Jau šīs nedēļas nogalē, 30. decembrī, Bauskas kopienas centrs «Pasta 5» plāno savu pirmo Ziemassvētku un Vecgada svinēšanu. Tikmēr «Pasta 5» aizvadīts kārtējais pasākums, kurā tikās Jelgavas, Jelgavas novada un Bauskas novada nevalstiskās organizācijas.
Pasākumi nav vienīgais īpašais gada nogales notikums kopienai. Biedrības «Bauskas vecpilsēta» pārstāve Egija Stapkēviča informē, ka apstiprināts biedrības projekts «Bauskas kopienas pilsoniskās līdzdalības stiprināšana», ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). «Desmit mēnešos būs jāorganizē desmit pasākumi,» teic E. Stapkēviča.
Savukārt nevalstisko organizāciju tīklošanās pasākumu, kas notika pagājušajā nedēļā, 21. decembrī, Bauskā, Pasta ielā 5, organizēja Zemgales Nevalstisko organizāciju (NVO) centrs ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu. Diskusijas vadīja Inga Remerte, Aktīvo iedzīvotāju fonda kapacitātes projektu atbalsta persona.
Uz tikšanos ieradās vairāk nekā desmit dažādu biedrību pārstāvji, kas kopā veidoja ap desmit biedrību un dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvniecību. Interesants stāstījums bija Sņežanai Zenovjevai par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Vienas pieturas aģentūras darbu Jelgavā, kas strādā ar trešo valstu pilsoņiem. Viņa norādīja, ka bieži vien iebraucēji nepārzina vietējo situāciju. S. Zenovjeva sacīja, ka pašvaldības pašlaik samērā negribīgi sadarbojas šajā jomā, un tāpēc viņa cer uz nevalstisko organizāciju atbalstu.
Zemgales NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš pauda, ka biedrībām ir ļoti aktīvi jāstrādā sociālajos tīklos un jāaudzē sabiedrības atbalsts. «Pašlaik veidojas iedzīvotāju padomes, un nevalstisko organizāciju sektors varēs iesniegt projektus līdzdalības budžetā. Tāpat iespējams domei iesniegt kolektīvos iesniegumus. Visās šajās jomās nepieciešams sabiedrības atbalsts. Biedrībām visu laiku ir valsts un pašvaldību sektoram jāatgādina par cilvēku vajadzībām,» uzsvēra U. Dūmiņš.
Kā piemēru viņš nosauca Jelgavas senioru biedrību, kas rīko kongresus un plaša mēroga pasākumus, uzaicinot piedalīties arī politiķus. Kā sadarbības partnerus viņš minēja arī medijus, aicinot organizācijas veidot sadarbību ar plašsaziņas līdzekļu vadītājiem un pārstāvjiem.
Kā galveno problēmu biedrības atzina kapacitātes trūkumu. Tomēr visa centrā ir un paliek finansējums. «Biedrībām ir jādomā, kur pelnīt naudu, ir jādomā par saimniecisko darbību,» pauda U. Dūmiņš. Īpaši aktuāli tas ir kopienas centram «Pasta 5», jo pašvaldība kopienas centra atbalstā iesaistās tikai ar telpu remontu, bet ne finansiālo atbalstu – visiem komunālajiem maksājumiem biedrībai jāmeklē finansējums. Savukārt Jelgavas biedrību pārstāvji atzina, ka viņiem ir daudz vieglāk darboties dažādu aktivitāšu jomā, jo telpas nodrošina pašvaldība un nav jādomā par komunālajiem maksājumiem.
Bauskas biedrību pārstāvji atzina, ka tieši finansējuma jautājumiem 2024. gadā varētu pievērst lielāko uzmanību. E. Stapkēviča vērtēja, ka jāveido ciešāki kontakti ar uzņēmējiem, reizē norādot, ka galvenais mērķis ir un paliek pilsoniskās aktivitātes.
«Kopumā nākamā gada mērķi ir skaidri – audzēt kopienu, veidot atbalstītāju elektorātu, domāt par finansēšanas avotiem,» tā sarunu kopsavilkumu novērtēja U. Dūmiņš.
Foto: Uldis Varnevičs
