mērķis ir, lai jebkurā projektā būtu nodrošinātas valsts intereses, lai tas atbilstu NBS vajadzībām un stiprinātu piegāžu ķēžu drošību. Protams, katram mūsu projektam jābūt ekonomiski pamatotam un ar eksporta komponenti. Šī nozare ir jāattīsta drošības nolūkos, bet citu valstu piemēri rāda, ka tas ir arī stimuls ekonomikai.

Šobrīd “taustāmu” PPP projektu vēl nav?

Mēs strādājam pie vairākiem projektiem, taču šie projekti nav tādā fāzē, ka mēs varam runāt par juridisko formātu, kā tos īstenot.

Rūpnīcu plānots būvēt aizsardzības resoram piederošā teritorijā, kur jau ir izveidota infrastruktūra. “Iecavas pagastā ir virkne faktoru, kas bija par labu konkrētās vietas izvēlei, bet mēs vēl esam saskaņošanas procesā ar pašvaldību. Vēl būs nepieciešama arī valdības pilnvara, bet munīcijas ražošana ir bijis viens no uzstādījumiem, kur mums ir jāvirzās ar savas militārās industrijas attīstību,” iepriekš pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Foto: LETA

Kādos virzienos šie projekti ir?

Virzieni atbilst tiem, kas ir mūsu akcionāra gaidu vēstulē – munīcija, pretmobilitātes risinājumi, individuālais ekipējums.

Minējāt, ka nākotnē skatīsieties uz finanšu tirgus iespējām. Pašlaik jums jau ir plāni, kā sadarbībā ar finanšu nozari nodrošināt finansējumu, vai tas tomēr ir tālākās nākotnes plāns?

Mēs šobrīd veicam tirgus izpēti, lai detalizētāk ieskicētu, kādi projekti varētu būt, un saprastu, kādas ir iespējas – finanšu un starptautiskie instrumenti, aizdevumi, ir arī dažādas Ekonomikas ministrijas programmas, kuras tiek ļoti aktīvi pielāgotas šai industrijas un divējāda pielietojuma precēm.

Šobrīd apzinām visas iespējas, sazināmies ar finanšu institūcijām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Protams, tad, kad būs reāls projekts, izvērtēsim, kas katram projektam ir vispiemērotākais finansēšanas modelis. Ir liels prieks, ka finanšu nozare to arī redz kā iespēju un ir atvērta izvērtēt projektus. Tas ir ļoti krasi mainījies salīdzinājumā ar situāciju vēl pirms gada.

Tad negribīgi finansēja?

Tas bija objektīvi, bet var to arī saprast. Nevar teikt, ka tā bija tikai Latvijas specifika. Tāda bija banku riska politika un militārā ražošana bija nozare, uz kuru skatās atturīgi. Pasaule dinamiski mainās. Pirms laika Eiropā arī nebija aizsardzības industrijas stratēģijas, jo nebija tādas vajadzības. Tagad ir vajadzība un ir stratēģija. Arī bankām atkarībā no aktualitātes, ja ir vajadzība, tad ir risinājums. Pirms tam nebija īpašas vajadzības, nebija risinājumu.

Pašlaik gan ir dzirdams, piemēram, no Vācijas, ka joprojām ir Eiropas bankas, kuras principā nefinansē šo nozari. Jūs par Latviju, cik esat runājuši, varat teikt, ka bankas šajā jomā ir mainījušās?

Ja nozares asociācija saka, ka šī attieksme mainās, tad to arī sarunās jūtam. Ir interese, ir konkrēti jautājumi, tiek domāti risinājumi, līdz ar to es ticu, ka izmaiņas būs un būs pirmie projekti. Jāsaprot gan, ka bankas ir privāts bizness un īpašnieki izlemj, vai šī nozare ir riska “apetītē”. Vienmēr būs bankas, kas nefinansēs militāro ražošanu, būs bankas, kas nefinansēs kādas citas nozares, to katrs izlemj pats.

Pašlaik reģionā tiek runāts par vēl virkni militāro ražotņu, tostarp visvairāk dzirdēts par projektiem Lietuvā. Vai jau sāk veidoties zināma konkurence?

