Pie Latvijas mednieku vērtīgākās trofejas – vilka – nedēļas nogalē tika divi Vecumnieku novada vīri. Pirmo vilku Vecumnieku novadā nomedīja sestdien, 17. decembrī, mednieku kolektīva «Vecumnieki» biedrs Ēriks Rubaņiks. Dienu vēlāk pie vēl viena pelēča tika Vecumnieku novada mednieku kolektīva «Zvirgzde» biedrs Jānis Zariņš.
«17. decembrī nošautais vilks nomedīts vietā, kur dzīvniekus saucām jau divas reizes, pamatojoties uz apdraudējumu ciemata ļaudīm un mājlopiem. Beidzot ar trešo mēģinājumu vienu mežazvēru izdevies nomedīt,» sacīja mednieku kolektīva «Vecumnieki» vadītājs Egils Reinbergs. Viņš atklāja, ka, stājoties spēkā jaunajiem likumiem, medniekam dokumenti jākārto pašam: «Agrāk visus papīrus varēja kārtot mednieku kolektīvs, tā vadītājs, tagad ir citādāk – ja mednieks nomedījamo trofeju grib izlikt kā izbāzeni vai saglabāt kā trofeju, dokumenti jākārto pašam.»
Vilku purvā pie vilka 18. decembrī tika arī Vecumnieku novada mednieku kluba «Zvirgzde» mednieks Jānis Zariņš. Pēdas bija grūti pamanāmas. Sākumā mednieki prātoja, ka tās ir suņa, jo līdzās bija arī cilvēka pēdas. Mednieks stāsta, ka vilks «uznācis kā uz paplātes».
«Pelēcis medīja, tāpēc aizsapņojās. Tuvumā bija divi vilki. Viens mazāks, otrs lielāks. Mazākais aizmuka uz vienu pusi, lielais – uz citu. Sākumā no meža iznāca stirnas, tās es palaidu garām, un tad pēkšņi parādījās lielākais vilks. Atlika vien tēmēt, un pelēcis gar zemi bija,» atceras Jānis Zariņš, kas medī kopš 1987. gada. Arī pērn nācies šaut uz vilku, bet toreiz – garām. «Iegūt tik vērtīgu trofeju izdevās pirmo reizi,» apmierināti nosaka J. Zariņš.
