Uldis Varnevičs
Jaunais «Pašvaldību likums» ik pa brīdim liek novadu domēm īstenot lēmumus, kas būtībā nemaina pašreizējo darba ikdienu vai kādu pārvaldības modeli, bet rada jautājumus par jaunā likuma prasību jēgu un nozīmi. Ko tādu iznāca novērot arī pēdējā Bauskas novada domes sēdē.
Sēdē, kas notika 29. jūnijā, Bauskas novada domes deputāti lēma par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar Bauskas novada pašvaldības izpilddirektoru un ar Bauskas novada izpilddirektora vietnieku. Atgādinām, ka Bauskas novada domes sēdes ierakstu iespējams skatīt «youtube.com» kanālā «Bauskas novads».
Par abiem lēmumiem informēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņš norādīja, ka lēmuma pamatā ir «Pašvaldības likuma» prasība līdz šī gada 30. jūnijam noslēgt terminētus līgumus uz pieciem gadiem ar izpilddirektoriem un izpilddirektoru vietniekiem. Viņš norādīja, ka abi strādā katrs deviņās darba grupās, kas neesot papildus apmaksātas, jo ietilpstot darba apraksta uzdevumos.
Saistībā ar izpilddirektoru Ivaru Romānovu viņš norādīja, ka ir veiktas pārrunas ar novada vadības pārstāvjiem un kopumā atsauksmes ir pozitīvas, un tāpēc Aivars Okmanis aicinājis I. Romānovu darbu turpināt un noslēgt jaunu līgumu uz pieciem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja visi domes deputāti ar savu balsojumu.
Tūlīt pēc balsojuma I. Romānovs pateicās visiem par atbalstu, tad apķērās, ka pārkāpis reglamentu, neprasot sev vārdu. A. Okmanis atzina, ka situāciju saprot kā emociju izpausmi un ļāva runāt. Tad I. Romānovs pateicās visiem vēlreiz par pausto atbalstu viņa darbam.
Toties otrs lēmums par līguma noslēgšanu ar izpilddirektora vietnieku Jāni Kalinku nebūt negāja tik gludi. A. Okmanis informēja, ka pēc konsultācijām ar novada vadības pārstāvjiem un darbības izvērtējuma viņš piedāvājis J. Kalinkam izvēlēties citu amatu pašvaldībā vai neturpināt darba attiecības.
«Vērtējums ir tāds, ka savas spējas un zināšanas varētu likt lietā daudz labāk koncentrētākās jomās, nevis tik plašā kā izpilddirektora vietnieka pienākumi, un arī sasaiste ar izpilddirektoru nav izveidojusies pietiekami laba. Varam vienoties par citām sadarbības formām,» pauda A. Okmanis.
Deputāte Laine Baha aicināja pastāstīt, kā izpilddirektors vērtē vietnieka darbu. Bauskas novada domes izpilddirektors I. Romānovs atzina, ka ar vietnieku nav izveidojies gaidītais personīgais kontakts, tā sinerģija, uz kuru esot cerējis apvienotā novada darbības sākumā. Novadā J. Kalinkam esot uzticēta iepirkumu jomas pārraudzīšana un jomas, kas saistījās ar apvienību pārvalžu darba organizēšanu.
«Vēlos, lai vairāk Jānis Kalinka iesaistās procesos, lai viss novads attīstītos kā vienots novads,» pauda deputāte Ināra Pētersone. Deputāts Mārtiņš Cimermanis vēlējās noskaidrot, vai vismaz katru gadu abu personu darbu izvērtēs. A. Okmanis norādīja, ka šāda vērtēšana notiek katru gadu, bet tas saistīts ar atalgojuma izmēru un prēmijām, nevis ar iespēju pārtraukt darba attiecības.
Tomēr izrādījās, ka deputātu un vadības viedoklis šajā situācijā neko nenosaka. «Diemžēl jāsaka, ka izpilddirektora vietnieks nav piekritis šādam piedāvājumam, apņemas uzlabot savu darbu, piekritis turpināt attiecības kā izpilddirektora vietnieks uz pieciem gadiem. Deputāti balsojot var izteikt savu attieksmi par šo lēmumprojektu,» tā A. Okmanis. J. Krievs mēģināja noskaidrot, kas notiek, ja nobalso pret, un A. Okmanis skaidroja, ka šajā gadījumā J. Kalinka vienkārši redzēs deputātu attieksmi, bet darba attiecības tas nepārtrauc.
«Es saprotu, ka projekts nedod tiesības, pamatojoties uz darba vērtējumu, pieņemt kādus lēmumus, jo uz šo lēmumprojektu skatāmies formāli. Balsošu par, jo tad pastāv iespēja nopietnākai izvērtēšanai,» pauda I. Pētersone. Viņa aicināja J. Kalinku darbu uzlabot.
«Mums ir bijušas pārrunas ar priekšsēdētāju, esmu uzklausījis izteikto. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu turpināt darbu, ņemot vērā piezīmes. Arī ar izpilddirektoru pārrunājām. Varbūt tā bijis, ka darījām katrs savu, bet neizrunājāmies kopā. Pieņēmu lēmumu, ka esmu gatavs noslēgt izmaiņas darba līguma termiņā uz pieciem gadiem. Pēc pieciem gadiem ir pilna izvērtēšana un tad juridiski dome var arī nelemt par turpinājumu,» savu viedokli pauda J. Kalinka, norādot, ka gatavs pieņemt terminēto darba līgumu.
Desmit deputāti balsojumā nobalsoja par lēmumprojektu, un tas nozīmē, ka lēmumprojekts ir pieņemts.
Izskatās, ka nemanot esam nonākuši kastu sabiedrībā. Šie ir tie kšatriji, mēs – šudras.
jo valstī ierēdņa statusu piešķir uz mūžu un vēlāk nezin kā no dunduka vai šeftmaņa tikt vaļā- mūžīgā rotācija…
Tad jau sanāk, ka var taisīt kakas, atlaist vienalga nevar:)
Ei,dome,aizsūtiet Romānovu un Mačeku uz latviešu valodas kursiem,lai iemācās pareizi “ka” un “kad” lietot.
Citādi ausīs griež un uzreiz skaidrs,ka šie skolā slikti mācījušies.
Par vēlu skolā iet, kad matos jau sarma. Pauris vairs neko neņem pretī. Bet sēdēšanai siltos krēslos der ir tādi.
Varbūt novičoks?
Uldi! Izlabo kļūdas rakstā! Kauns lasīt!
Privātajā sektorā nekas tāds nav iedomājams. Privātajā sektorā tādā situācijā darbinieks parasti vienojas par atlaišanu ” uz paša vēlēšanos” lai nedabūtu atlaišanas pantu. Privātajā sektorā daudzu gadu laikā nav dzirdēts, ka kāds atteiktos un viņam tas izdotos, no atlaišanas vai pārcelšanas citā darbā, ja vien priekšnieks nav klaji pārkāpis likumu un ir drošas cerības priekšniekam ” iezāģēt”, bet pat tad cilvēki izvēlas aiziet. Privātajā sektorā atlaiž un viss.
bet “vieta” pašvaldības krēslā- tā arī ir zināma vara, vara, kas dažiem ir “saldāka” par apreibināšanos ar alkoholu, narkotikām, seksu….
Var būt arī variants, ka sistēma “izspļauj” sistēmai svešos. Sistēmām patīk kārtot lietas bez svešajiem.