Mūsu reģionā vietas pietiks daudziem vai pat var teikt, ka visiem. Ir valstis, kur šī pieredze ir 100 gadu garumā, mūsu valstī pieredze tikai veidojas. Taču mēs redzam, ka interese ir ļoti liela un interese ir par reģionu. Katrs no potenciālajiem investoriem var izvērtēt, ar ko viena vai otra valsts ir vairāk vai mazāk atraktīva. Protams, ka ir konkurence par projektiem, bet konkurence ir ļoti veselīga, tā iedod motivāciju strādāt un darboties.

Iespējas ir mums visiem, ar to domājot trīs Baltijas valstis, un tas viss ir kopēja mērķa vārdā. Mēs visi tikai no tā iegūsim, ja viens projekts būs Lietuvā, kāds būs Latvijā, kāds būs Igaunijā. Kopumā tas ir ļoti labi.

Jūs jau minējāt, ka ar pirmo artilērijas munīcijas ražošanas projektu varam ielikt kāju durvīs. Kādu jūs raksturotu attieksmi pret Latviju šajā industrijā Eiropā kopumā?

Interese ir ļoti liela. Ir Skandināvijas valstis, ir Rietumeiropas valstis, mums notiek regulārs dialogs ar potenciālajiem partneriem. Tiekamies un runājam par iespējamo sadarbību ļoti dažādos virzienos. Tā kā interese patiešām ir ļoti liela, vienlaikus viņi apzinās, ka šeit pieredze ir neliela. Bet partneri reaģē, jo mūsu valstis ir aktīvas. Politiskā līmenī valsts amatpersonas ļoti aktīvi pie tā strādā un arī rada šo interesi. Un tam ir rezultāts.

Vai kavējošs faktors nav tiešs potenciālo agresoru tuvums, tā teikt, praktiski pierobeža? Vai tas nav kavējošs faktors, kas attur no investīciju veikšanas?

To mēs sarunās nekādā veidā nejūtam. Jautājumi ir – ko jūs protat, kam jūs esat gatavi, kāds ir jūsu piedāvājums, ar ko jūs esat gatava piedalīties, kāda jums šeit ir pieredze, zināšanas, kapacitātes – liekam galvas kopā un darām.

Jau ir saņemti aizrādījumi no Valsts kontroles par to, ka līdzekļi “Valsts aizsardzības korporācijai” primāri jātērē aizsardzības vajadzībām, nevis biroja veidošanai un automašīnu iegādei. Ko esat secinājuši un ko esat mainījuši savā darbā?

Mēs esam jauns uzņēmums un to veidojam no pašiem pirmsākumiem. Protams, kā valsts uzņēmumam mums ir jāievēro un jāveido caurskatāma korporatīvā pārvaldība un mēs to arī darām.

Īpaši sākuma posmā mēs esam pateicīgi par ieteikumiem un no ieteikumiem, arī šāda veida, izdarām secinājumus, rīkojamies. Mums ir ļoti regulāra komunikācija ar savu kapitāldaļu turētāju, jo gan mums kā uzņēmumam, gan ministrijai kā kapitāldaļu turētājai tas ir ļoti svarīgi.

Mēs izstrādājam visus pārvaldības dokumentus, publicējam, izdarām secinājumus no dažādiem ieteikumiem un padomiem. Veidojam visu solīti pa solītim tā, lai tiešām gūtu pilnīgu pārliecību, ka viss ir pareizi, ka uzņēmums ir labi pārvaldīts un caurskatāms. Protams, ka visa mūsu pamatdarbība ir saistīta ar to, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus un strādātu pie reāliem projektiem. Vienlaikus ir jāsaprot, ka mums ir jāveido materiāltehniskā bāze un uzņēmumam ir vajadzīgi darbinieki, ir vajadzīga biroja tehnika, arī automašīnas, lai varētu braukt uz objektiem.

Iznāk, ka Valsts kontrole nesaprot jauna uzņēmuma veidošanas pamatus?

Mēs ar ministriju to esam izrunājuši, ir arī apstiprināts budžets. Pie budžeta, kas ir mūsu pirmais budžets, ar atbildību par katru eiro esam skrupulozi strādājuši, pārskatījuši visas pozīcijas, vērtējuši un analizējuši, kādi resursi ir nepieciešami.

