Slimības lapu apmaksas kārtību, kas nestimulē uzņēmējdarbību, Latvijas Labklājības ministrija arī turpmāk aicina saglabāt.Pašlaik Latvijā sasirgušiem darbiniekiem slimības lapu divu nedēļu garumā apmaksā uzņēmējs – darba devējs. Ja slimošana ilgāka, no 15. darba nespējas dienas to apmaksā valsts sociālais budžets, kamēr, piemēram, Lietuvā – jau no otrās. Latvijas uzņēmējiem tiek piemēroti neizdevīgi noteikumi salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm.Aģentūras LETA arhīvā atrodami dati, ko apkopojusi un sniegusi Latvijas darba devēju konfederācija, – pie teju vai vienādām izejvielu un darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, produkta vai pakalpojuma pašizmaksa Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā vai Lietuvā. Un tā Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan septiņas reizes garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Labklājības ministrijas viedoklis ir: «Pašreizējais slimības naudas sadalījums starp darba devēju un valsti motivē darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un drošību darbā.»Daba devējus valdības skaidrojums neapmierina. Uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidents Indulis Pētersons: «Tas ir absurds, jo citās valstīs tikai dažas dienas darba devējam no sava budžeta jāmaksā par strādājošo darbnespējas laiku, bet mums ir jāmaksā par divām nedēļām. Sociālo nodokli valsts iekasē no visiem, bet, cilvēkam saslimstot, jāmaksā uzņēmumam. Uzskats, ka uzņēmēji nedomā par darbinieku veselību, ir muļķīgs. Neviens nav ieinteresēts, ka strādājošie slimo.» Neapmierinātību pauž arī SIA «Bauskas celtnieks» juriste Sniedze Garā: «Igaunijas pieredze slimības lapu apmaksā ir divas dienas. Parēķiniet – maksāt 80 vai pat 100 procentus no darba algas divas dienas vai divas nedēļas – tā ir liela starpība uzņēmuma budžetā. Celtniecība ir nozare, kas pieskaitāma augsta riska grupai neatkarīgi no tā, cik ļoti uzņēmējs uztrauktos par darba vidi. Cilvēki strādā apstākļos, kas veicina arī vīrusu izplatību.»Atverot robežas, valdībai vēl vairāk ir jārēķinās ar situāciju kaimiņu valstīs, jo tagad Latvijas uzņēmējiem nāksies piedzīvot atklātāku konkurenci.