Šobrīd strādājam arī pie deleģējuma līguma, kā mums šajā gadā nebija. Par šo gadu būs arī pirmais audita ziņojums, revīzija. Atkal izdarīsim secinājumus no tā. Viennozīmīgi veidojam uzņēmumu ar labu reputāciju.

Par darbiniekiem. Jūs, vismaz sākuma posmā, rēķināties, cik jums vajadzēs?

Šogad mums pievienosies vēl kolēģi un būsim septiņi, bet ne visi strādā pilnas slodzes darbu. Skatīsimies kopā arī ministriju, definēsim precīzus uzdevumus nākamajam gadam. Tas noteiks, kādi un cik resursi būs nepieciešami, un aicināsim profesionāļus pievienoties komandai.

Straujākais darbinieku skaita pieaugums sāksies tad, kad lādiņu projekts tiks reāli uzsākts?

Jā. Plānojam, ka ražotnē būs nepieciešami aptuveni 20 darbinieki.

Jūs tikāt iecelta kā pagaidu valdes locekle. Vai pretendēsiet uz darbu valdē arī, kad Aizsardzības ministrija sāks izvēlēties pastāvīgās amatpersonas?

Valsts kanceleja jau izsludināja konkursu, un pieteikšanās bija līdz 17.septembrim. Amatam pastāvīgajā valdē esmu pieteikusies. Konkurss notiek atbilstoši visām vadlīnijām, ministrija to organizē vairākās kārtās.

Pagaidu valdes pilnvaru termiņš ir līdz 1.decembrim. Man ir motivācija turpināt iesākto, gan strādājot pie šī pirmā projekta īstenošanas, gan veidojot un īstenojot jaunus.

Nepilna gada laikā paveikts ārkārtīgi daudz – gan izveidots un darbu uzsācis uzņēmums, gan uzsākta reāla dalība starptautiskā projektā, lai Latvijā izveidotu artilērijas munīcijas komponenšu komplektēšanas rūpnīcu.

Korporācija ieņēmusi un spējusi stiprināt savas pozīcijas starptautiskajā industrijas ekosistēmā. Uzņēmums ir atpazīstams, ar mums runā un rēķinās.

Patstāvīgajā valdē arī būs viens cilvēks?

Jā.

FOTO: Ingrīda Ķirse Foto: Zane Bitere / LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (6)

  1. Nevis darbs,bet bumba būs tev uz galvas!!!!!!!
    Krievs laidis gaisā militārās rūpnicas, Iecava lidos pa gaisu. Kad jūs muļķi reiz to sapratīsiet?

    3
    2
  2. Nu visiem viss skaidrs , tik plaši izreklamēts un sen jau ziņa pāri Latvijas robežai ,atliek tik gaidīt atskaņas .
    Nu vajag ar mums plātīties ,vēl ne ar ko izdarītu…..

  3. Jap, Kremļa troļļu fermu troļļi nav izstudējuši Latvijas Republikas vēsturi. Kārlis Ulmanis 1939. gadā mēģināja ar Padomju Krieviju briestošo militāro konfliktu atrisināt miera ceļā, diplomātiski. Bet. Kas notika? 1940. gada 17. jūnijā Padomju Krievija okupēja Latviju un uzsāka represijas pret latviešiem, t.i., genocīdu pret latviešiem. Tā paša gada 5. augustā sekoja Latvijas aneksija. Kāda ir šī stāsta morāle? Ar Krieviju nekad nevar vienoties. Vienīgā valoda, kuru saprot Krievija, ir spēka valoda. Latvijas bruņojumu ir jāspēcina. Un Ukrainu ir jāatbalsta ar visiem spēkiem. Manuprāt, Eiropa pārāk maz atbalsta Ukrainu, tas ļauj Krievijai slepkavot nevainīgus cilvēkus nesodītai. Būtu ļoti daudz dzīvību glābts, ja Ukrainai kara pirmajā dienā ļautu sist pa Krievijas teritoriju ar NATO modernākajām raķetēm.

  4. Ko kremlieši Latvijā dara? Latvijā kremliešiem VISS SLIKTI. Lai apdraudētie un pārbijušies kremlieši brauc prom uz Krieviju, uz senču mājām. Tur viņiem būs VISS LABI.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.